Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde
Stindzinošās
virsotnesBērniem reizēm prieks, ja liela sala dēļ nav
jāiet uz skolu, tomēr Latvijas jaunie kamaniņu braucēji ne tik priecīgi bija
aizvadītajā svētdienā Siguldā, kad jaunāko grupu braucējiem (12-13 gadus veci)
divdesmit grādu sala dēļ bija jāpārtrauc sacensības Latvijas olimpiādē un
rezultātus noteica pēc pirmajiem trim braucieniem.Piektdien uz starta
kvalifikācijas sacensībās izgāja aptuveni pussimt dalībnieku – gana kupls
jauno sportistu skaits visai sarežģītajā un specifiskajā sporta veidā.
Lielākais nopelns Valsts aģentūrai Latvijas
bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola, kuras paspārnē pulcējas labākie
sportisti no visas valsts.Divu dienu pamatsacensībās,
spītējot laikapstākļiem un kritieniem, uzvarēja labākie. Tas liecina, ka mūsu
titulēto kamaniņbraucēju panākumu ķēde pārtrūkt nedraud.Kristera domas par pasauliSavu pirmo interviju
viens no uzvarētājiem, ropažnieks Kristers Putins sniedza saviem gadiem (puisim
tikko palika četrpadsmit) neraksturīgi mierīgi, pārliecinoši un apņēmīgi.– Cik ilgi jau esi kamaniņu sportā?– Šī ir mana otrā
sezona.
– Vai esi trenējies arī citos sporta veidos?
Savā skolā Ropažos
aizrāvos ar florbolu un volejbolu. Volejbolā dažkārt trenējos vēl tagad, bet,
kad skolā pirms pusotra gada ieradās trenere Ingrīda (Amantova), sapratu –
kamaniņu sports ir manējais.
– Kas tevi tā pievelk šajā sporta veidā?
– Tā nav tikai
braukšana lejup, kā daudzi iedomājas. Vilina ātrums, risks, arī ļoti daudz
jādomā, jo kamaniņas ir jāprot vadīt un katra mazākā kļūdiņa var izvērsties par
kritienu. Vajadzīga arī ļoti laba fiziskā sagatavotība. Mēs jau braucam ar
ātrumu 100 kilometri stundā un vairāk.
– Bail nav?
– Protams, ka ir. Bet
tāpēc jau trenējamies, lai bailes pārvarētu.
– Cik reižu nedēļā jūs trenējaties?
– Tā kā dzīvoju
internātskolā Siguldā, man katra diena sākās ar rīta rosmi – krosiņi,
dažādi vingrinājumi, spēka vingrinājumi. Pēc stundām parastais treniņš.
Piektdienas vakaros dodos uz Ropažiem, sestdienās trenerīte brauc pie mums un
notiek vēl viens treniņš. Tā ka vidēji desmit reizes nedēļā.
– Tevi vadā vecāki?
– Nē, man ir tikai
mamma, un daudz ko mēs nevaram atļauties, braucu ar satiksmes autobusu, citreiz
mūs ved trenere. Vienīgi siltākā laikā tos 30 kilometrus no mājām līdz Siguldai
es braucu ar riteni. Vēl viens treniņš.
– Kā tev ar mācībām?
– Labi. Domāju pāriet
uz pilsētas ģimnāziju, jo mācīties gribu nopietni.
– Mērķi sportā?
– Latvijas
izlase – jauniešu, junioru, pieaugušo, tad pasaule un olimpiskās spēles.
Citādas domas es nepieļauju. Jo tad jau nav vērts trenēties.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
Uzvarētāji. A grupa (1993.-1994.). Jaunietes. Ieva Gudramoviča (Murjāņu Sporta ģimnāzija),
Ulla Zīme (Siguldas 3. pamatskola), pārējām – kritiens.
Jaunieši. Kristens Rozītis (Siguldas Valsts ģimnāzija), Artūrs Dārznieks (Siguldas
2. vidusskola), Dāvis Bernāts (Murjāņu Sporta ģimnāzija).
B grupa (1995. un jaunāki). Meitenes. Alise Mitkus (Rīgas 69. vidusskola), Laura
Virsniece (Siguldas 2. pamatskola), Gunita Griķe (Siguldas 3. pamatskola).
Zēni.
Kristers Putins (Siguldas 2. pamatskola), Ralfs Bērziņš (Siguldas 3.
pamatskola), Kristaps Krauze (Inčukalna pamatskola).
