Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

LOK Ģenerālajā asamblejā

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā LOK prezidents Aldons Vrubļevskis un Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis ar naudas balvām pirmo reizi apbalvoja piecus labākos Latvijas jaunatnes trenerus un trīs labākās sporta skolas un klubus, kas uzvarēja LOK un Swedbank rīkotājā konkursā par labāko jaunatnes sporta treneri un sporta skolu vai klubu 2010. gadā.
Par labāko jaunatnes treneri olimpiskajos sporta spēļu veidos 2010. gadā tika atzīts ilggadējais Latvijas jaunatnes basketbola treneris Ainārs Čukste, kurš šobrīd trenē Latvijas basketbola U-18 valstsvienību, kā arī TTT Rīga juniores un kadetes. Par labākajiem jaunatnes treneriem olimpiskajos individuālajos sporta veidos atzīti: Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Guntars Markss, kura audzēknis Intars Išējevs Jaunatnes pirmajās olimpiskajās spēlēs Singapūrā izcīnīja bronzas medaļu šķēpa mešanā; Murjāņu sporta ģimnāzijas un sporta kluba Majori airēšanas trenere Elita Krūmiņa, kuras audzēkne Elza Gulbe šobrīd ir viena no pasaules labākajām jaunajām airētājām un Singapūrā izcīnīja 4. vietu; Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolas Rīdzene peldēšanas trenere Gaļina Broka, kura ilgstoši strādā ar Latvijas jaunatnes izlasi un kuras audzēknis Pāvels Gribovskis Jaunatnes olimpiskajās spēlēs izcīnīja 12.vietu; Daugavpils bērnu un jaunatnes sporta skolas ilggadējais svarcelšanas treneris Aleksandrs Žerebkovs, kurš 90. gados bija talantīgs svarcēlājs un ar savu sporta mīlestību un pedagoga talantu spējis piesaistīt svarcelšanai daudzus jauniešus, arī savu dēlu Artjomu Žerebkovu, kurš Singapūrā izcīnīja 4. vietu, kā arī kļuva par Eiropas jaunatnes vicečempionu.
Divreiz mazāk
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā apstiprināja 6 751 249 latu lielu budžetu 2011. gadam, kas ir vairāk nekā uz pusi samazināts salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kurā tika pabeigta valsts galvoto olimpisko centru attīstības projektu īstenošana valsts reģionos.
LOK darba galvenajām prioritātēm — olimpisko spēļu sagatavošanās programmām — budžetā atvēlēti 1 468 080 latu. No šīs summas 764 110 latu ieplānoti olimpiskās izlases sagatavošanās nodrošinājumam 2012. gada spēlēm Londonā un 2014. gada ziemas spēlēm Sočos. Olimpiskās kustības jaunatnes programmām tiks tērēti 374 675 latu, lai nodrošinātu Latvijas jaunatnes izlases līdzdalību Eiropas jaunatnes olimpiādēs ziemas un vasaras sporta veidos, kā arī Latvijas Jaunatnes olimpiādes organizēšanai ziemas sporta veidos Ērgļos un vasaras sporta veidos Jūrmalā.
Minētās programmas tiek īstenotas ciešā sadarbībā ar 34 olimpisko sporta veidu federācijām. Pirmsolimpiskajā gadā šie līdzekļi galvenokārt paredzēti sportistu treniņu darba apstākļu nodrošināšanai, sacensību inventāra iegādei un izgatavošanai, kā arī medicīniskajam nodrošinājumam. Daļa no federācijām piešķirtajiem līdzekļiem paredzēta Latvijas Olimpiskās vienības A un B sastāvos iekļauto treneru un sportistu stipendijām.
Vairāk nekā četri miljoni latu (4 612 389 latu) paredzēti, lai pildītu saistības par valsts galvotajiem kredītiem, kā arī kredīta apkalpošanas maksājumu veikšanai un zemes nomas maksājumiem par LOK īpašumā esošajām olimpisko centru ēkām un zemi Rīgā un Valmierā, kā arī reģionālo olimpisko sporta centru modernizācijai un attīstībai.
Lai sekmētu sporta attīstību Latvijā, LOK atbalsta reģionālo olimpisko centru darbību. Šobrīd Latvijā darbojas 10 olimpiskie centri.

Olimpisko programmu un pasākumu īstenošanai LOK saņem naudu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un saimnieciskās darbības.
Ilze ĀĶE-VĪKSNE,
LOK speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos