Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ne tikai muskuļiem

Olimpiskā diena Latvijā veicināja ne tikai muskuļu kustību vien. Tās laikā risinājās trīs radošo darbu konkursi. Vecāko klašu skolēni, sekojot Pjēra de Kubertēna literāta talantam, rakstīja esejas, kuru tēma bija Kā es kļūšu par Latvijas olimpieti, pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestāžu audzēkņi piedalījās zīmējumu konkursā Latvijas sportisti olimpiskajās spēlēs Londonā un fotokonkursā Olimpiskās dienas dalībnieku nostāšanās olimpisko apļu formā. Publicējam uzvarētāju darbus.

 

Pirmā vieta

Raivis PETROKS, Aknīstes vidusskolas 11. klases skolnieks

TU TICĒJI TAD, KAD CITI NETICĒJA

Celies! Ir seši no rīta, un roka nevar aizsniegties līdz modinātājam, kamēr balsis tavā galvā nesāk teikt: „Ir pārāk agrs, pārāk tumšs un auksts, lai pieceltos no gultas.” Sāpošie muskuļi izliekas, ka nedzird smadzeņu impulsus, kuri liek tiem kustēties. Nezināmas balsis tavā galvā kliedz, lai tu ignorē modinātāju un atgriezies sapņu pasaulē.

Bet tu neprasīji viņu viedokli, un balss, kuru tu izvēlējies klausīt, liks sadzirdēt modinātāju — atkal, vēl un vēlreiz. Tāpēc celies, noliec savas kājas uz grīdas un neskaties atpakaļ. Esi sveicināts treniņu pasaulē, kur itin bieži ir konflikti starp pareizo un vieglo veidu, kā trenēties, apliecinot sevi un savu varēšanu. Gluži kā tūkstoš straumju upes deltā apsolītu vieglāko ceļu, bet… tu nepeldi pa straumi, bet gan pret to. Grūti? Tad, kad tu izdari izvēli un uzgriez muguru tam, kas ir ērti, droši un ko daži sauktu par veselo saprātu, tā, lūk, ir pirmā diena, kad tu izlem atdot sevi sportam. No šī brīža kļūs grūtāk, tāpēc pārliecinies, vai patiešām to gribi, jo tas prasīs visu — tavu gribu, prātu, laiku… Visu.

Sports ir cīņa. Tajā jābūt drosmīgam, jo tu cīnies ar pretinieku, kuru nemaz neredzi, bet dzirdi un jūti, kā viņš elpo, kā min tev uz papēžiem, kā uzvar tevi. Tas esi tu pats — tavas bailes, šaubas un nedrošība. Atceries — šī cīņa ir pašam ar sevi, savu prātu, ķermeni un velnu uz tava pleca, kurš paģēr ik dienu: „Padodies! Met visu pie malas! Šī ir tikai spēle, tikai lieka laika tērēšana! Tu neesi pietiekami labs, lai uzvarētu.” Apklusini to ar savu sirds ritmu un pārliecību un atceries — tu vari būt labākais, tikai cīnies! Cīnies, par spīti neveiksmēm, skauģiem un nenovīdībai! Pakļauj sev metrus, sekundes simtdaļas un otro elpu! Un tad tev viss izdosies.

Kad esi uzveicis pats sevi, klāt cīņa ar īstiem pretiniekiem sacensībās. Tu esi it kā lauva lielā lauvu barā, kuri grib vienu un to pašu — uzvaru. Tad atceries, ka vari skriet, lēkt ātrāk un tālāk, jo tagad fizikas likumi ir muļķības. Tagad pēc darba, ko esi darījis, pēc visiem treniņiem, sviedriem, sāpēm tu esi nopelnījis tūkstošu ovācijas un vietu uz goda pjedestāla, jo tu ticēji tad, kad citi neticēja. Tu esi labākais, ja tici, ka vari tāds būt!

 

Otrā vieta

Toms ČUDARS, Salaspils 1. vidusskolas 8.b klases skolnieks

BEIDZOT TAS IR NOTICIS

Reiz dzīvoja mazs puika — vārdā Toms. Viņš bija pasaulē laimīgākais bērns. No agras bērnības viņa mamma zināja, ka viņš būs labs peldētājs.

Tomam pieaugot arī iepatikās peldēt, un viņš nolēma iestāties sporta peldēšanas pulciņā. Sākumā viņam diez ko labi neveicās, jo viņa grupā bija bērni, kas jau agrāk bija iestājušies peldēšanas pulciņā. Toms par to nebēdāja un turpināja nodarboties ar savu hobiju, beigās hobijs pārvērtās par kaut ko vairāk, un viņam gāja ļoti labi. Toms uzvarēja visās sacensībās un kļuva par labāko peldētāju visā Latvijā.

Tā nu kādu dienu, ēdot brokastis, viņam iezvanījās telefons. Viņam bija piezvanījis Olimpiskās komitejas direktors un aicinājis viņu piedalīties 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Rio. Toms aiz sajūsmas pazaudēja valodu un nespēja aprakstīt savas izjūtas. Beigās Toms attapās un apstiprināja piedāvājumu. Viņš sevi pieteica piecās disciplīnās: brasā, tauriņstilā, brīvajā stilā, uz muguras un 1500 metru distancē. Toms šos piecus gadus trenēsies ne pa jokam.

Nu ir pagājis gads. Tomam ir 16 gadi, un viņš personīgo rekordu ir labojis jau 7 reizes. Treneris ir sajūsmā par viņu. Viņš ir 100% pārliecināts, ka Toms ir spējīgs pretendēt uz medaļām. Toms ir izmēģinājis savus spēkus pret Lietuvas un Igaunijas peldētājiem un dabūjis 2. vietu. Viņš nebēdā par to, jo viņam vēl trīs gadi priekšā, kuros viņš var tā satrenēties, ka publika no krēsliem novelsies. Nu jau ir pagājuši trīs gadi, un pasaules olimpiskās spēles kuru katru brīdi sāksies. Ir pienākusi tā diena. Toms startēs brasa stilā. Toms peld. Pagaidām ir ceturtais. Viņš apdzen Korejas sportistu…, bet tagad Lielbritānijas! Beidzot tas ir noticis, Toms ir pirmais, un viņš pārspēj pasaules rekorda grafiku!

Toms uzvarēja un ieguva zelta medaļu.

 

Trešā vieta

Zane UTINĀNE-ZVIDRE, Liezēres pamatskolas 7. klases skolniece

OLIMPIETE GLEZNOJOT

Kad es sešu gadu vecumā pirmo reizi ieraudzīju, ka cilvēks — mākslinieks, profesionāls gleznotājs — glezno, es sapratu, ka tas ir tas, ko es vēlos darīt.

Savas ieceres vadīta, es steidzos pie mammas, jautāju, lai iedod otas, papīru un krāsas. Teicu viņai, ka ļoti, ļoti vēlos gleznot tāpat kā citi izcilie mākslinieki. Tad es sāku meklēt to skaisto, to īpašo lietu, kuru es varētu uzgleznot. Diemžēl neko neatradu. Pienāca dienas vakars, un es apsēdos pie televizora. Tur es pamanīju Olimpisko spēļu atklāšanas svētku norisi. Tur gan dejoja, gan dziedāja, tur bija tik daudz krāsu vienuviet. Tur bija tik skaisti! Tas mani iedvesmoja. Es steidzos pie savām krāsām, otām un papīra.

Es rūpīgi gleznoju. Lēnām, pacietīgi un ilgi. Es atdarināju redzēto gleznotāju. Manā darbā tapa skaisti, bet nevienādi dažādu krāsu apļi. Mammai jautāju, kas tie ir un ko tie nozīmē. Izrādījās — tie ir tie nozīmīgie, simboliskie visas pasaules krāsu apļi un katrs simbolizē vienu pasaules daļu. Arī mani apļi bija tajās pašās krāsās: zilā, melnā, sarkanā, dzeltenā un zaļā.

Kad darbs bija pabeigts, nesu to rādīt savai mammai. Viņa cienīgi novērtēja manu darbu un atzinīgi teica: ,,Tavs darbs ir apburošs, tu esi malacis! Tu esi mana olimpiete!” Sirdī man ielija prieks par mammas teikto. Es tā arī jūtos — kā olimpiete.

Kaut visi cilvēki par saviem paveiktajiem sasniegumiem priecātos un justos kā olimpieši. Vienalga — kādā mērogā tas būtu.

 

ZĪMĒJUMU KONKURSS LATVIJAS SPORTISTI OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS LONDONĀ

Pirmā vieta

Krista LANGE, Vārmes pamatskolas 4. klases skolniece

Otrā vieta

Inta SEJMUŠKINA, Ciblas vidusskolas 1. klases skolniece

Trešā vieta

Tomass TREIJS, Krimuldas vidusskolas 1.b klases skolnieks

 

FOTOKONKURSĀ OLIMPISKĀS DIENAS DALĪBNIEKU NOSTĀŠANĀS OLIMPISKO APĻU FORMĀ

Pirmā vieta

Zasas vidusskola

Otrā vieta

Daugavpils 3. vidusskola

Trešā vieta

Ventspils 2. vidusskola