Ņihao un hello!
Uz
spēlēm sapnis par zaļumos un ziedos grimstošu Pekinu bez smoga, bez nabagiem un
diedelniekiem uz ielām pārburts īstenībā. Apmeklējot olimpisko galvaspilsētu
pērnajā rudenī, tas šķita neiespējami. Nezinu, cik rūpnīcu slēgts un kas vēl
darīts, bet gaiss patiesi svaigs un pat karstums ir ciešams. Mao
smaids Pasaulē
lielākais un arī bēdīgi slavenais Tjaņaņmiņa laukums zaudējis pelēkzaļo armijisko
stingrību. Visi ļaudis smaidīgi, jautri un svētdienīgi gaiši tērpušies. Kur
palikuši pelēkie masveida ķīnieši, kuri te rudenī bija vairākumā? Neviens
neuzbāžas, nepiedāvā lētus bukletus, nozīmītes un Mao plakātus. Izņemot
slaveno porteru virs laukuma tribīnēm un naudaszīmes, Mao nav redzams nekur.
Pazuduši arī sarkanie plakāti, kas aicināja uz darba uzvarām. Zaldāti,
stāvot postenī nostiepti kā stīgas, pat smaida. Laukums izdaiļots ar unikālām,
milzīgām ziedu skulptūrām, kurās atainots sporta rotaļīgums un skaistums.
Plašajās tualetēs pie tribīnēm vairs neskan militāri marši, bet maiga mūzika. Pekinā
patlaban modē ir fotografēšanās. Pie olimpiskā stadiona, pie olimpiskā baseina,
pie olimpiskajām ziedu, tērauda un akmens skulptūrām, kopā ar baltajiem
cilvēkiem, jo sevišķi, ja viņiem vēl kaklā spēļu akreditācijas kartes. Pat
latviešu žurnālisti laiku pa laikam dabū justies kā iemūžināšanas vērti
piemiņas objekti.
Veltīgs
jautājums Viens
no Pekinas jaunajiem arhitektūras šedevriem – Nacionālā teātra ola –
peld ūdenī. Kvartāli aiz tā, kur rudenī ķīnieši ņudzēja un sievas turpat
šaurajās ieliņās mazgāja drēbes, tukši kā izslaucīti. Visas durvis ciet, logi
arī. Tikai policijas mašīnas lēni met lokus un garām slāj tie – svētdienīgie. Vecās,
sarūsējušās rikšas gandrīz nemana, mašīnas arī visas tādas kā jaunākas kļuvušas.Sestdienas
vakarā gandrīz stundu nepavisam ne pa Pekinas nomali braucām uz basketbola
spēli pa apgaismotu daudzjoslu ielu, kurai apkārt valdīja tumsa. Tajā vīdēja
dzīvojamo ēku kvartālu un biroju nami, bet visiem logi tumši. Ko gan dara tie,
kas aiz šiem logiem dzīvo?
Atmiņā
nāk stāsti par sociālās vides uzlabošanas metodēm Maskavā 1980. gada spēļu
laikā.
Vācisks
tikums
Brīvprātīgie,
apkalpojošais personāls, drošībnieki, pat militārpersonas – visi klanās un
smaida gandrīz kā Japānā. Nemitīgi skan: hello un welcome, kas
gan bieži vien ir vienīgie vārdi, ko viņi zina angliski. Bet neviens tāpēc nav
pazudis, visas vajadzīgās vietas atrastas laikus, jo nezinātājs tūdaļ pats
metas meklēt kādu lielāku zinātāju, kas gandrīz vienmēr turpat rokas stiepiena
attālumā arī atrodams.
Precizitāte
palienēta no pagājušā gadsimta pirmās puses vāciešiem. Viss notiek tieši tā kā
plānots. Gan laikā, gan vietā, gan pēc scenārija. Ikdienu simtiem autobusu
tūkstošiem reižu, vedot sportistus un žurnālistus, dodas savos maršrutos tieši
pēc grafika, un šķiet ne reizi neviens vēl galapunktā nav ieradies ar
nokavēšanos. Braucot pa maģistrāļu īpaši iezīmētajām olimpiskajām joslām, līdz
visām sacensību arēnām var nokļūt stundas laikā.
Drošāk,
bet ne stingrāk
Lai
arī pasaule kļūst arvien nedrošāka, pirmo reizi jauno laiku spēlēs žurnālistiem
nav jāiziet iepriekš ierastā totālā mantu un personības kontrole, ierodoties
katrā olimpiskajā objektā. Pietiek to izdarīt vienreiz dienā – pie savas
mītnes no rīta, pirms kāpšanas autobusā, kas ved uz galveno preses centru, no
kura savukārt pulsē nemitīga plūsma uz visām sacensību vietām.
Tiesa,
tādu šiku var atļauties tikai militārismu cienoša iekārta. Ne tikai olimpiskie
objekti, bet arī visi maršruti uz tiem tiek apsargāti totāli. Maģistrāļu malās
aiz košumkrūmiem novilkti augsti stiepļu žogi, stabos strādā videokameras, ik
pēc simt metriem miera stājā stāv modri kareivji, vēl daudzi civilā it kā
pastaigājas, tikai nezin kāpēc to dara rokas sparīgi vicinot līdz krūšu
augstumam.
Toties
olimpiskā saime var dzīvot svētā mierā un drošībā. Lai gan brīžiem ir sajūta,
ka esi uz skatuves. Kā jau teātrī…
Lai
nu kā, tomēr ķīniešu sveicinājuma vārds ņihao! skan patiesā sirsnībā.
FOTO
FOLDERĪ PEK 34life
Tjananmin
Olimpiskais
Tjaņaņmiņa laukums. Pekinā tagad modē fotografēties
Foto:
Dainis Caune, Sports
Mēs
par Ķīnu! Ģimene pirms ieejas olimpiskajā stadionā
Foto:
Dainis Caune, Sports
Svētki
pilsētā. Daudziem ķīniešiem šīs ir priecīgas dienas
Foto:
Dainis Caune, Sports
One
World
Viena
kārtība… Lai arī ziedi, tas tomēr ir Tjaņaņmiņa laukums
Foto:
Dainis Caune, Sports
