Palīdzēt, lai mācītos

Reizi
gadā Latvijā visolimpiskākā ir Ērgļu vidusskola, kura tad kļūst par Jaunatnes
ziemas olimpiādes centru. Tās ir īpašas dienas gan visiem 320 skolēniem, gan
skolas direktorei Inesei Šaudiņai.Angļu
valodas skolotāja Inese Šaudiņa Ērgļu vidusskolā, ko pati savulaik absolvējusi,
strādā jau 25. gadu. „Mana vienīgā īstā darbavieta,"
atzīst skolotāja, kurai šī ir jau devītā skolu olimpiāde direktores amatā.- Kā
tas ir – būt par tādas trokšņainas
olimpiādes saimnieci?– Ļoti
jauki. Mēs vienmēr priecājamies, ja pie mums kaut kas notiek. Tā ir dzīvība,
kas liek pašiem sasparoties, sakopt sevi. Jaunatnes ziemas olimpiāde mums ļauj
sevi apliecināt gan kā labiem sportistiem, gan kā viesmīlīgiem saimniekiem.
Dažus gadus te bijis pat tūkstoš dalībnieku.Bet
mēs labprāt uzņemam arī mazākus pasākumus. Šovasar 60 bērniem plānojam rīkot
starptautisku nometni Mana daba, kurā gan arī bez sporta neiztiks. Savu
raksturu un – var teikt arī – savu dabu  mēs veidojam ar sportiskām aktivitātēm dabā.–
Kas no tā visa paliek jums?– Pieredze.
Bērni apgūst prasmes, kas šajos laikos visvairāk nepieciešamas. Spēju
organizēt, sadarboties, komunicēt. Varam jau palielīties – gan apbalvošanas
ceremoniju, gan lielo atklāšanas ceremoniju vadīja mūsu skolniece Liene
Graudiņa. Un viņa nav vienīgā, kas to spēj. Skolēnu pašpārvalde ik mēnesi rīko
kādu saviesīgu pasākumu, kurā visu dara paši. Starp citu, Liene izturēja
konkursu un pērnvasar kā brīvprātīgā piedalījās Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Arī
mūsu olimpiādē vislielākās prasmes gūst brīvprātīgie gidi. Viņiem jāuzņem
svešas skolas komanda, cilvēki divdesmit, jāatrod veids, kā ar ciemiņiem sākt
sarunāties, kā kļūt noderīgam. Mūsu bērni strādā arī par tiesnešiem un tehniskajiem
darbiniekiem. Mazie skolēni ļoti gaida, lai izaugtu līdz sestajai klasei, kad
var sākt piedalīties brīvprātīgo kustībā.

Visiem
Ērgļiem ieguvums ir tas, ka izveidojusies prasmīga šādu pasākumu rīkošanas
komanda, kura darbojas arī tad, kad, piemēram, notiek pagasta svētki.

–
Ar Ērgļu arodvidusskolu jūs vairāk sadarbojaties vai konkurējat?

– Sadarbojamies.
Šādos pasākumos mēs viens bez otra nemaz nevaram iztikt. Viņiem ir kopmītnes,
laba ēdnīca, tehniskās iespējas. Mēs savukārt vairāk nodarbojamies ar
organizēšanu. Biatlona sacensību galvenais rīkotājs ir mūsu sporta skolotājs
Ivars Budze, viņa kolēģis Aldis Olte atbild par distanču slēpošanas un biatlona
trasēm, Raivja Šmita pārziņā ir slidotava… Olimpiāde visiem mazliet
liek kļūt par sportistiem. Teiksim, mācību pārzine un matemātikas skolotāja
Maiga Picka ar lielu atbildību strādā akreditācijas komisijā, direktores
vietniece Ligita Jaunozoliņa gādā, lai katram būtu savs stūrītis, savs
siltums…

–
Kā izpaužas tas, ka arī direktore kļūst sportiskāka?

– Es
daru to, ko ziemā Ērgļos nemaz nevar nedarīt – slēpoju. Esmu aizrāvusies ar
slalomu, bet ļoti cienu arī distanču slēpošanu, kura, starp citu, joprojām ir
mūsu sporta stundu programmā. Priecājos, ka varu izmantot tepat šajā skolā
kādreiz apgūtās iemaņas, un cenšos pārliecināt bērnus, ka arī viņiem tās dzīvē
noderēs.

Skolotājam
par savējo zināmā mērā kļūst katrs sporta veids, kurā startē viņa skolēni.
Parasti mums labi panākumi bijuši biatlonā, šogad mazliet nepaveicās. Toties
Ilze Velce izcīnīja medaļu snovbordā, kas savukārt bija negaidīti, un Harijs
Nikolajevs finišēja trešais slēpošanas sprintā.

Bet
ņemiet vērā, ka mums no 300 skolēniem jāizveido gan laba sportistu komanda, gan
plaša brīvprātīgo saime.

Iepriekšējās
olimpiādēs mums bija arī ļoti aizrautīga hokeja komanda, bet tagad tādas vairs
nav, jo hokejisti skolu absolvējuši. Ļoti svarīgs ir arī pašu bērnu entuziasms,
jo mums ir tikai divi sporta skolotāji, kuri vieni paši pat pēc labākās gribas
visu aptvert nespēj.

–
Kādā vietā priekšmetu skolotāju hierarhijā jūsu skolā atrodas sporta skolotājs?

– Kārtējai
skolas akreditācijai mēs izvēlējāmies parādīt sportu kā priekšmetu, kuru mūsu
skolā labi māca. Akreditācijas komisija šīs stundas novērtēja ļoti augstu.

Mums
ir jauna sporta zāle, un uz sporta stundām bērni iet ar prieku. Tas ir viens no
mīļajiem priekšmetiem. Diezgan daudzi mūsu absolventi izglītību turpinājuši
Sporta pedagoģijas akadēmijā. Daži joprojām sadarbojas ar Olimpisko komiteju,
ir aktīvi brīvprātīgie jau lielākā mērogā.

–
Jūsu sporta skolotāji visbiežāk paliek pēc stundām…

– Jā,
sporta zālē ir nepārtraukta kustība. Oficiāli to sauc par interešu izglītību.
Tajā gan bērni vairāk izvēlas sporta spēles. Visiem patīk basketbols, kurā mums
palikusi vienīgā sporta skolas grupa. Mums ir spēcīgi volejbolisti, interešu
izglītība notiek arī slēpošanā, kura bērniem nemaz tā nepatīk. Jo tajā ir
jāpārvar zināmas grūtības, prieks un gandarījums rodas tikai pēc tam. Vēl
veselības vingrošanā cenšamies labot stājas defektus.

–
Kad jums arī sportā būs savs Blaumanis?

– Šo
jautājumu sporta skolotājiem uzdodam ne tikai mēs, bet arī pagasta vadība. Mēs
tomēr cenšamies sportu piedāvāt ikvienam, nevis koncentrēties tikai uz dažiem
talantiem. Tiesa, čempions Blaumanis palīdzētu sportā ieinteresēt visus
pārējos.

Dainis
CAUNE

Inese
Šaudiņa

Ērgļu
vidusskolas direktore

Dzimusi      1958. gadā Ērgļos

Izglītība      Ērgļu vidusskola, LVU Svešvalodu fakulāte

Darba
gaitas        kopš 1984. gada angļu
valodas skolotāja Ērgļu vidusskolā, kopš 1998. gada – arī direktore

Ģimenes
stāvoklis        divu bērnu māmiņa

Aizraušanās        sports, ceļojumi, literatūra