Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

PAR NORŪDĪŠANOS

Evalds LIEPIŅŠ

norūdīšanās, peldēšanas un

ziemas peldēšanas seniors

 

Literatūra par norūdīšanās fizioloģiju un tās pielietošanas metodēm ir plaša un daudzpusīga, taču norūdīšanās psiholoģiskā puse gandrīz nav pētīta. No Latvijas norūdīšanās un ziemas peldēšanas kolektīva organizēšanas pirmajām dienām (1975.gads) es veltīju speciālu uzmanību norūdīšanās psiholoģiskiem jautājumiem.

Tika izveidota aptauja, ar kuras palīdzību uzklausīti 300 norūdīšanās praktizētāji Rīgā un 15 citās pilsētās. Aptaujas speciālajā daļā ir deviņi jautājumi par norūdīšanās psiholoģiskajām nostādnēm un trīs jautājumi par attieksmi pret smēķēšanu. Patstāvīgam un aktīvam cilvēkam mēdz būt sava NORŪDĪŠANĀS SISTĒMA, un viņš ar tās pieredzi labprāt dalās kolektīvā, bagātinot visus. Tādu mūsu norūdīšanās kolektīvā ir apmēram 25 procenti, un viņi arī labprāt iekļaujas sekcijas sabiedrisko uzdevumu veikšanā. Vairākums ir mazāk aktīvu biedru, kuriem ir arī mazāk zināšanu un norūdīšanās pieredzes, tāpēc viņiem ir ļoti vajadzīga kolektīvā pieredze. Kolektīva loma norūdīšanās procesā ir psiholoģiski spēcīga: tā atsevišķu cilvēku mobilizē aktīvai darbībai.

Uz jautājumu: „No kāda vecuma es sāku interesēties par norūdīšanos un kas to veicināja?", atbildes ir ļoti dažādas. Vairākums sākuši interesēties par norūdīšanos tikai 20, 30 gadu vecumā un pat pēc 40 un 50 gadiem, kad jau sākusi klibot veselība. Viņus interesēties par norūdīšanos piespiedušas pastāvīgās saaukstēšanās slimības, radikulīts un bronhīti. Vairāku gadu regulāra norūdīšanās (pat ar peldēšanos ziemā) viņu veselību ir ievērojami uzlabojusi. Reti ir sāktas regulāras norūdīšanās nodarbības bērnībā. Par intereses veicinātājiem tiek minēta speciālā literatūra – Sebasiana Kneipa grāmatas un raksti mūsu avīzēs un žurnālos. Vairākos gadījumos interesi par norūdīšanos veicinājis dienests armijā. Dažreiz interesi par norūdīšanos radījusi vēlēšanās pārvarēt slikto pašsajūtu mazkustīgā darba dēļ. Atbildēs par norūdīšanās mērķi 90 procentu respondentu sniedz šādu formulējumu: nostiprināt un saglabāt veselību, cīnīties pret saaukstēšanās slimībām, celt darba ražīgumu. 10 procentu atbilžu ir savdabīgas. Piemēram, aptaujātais V. raksta: „Norūdīšanās mērķis ir atbrīvoties no psiholoģiskās pārslodzes, stresa un saglabāt jautru garastāvokli". Pūtējs muzikants C. norūdīšanās mērķi redz savu darba spēju uzlabošanā, – norūdoties kļūstot dziļāka, spēcīgāka elpa, aktīvāka diafragma, spēcīgāka mutes muskulatūra. Skaists norūdīšanās mērķis ir aptaujātajai G.: „Norūdīšanās mērķis ir veicināt veselīgas tendences visā ģimenē." Mūsu sešdesmitgadīgā ziemas peldētāja Š. raksta: „Esmu praksē pārliecinājusies par ledusauksta ūdens labvēlīgo ietekmi. Man norūdīšanās mērķis ir aktīva ilgdarbība radošā darbā un kopsolī ar sportu." Aptaujāto jauniešu skaits nav liels, nedaudzajās atbildēs parādās viņu norūdīšanās mērķu savdabība. Tipiska ir jaunieša A. atbilde: „Pēc manām domām, norūdīšanās mērķis ir attīstīt sevī pēc iespējas lielāku gribasspēku." Tālākie mūsu aptaujas jautājumi tieši un netieši skar GRIBAS nozīmi norūdīšanās sistēmā.

 

Gribas nozīmes atzīšana norūdīšanās sekmīgā praktizēšanā ir simtprocentīga:

„Nepietiek ar vārdiem – „man gribas norūdīties", vajag arī kaut ko darīt lietas labā, un tur tad izpaužas katra gribasspēks." „Griba palīdz norūdīties, bet rūdīšanās palīdz gribai." „Griba mūs virza, stimulē, tonizē, tā ir kā degviela dzinējam." „Gribas attīstību veicina visi norūdīšanās sistēmas faktori."

Vistiešākajā sakarībā ar efektīvas norūdīšanās psiholoģiju, mūsu gribu ir dzīves režīms.„Norūdīšanās man palīdz veidot dzīves režīmu, nevienu dienu neļauju sev atkāpties no režīma." „Režīmam ir ļoti liela nozīme. Ar neatlaidību un gribu to izdodas ievērot." „Arī grūtos darba apstākļos, ja ir griba, var sev izplānot dzīves režīmu un to ievērot." „Ievēroju pareizu dzīvesveidu, sastādu dienas režīmu un to īstenoju, saņemot visu gribu dūrē."

Jau iestrādātu dzīves režīmu raksturo aptaujātā D.: „Dzīves režīms – tas ir noteikts dzīves ritms, un es to ievēroju bez sevišķām pūlēm." Diemžēl režīmu, pēc mūsu aptaujām spriežot, ne visiem izdodas ievērot: „Teorētiski atzīstu, bet praktiski to ievērot neizdodas." „Man darbs neļauj ievērot noteiktu režīmu" (šoferis G.).

Astoņdesmit procentiem mūsu sekcijas biedru dienas režīmā ir rīta rosme. Izvēlētie līdzekļi katram ir individuāli. Te paraugs visiem ir mūsu norūdīšanās seniors A. Z., kas rīta rosmi pamatīgas vingrošanas veidā piekopa katru dienu! Ar skaidru mērķi uzsākta norūdīšanās visu pārējo it kā sāk pārvērtēt un nolikt savās vietās. Labs paraugs tam ir aptaujātais D., kurš raksta: „Norūdīšanās mērķis man ir stiprināt gribasspēku un veselību. MOTĪVS – vēlēšanās cīnīties pret sliktiem ieradumiem." Pirms iestāšanās norūdīšanās sekcijā rīta rosme viņam bija neregulāra gribas trūkuma dēļ. Šo mūsu sekcijas biedru raksturo 16 gadu nesmēķēšana un aktivitāte ziemas peldēšanā. Ap mūsu sekcijas pirmo maratonskrējēju Valeriju Korotecki, kurš atmeta smēķēšanu un tagad sistemātiski apvieno skriešanu ar peldēšanu ziemā, mūsu sekcijā pulcējās skriešanas piekritēji. Piemēram, katrs ceturtais 1984. gada skrējienos  Jūrmalā un Rīgā piedalījās bez īpašas aicināšanas, savas PĀRLIECĪBAS vadīts. Dienas, kurās rīta rosme izlaista, galvenokārt radušās slinkuma dēļ, tas liecina par trūkumiem sevis psiholoģiskajā sagatavošanā. Vajag sev vienmēr atkārtot: „Tas man nepieciešams, es to gribu un varu!"

 

MANA NORŪDĪŠANĀS SISTĒMA

Mana norūdīšanās sistēma, kas sākusi veidoties jau agrā bērnībā laukos un kas precizējusies un pielāgota lielpilsētas apstākļiem ar 30 gadu aktīvu un nepārtrauktu ziemas peldēšanas praktizēšanu, ir priekšstatāma 17 formulējumos:

1. Bērnībā – basām kājām laukos katru dienu un visu vasaru, pat pa rugājiem rudenī: ganos, ejot un skrejot gandrīz katru dienu uz upi, apmēram divus kilometrus no mājām.

2. Pēc iespējas ar minimālu apģērbu lauku darbos, sevišķi saulainā laikā.

3. Saimniekošana bērnam atvēlētā zemes stūrītī, kopjot un audzējot tajā saulespuķes, zemenes, avenes…

4. Treniņi un sacensības paša izveidotā stadionā pie mājas – skriešana, lēkšana, šķēpmešana.

5. Jau 15, 16 gados pamatīga lauku darba pārtraukumos, sevišķi siena laikā un saules tveicē, – aplaistīšanās ar aukstu ūdeni visam ķermenim.

6. Sākot apzinīgi sevi norūdīt, gandrīz nelietoju šalles.

7. No 1964. gada – regulāras rīta rosmes, beigās – dažādas ūdens procedūras.

8. No 1972. gada – pēc iespējas regulāri vienas dienas pārgājieni ar basu kāju posmiem tajos un peldēšanu pirms ugunskura un pusdienām.

9. Skriešana līdz piecu kilometru attālumam, galvenokārt, – pavasarī un rudenī, arī basām kājām – jūrmalā un tam piemērotos stadionos.

10. Peldēšana visos stilos un VISU GADU gan brīvā dabā, gan baseinos, vismaz divas reizes nedēļā; baseinos peldot, mazgāšanās tiek noslēgta ar aukstu ūdeni.

11. Sākoties ziemai, pēc iespējas visos gadījumos, kad ir SVAIGS SNIEGS, darbs pilsētas māju pagalmā (izdzenot ar lāpstu celiņus) basām kājām.

12. Slidošana dozētā laika posmā puskailam un ar kāju pašmasāžu pēc slodzēm.

13. SLĒPOŠANA, arī ar dažādiem pastiprinājumiem termoregulācijai – dozēts slēpojums puskailam, pēc distances – paskriešana basām kājām pa sniegu, norīvēšanās ar sniegu.

14. No sporta spēlēm vismīļākais ir volejbols, bet tagad to vairāk spēlēju ārpus telpām.

15. Katru vakaru pirms gulētiešanas – kāju mazgāšana, tās pamatīgi masējot (sevišķi ādas sacietējumu vietās) un ar auksta ūdens tecējumu uz tām.

16. Visu gadu reizi nedēļā grīdu mazgāšana mājās basām kājām.

17. Norīvēšanās ar slapju linu dvieli katru rītu, ja dienā nav iespējamas citas ūdens procedūras; pamatīga deguna izskalošana, pielietojot roku lielo pirkstu spilventiņus; ārējās auss izmazgāšana ar aukstu ūdeni. Pēdējās savas norūdīšanās sistēmas procedūras esmu apguvis tikai no 1985.gada.

Mūsu norūdīšanās kolektīvā ir izveidots psiholoģiski pedagoģiskais klimats ar spēcīgu sabiedrisko domu pret smēķēšanu, ko raksturo vārdi: pārliecināt, prasīt un palīdzēt. Ar vainīgā piekrišanu viņam tiek izdots plāna paraugs darbam ar sevi, pēc kura pašam jāizstrādā savs plāns gan veselībai, gan cīņai ar kaitīgo smēķēšanas ieradumu.

Alternatīvo pētījumu darbību turpinu un būšu atsaucīgs katram, kurš grib mani uzklausīt.

 

Sirsnīgi iesaku visiem – norūdīties visur un jebkuros apstākļos!