Pavasara cāļi

Vieniem
nepieciešams gudrāks treneris, otri grib pamatīgāku jumtu virs galvas, citi
pieprasa Pekinas zeltu. Visiem vajag naudu… Latvijas Olimpiskās komitejas
(LOK) ģenerālās asamblejas kārtējās sesijas darba kārtībā ir arī pērnā un
šāgada budžetu apspriešana.
LOK finansu apjomi,
ieskaitot valsts galvojumus olimpisko centru būvniecībai, mērāmi miljonos. Pēc
likuma to izlietošanai nepieciešams veikt nopietnu auditu, kas prasa laiku.
Tāpēc LOK ģenerālās asamblejas sesijas tradicionāli notiek pavasarī. Pirms
oficiālā pārskata sniegšanas Sports iztaujā LOK prezidentu Aldonu
Vrubļevski.
– LOK tātad cāļus
skaita pavasarī…
– Jā, pagājušā gada
cāļus, kas saskrēja rudenī.
– Kurš ir
lielākais cālis?
– Olimpisko centru
izveides programmas turpināšana, valsts galvojumu piešķiršana to būvniecībai.
Sports nav iespējams bez bāzēm, kur ar to nodarboties. Tas ir pats būtiskākais
jautājums. Pērn sākās Zemgales olimpiskā centra projekta realizācija Jelgavā un
peldbaseina rekonstrukcija Ventspilī.Pašvaldības un
valdība atzīst nepieciešamību šādus centrus veidot un attīstīt. LOK turpina
apliecināt sevi kā drošu partneri, kam var uzticēt valsts galvojumus. Līdzšinējie
projekti ir realizēti, ievērojot visas prasības. Patlaban ražošanā ir
četri reģionālie centri – Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un baseina pārbūve
Ventspilī.
– Lasītājs teiks:
kāds man no tā labums? Tas taču tikai olimpiešiem!
– Nebūt ne.
Olimpiskie centri tiek veidoti pēc pašvaldību iniciatīvas un tajos sporta
veidos, kuri attiecīgajā reģionā ir aktuālāki. Šie centri ir atvērti skolēniem,
studentiem (vispirms tos būvējam tur, kur ir augstskolas), ikvienam
iedzīvotājam – vietējiem lielākoties ar atvieglotiem noteikumiem, jo
pašvaldības ir līdzīpašnieki.

Lielā mērā tie ir
sportisku aktivitāšu un veselības centri. Protams, šie centri dod iespēju
veidoties par olimpieti, kvalitatīvi trenēties arī visaugstākās klases atlētiem
un rīkot visnozīmīgākās sacensības.

Eiropas čempionāti
modernajā pieccīņā un šortrekā – tie notika olimpiskajos centros. Nākamgad
Latvija uzņems kontinenta finālturnīru basketbolā sievietēm, un FIBA
komisāri, kas ieradās ievērtēt situāciju, paziņoja: atšķirībā no citām vietām
jūs to varat rīkot kaut tūlīt, jums jau sporta zāles ir gatavas!

Valsts viena pati
nevarētu uzbūvēt tik daudz sporta bāzu, kā tas tiek darīts, pašvaldībām
sadarbojoties ar LOK, saņemot valsts galvotos kredītus, kuri jāatdod 15 – 20
gadu laikā. Konkrēts piemērs tam, kā valsts viena pati netiek galā ar šādām
problēmām, ir Daugavas stadiona nīkuļošana. Par to esam runājuši jau
vairākās LOK ģenerālajās asamblejās un runāsim atkal, bet izmaiņu nekādu.
Valsts par šo stadionu atceras reizi četros gados, kad tajā jārīko deju svētki.

– Formāli LOK
par to nebūtu jāuztraucas!

– Bet tā ir sporta
bāze! Turklāt sportam ļoti nepieciešama.

– Tas nozīmē, ka
LOK ķersies klāt arī Daugavas stadionam?

– Iespējams. Šogad
LOK paredzētie valsts galvojumi nacionālo sporta bāzu Mežaparks, Kleisti
un tenisa centra Lielupe rekonstrukcijai rada priekšnoteikumus, lai
nākamais solis būtu Daugavas stadiona un, iespējams, arī Siguldas
kamaniņu un bobsleja trases virzienā.

Jāsaprot, ka ne
tikai šādu objektu attīstība, bet pat eksistence nav iedomājama bez valsts un
pašvaldības atbalsta. Piemēram, Ventspils Olimpiskais centrs ar pašvaldības palīdzību
strādā ļoti sekmīgi un tomēr ciešot zaudējumus, kas katru gadu jāsedz no sporta
budžeta.

– Šo zaudējumu
segšanu var uzskatīt par valsts ieguldījumu cilvēku veselībā?

– Neapšaubāmi.

– Līdzjutēji,
cāļus skaitot, interesējas par tie, kuriem spožākas medaļas kaklā…

– Tad lielākais
cālis ir saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs, kurš pirmo reizi neatkarīgās
Latvijas vēsturē pirmsspēļu sezonā olimpiskajā sporta veidā kļuvis gan par
Eiropas, gan par pasaules čempionu.

– Kas vēl vieš
optimismu?

– Sieviešu basketbola
renesanse, kura sākās pirms diviem gadiem, iekļūstot Eiropas čempionāta
finālturnīrā, turpinājās, pērn tajā izcīnot augsto ceturto vietu, un ceru, ka
turpināsies vēl sekmīgāk jūnijā olimpiskajā atlases turnīrā.

– Jau ir diezgan
daudz sportistu, kas izpildījuši olimpiskās kvalifikācijas prasības!

– Viņi LOV sastāvā
gatavojas olimpiskajiem startiem, izmantojot visas iespējas un līdzekļus, kādus
vien mēs varam sniegt.

– Tad atliek
vienīgi ieteikt, kuru sporta veidu arēnās Pekinā mūsu līdzjutējiem biļetes
jāpērk pirmajās rindās?

– Vieglatlētikas
stadionā. Īpaši tad, kad tur notiks sacensības šķēpa mešanā, 110 m
barjerskrējienā, 800 m un 3000 m šķēršļu skrējienā, tāllēkšānā dāmām,
septiņcīņā un desmitcīņā.

Mums intriģējošas
cīņas gaidāmas smaiļošanas kanālā, BMX trasē, arī riteņbraukšanā smagajā grupas
braucienā, kurā veiksmei var būt liela loma. Par svarcelšanu šaubu nav. Mums
interesantas varētu būt arī sacensības modernajā pieccīņā. Domāju, ka pirmajā
desmitniekā mūsējie izcīnīs ne mazāk vietu kā iepriekšējās spēlēs Atēnās.

– Izņemot
hokeju, sezona beigusies ziemas sporta veidos, kuros arī olimpiskās spēles jau
ir saredzamā attālumā.

– Īpatnēji, ka
starp ziemas un vasaras spēlēm ir divarpus gadi, bet starp vasaras un ziemas – tikai
pusotrs. Domāju, ka sezona bijusi veiksmīga. Šortrekā un bobslejā mums ir
Eiropas čempioni, turklāt šortrekā pierādījām, ka spējam ne tikai sarīkot
kontinenta meistarsacīkstes, bet tajās arī uzvarēt. Bobsleja četriniekam vēl
arī trešā vieta Pasaules kausa izcīņā. Teicami. Skeletonā parādās stabilitāte.

Kamaniņu sportā
labāk nekā cerēts startēja Maija Tīruma, savas spējas apliecināja Anna Orlova,
nešaubos, ka Mārtiņa Rubeņa eksperimenti attaisnosies nākamziem un jo sevišķi
olimpiskajā sezonā. Ceru, ka šogad Siguldā tiks uzcelta mākslīga ledus starta
estakāde treniņiem. Jau zināms, ka 2010.
gada Eiropas čempionāts notiks pie mums. Līdz tam arī trasi vajadzētu uzlabot.

Mūs drusku pievīla
biatlonisti, bet vēl nemetam plinti krūmos. Abi līderi apliecināja, ka spēj
sasniegt augstus rezultātus, lai arī medaļas šogad izpalika. Sezonas rezultātus pilnībā apkoposim
aprīlī un noteiksim Olimpiskās vienības sastāvu, kā arī sadalīsim finansējumu
Vankūveras programmai.

Bet mums jādomā arī
par jaunatnes olimpiādēm – nākamgad tās notiks gan Latvijā, gan Eiropā. Katru
gadu pieaug LOK pildāmo programmu skaits. Turklāt nākamgad notiks atlases
sacensības startam pirmajās jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā. Jau
zināms, ka atlases kritēriji būs ļoti stingri, jo jaunatnes spēlēs varēs
piedalīties trīs reizes mazāk dalībnieku nekā lielajās, bet piedalīties gribēs
visu valstu NOK. Katrai noteikta minimālā kvota – četri dalībnieki –
galvenokārt vieglatlētikas un peldēšanas disciplīnās, pārējiem tiesības startēt
jāizcīna, izpildot kvalifikācijas nosacījumus.

– Visus interesē
nauda. LOK kļūst bagātāka?

– Jā, bet tas
nenozīmē, ka par šo naudu var nopirkt to pašu, ko pērn. Līdzekļus plānojam
racionālāk, vispirms gādājot, lai ar visu nepieciešamo būtu nodrošināti tie, kuri
olimpiskajās spēlēs spēj izcīnīt augstas vietas. Bez iemesla pa pasauli neviens
biznesa klasēs nelidinās.

Valsts dotācija LOK
augstu sasniegumu sportam palikusi tāda pati kā pērn – 2 265 000 latu, pārējā
valsts nauda (kopā 6 178 258 lati) paredzēta reģionālo centru galvojumiem un
sporta pasākumiem. Nav mazinājies Aizsardzības, Iekšlietu misnistrijas un
pašvaldību atbalsts. Iespējams, šogad mazliet lielāks būs sponsoru devums.
Sponsoru, Starptautiskās Olimpiskās komitejas finansējuma sadaļā, kā arī
kredītlīdzekļos plānojam 10 344 000 latu. Kopējais LOK budžets ir 16,5 miljoni
latu, bet, izņemot 2,265 miljonus, pārējie līdzekļi saistīti ar valsts
galvojumiem, saimniecisko darbību un kredītiem.

Viss nauda tiek
piešķirta atbilstoši programmām un tāmēm. Bet no valsts saņemam mazāk nekā
pieprasām. Tāpēc mums pašiem jābūt tiem, kuri ņem rokās šķēres un programmas
apgriež, ņemot vērā, ka mums mazliet negaidīti jāfinansē arī Latvijas II
olimpiādes sacensības un ka olimpiskās spēles notiks ievērojami tālāk no mājām.
Šogad lielākie cietēji būs olimpiskie centri. Bet ceru, ka tikai šogad.

Dainis CAUNE

Foto: Juris
Bērziņš-Soms, Sports