Pirmais nav iespējams bez simtā
Deviņos sporta
veidos 58 atlēti – ar tik lielu komandu Latvija piedalās XXI ziemas
olimpiskajās spēlēs Vankūverā. Vasarā līdz šim lielākais mūsu dalībnieku skaits
tika sasniegts pirms diviem gadiem Pekinā – 48.
Arī iepriekšējās
ziemas spēlēs Turīnā bijām 58, un kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis baltajās olimpiādēs Latvijai izcīnīja
pirmo godalgu – bronzas medaļu. Tās bija pirmās spēles, kuras Aldons
Vrubļevskis aizvadīja LOK prezidenta statusā.
– Kāds ir jums
visbiežāk uzdotais jautājums pirms ziemas olimpiskajām spēlēm Vankūverā?
– Ar ko šīs spēles
atšķirsies no iepriekšējām?
– Un jūsu
atbilde?
– Pirmo reizi
ziemas spēles tiks atklātas zem jumta un tajās dominēs hokejs. Ne tikai uz
pusfināla vai fināla spēlēm ir ierobežots VIP vietu skaits, ne visas sevišķi
svarīgas personas varēs klātienē noskatīties pat apakšgrupas maču, kurā tiksies
Kanāda un ASV.
– Bet šajā pusē
okeānam daudzi pa naktīm sekos arī citiem sporta veidiem. Turklāt gluži tāpat
kā pirms vasaras spēlēm Pekinā mums ir sportists, kurš šosezon izcīnījis itin
visu, ko vien var iegūt – Pasaules kausu un Eiropas čempiona titulu!
– Ne velti daži
bukmeikeru kantori Latvijai Vankūverā prognozē vienu medaļu, un tas ir zelts
skeletonā.
– Un ko prognozē
LOK prezidents?
– Ne mazāk vietu
labāko desmitniekā kā iepriekšējās spēlēs Turīnā. Toreiz mums tādas bija
astoņas.
– Varbūt
precizēsim!
– Žurnāls Sports
jau vienreiz brāļiem Dukuriem vaicāja, kurš būs trešais uz pjedestāla? Ja
Martins nebūtu ieguvis Pasaules kausu, mēs jūsmotu par viņa brāļa Tomasa
izcīnīto ceturto vietu. Varbūt tieši viņš ir melnais zirdziņš, kurš noskries
visātrāk. Mārtiņš Rubenis pirms Turīnas arī ar stabilitāti neizcēlās, bet
īstajā brīdī spēja savākties. Ilmāra Briča pieredze un vēlme sevi apliecināt,
iespējams, savās pēdējās olimpiskajās spēlēs arī var nospēlēt ļoti būtisku
lomu. Brāļi Šici ir stabili pirmā sešnieka cilvēki, Orlova un Tīruma – pirmā
desmitnieka…
– Bet
desmitnieks sākas ar pirmo vietu!
– Jā, un tas ir
sporta skaistums, ka uzvarētāju ne vienmēr nosaka iepriekšējais rangs, ka
izredzes ir daudziem. Šajās spēlēs beidzot vajadzētu piepildīties mūsu bobsleja
federācijas ilgajām pūlēm atkal aizsniegties līdz pjedestālam. Potenciāls
tiešām ir. Bet piesitīsim trīs reizes pie galda, tūlīt viņi paši uz šiem
jautājumiem sāks atbildēt. Un varbūt mūs sajūsminās šorttrekists Haralds Silovs
vai vēl kāds cits olimpietis.
– Tomēr ir
skaidrs, ka ne visi mūsējie spēs cīnīties par augstām vietām…
– Tāpat tas ir
gandrīz visu citu valstu komandās. Bet jāņem vērā, ka ceļazīmi uz olimpiskajām
spēlēm nevar nopirkt ne par kādu naudu. To var tikai izcīnīt.
Der atcerēties
olimpiskajā hartā norādīto, ka reizi četros gados pasaules labākie atlēti
sacenšas olimpiskajos svētkos. Savā valstī viņi ir vislabākie. Olimpiskās
spēles ir arī nāciju parāde. Turklāt, kopš ieviestas augstās kvalifikācijas
normas, spēlēs vāju atlētu vairs nav. Tagad tie, kas piedalās šajā nāciju
parādē, patiešām ir arī vispasaules sacensību finālisti. Protams, tiek ņemts
vērā, lai valstu pārstāvniecība būtu iespējami plašāka, bet vairs
nepiekāpjoties kvalitātes priekšā. Snovbordists Toms Vasins divus gadus
cīnījās, lai kļūtu par olimpieti. Beigās viņam pietrūka dažu acumirkļu, lai
kaut reizi iekļūtu Pasaules kausa izcīņas 32 finālistu skaitā, un ceļazīmi uz
Vankūveru viņš nesaņēma. Arī paliekot ārpus spēlēm, viņš ir cienīgs konkurents
pasaules labākajiem snovbordkrosa meistariem un iespējams savu vārdu vēl teiks
nākamajā olimpiādē.
Austrieši smejas,
ka pie mums nav kalnu, ir tikai bedres. Bet arī šādos apstākļos Ivars Ciaguns,
pateicoties ģimenes atbalstam, spēja sagatavoties, lai Soltleiksitijā izcīnītu
25. vietu slalomā. Vistlerā startēs trīs mūsu kalnu slēpotāji, kuriem tāpat šo
mērķi sasniegt palīdzēja vecāki, radi un draugi, sagādājot iespēju trenēties
vidē, kur kalnu slēpošana ir dzīvesveids. Neesmu pārliecināts, vai, piemēram,
bagātā Nīderlande būs kuplāk pārstāvēta. Kāpēc lai mēs savējiem liegtu šīs
izcīnītās tiesības piedalīties olimpiskajos svētkos?!
Daudz nosaka
cilvēku un materiālie resursi, kā arī tradīcijas. Kalnu un distanču slēpošana
Latvijā ir daudz masveidīgāka par biatlonu, bet tieši šajā sporta veidā mūsējie
jau kopš neatkarības atgūšanas regulāri startē Pasaules kausa izcīņā, reizēm
gūstot atzīstamus panākumus. Jo biatlonā tepat Latvijā ir šīs tradīcijas,
intelektuālais potenciāls.
– Šī
ziemas spēlēs tiek uzskatīta par kvalitatīvāko komandu. Tās sagatavošanu
finanšu krīze ietekmēja tikai pašā pēdējā fāzē. Īstās sekas būs jūtamas tālākā
nākotnē…
– Braucot uz
Vankūveru, par to negribas domāt, bet pēc tam, gribi vai negribi, nāksies to
darīt. Sočos uz tālāku izaugsmi cerēt grūti, bet aiznākamajās vasaras un ziemas
spēlēs jau varbūt nevarēsim pat atrast izlases līderus. Jo samazinās jauniešu
skaits, kas nodarbojas ar sportu. Bet vajadzīgi vismaz 5-8 gadi, lai sasniegtu
meistarību, kas ļauj pretendēt dalībai olimpiskajās spēlēs. Rezervistu soliņš,
kas arī šobrīd nav nekāds garais, kļūst arvien īsāks. Varam nonākt situācijā,
kādā ziemas sporta veidos ir Lietuva, kas uz spēlēm var aizsūtīt tikai dažus
atlētus atsevišķos sporta veidos.
– Lai tas
nenotiktu, mums Vankūverā jāizcīna medaļa!
– Medaļa vajadzīga
vienmēr. Vēl vairāk vajadzīga sistēma, kas nodrošina sporta attīstības
pēctecību. Sportā nekas nenotiek vienā dienā.
Diemžēl sašaurinās
sportistu loks, kam var nodrošināt maksimāli iespējamo. Var gadīties, ka
turpmāk, veidojot Latvijas Olimpiskās vienības sastāvu, kritēriji būs
jāpaaugstina vēl vairāk, jo nespēsim rūpēties par tik daudziem elites atlētiem,
kaut arī jau tagad vienība nav nekāda kuplā.
– Tomēr mums šī
ir bagāta ziema. Šīs nedēļas nogalē notiks Latvijas jaunatnes olimpiāde, tūlīt
pēc Vankūveras spēlēm risināsies Latvijas otrā ziemas olimpiāde!
– Diemžēl valsts budžeta
līdzekļi no sporta pasākumu naudas to rīkošanai neatradās. Bet mēs nedrīkstam
pieļaut, ka kādas tradīcijas izzūd vai iestājas pārtraukums, jo atjaunot ir
daudz grūtāk, nekā turpināt.
– Latvijas
olimpiādē pirmo reizi aicinātas piedalīties 118 pašvaldības. Kāda tiek
prognozēta pārstāvniecība?
– Jau vairāk nekā
trešdaļa apliecinājusi savu līdzdalību. Protams, ir novadi, kuri nepiedalīsies,
kuros ziemas sporta veidi nav populāri, bet ir skaidrs, ka tiks pārstāvētas
pašvaldības, kurās dzīvo četras piektdaļas Latvijas iedzīvotāju.
– Kas notiek ar
masveidību Latvijas jaunatnes ziemas olimpiādē, kuru novadu reforma ietekmēja
mazāk, jo tajā piedalās skolu komandas?
– Tā pārsteidz ar
rekordiem. Pirmo reizi Ērgļos dalībnieku skaits var sasniegt tūkstoti. Divas dienas
pirms pieteikumu termiņa beigām jau bija reģistrēts vairāk jauno olimpiešu nekā
pērn – virs 700 dalībniekiem no 90 skolām.
Tas apliecina, cik
sports tomēr ir vajadzīgs bērniem un skolām. Tātad nedrīkstam čīkstēt un
ļauties pesimismam, ka viss iet mazumā, ka mēs neko nevaram, ka nekā vairs
nebūs.
Dainis CAUNE
