Rindā pēc Latvijas karoga

Latvijas autokrosa braucēji aizvadījuši pirmo sezonas pusi Eiropas čempionātā. Lai arī šis gads nenes izcilus panākumus un labākais rezultāts joprojām ir Alda Zēberga trešā vieta Bauskā, Latvijas faniem čempionāts kļūst arvien pievilcīgāks. Līdz šim interesi izraisīja mūsu bagiju braucēju Jāņa Boka un Gunta Kļaviņa cīņas D-3A klasē, bet pārsteigumu aizvadītajā nedēļas nogalē sarūpēja arī D-1 braucējs, viens no NEZ rallijkrosa līderiem Jānis Bogdanovičs, kurš startēja čempionāta pirmā riņķa pēdējā posmā Vācijā, Mačenbergas trasē. Mums, lūdzu, nedaudz veiksmes!

Uzreiz jāsaka – bagiju braucējiem šī atkal bija sarūgtinoša sacīkste. Jānis Boks bija spiests izstāties B finālā motora defekta dēļ, bet Guntis Kļaviņš gandrīz 30 dalībnieku konkurencē neiekļuva A un B finālistu astoņpadsmitniekā. Taču regulārie Eiropas dalībnieki, kuri katrs no aizvadītajiem sešiem posmiem izlaiduši pa vienai sacīkstei, ir optimisma pilni un sezonu turpinās.

Vācijā labāk klājās Jānim Bogdanovičam -piektā vieta, kas ir latviešu sezonas otrais augstākais rezultāts pēc Zēberga izcilā pjedestāla Bauskā. Tiesa, Jānis nav apmierināts ar šo sasniegumu, jo pēc uzvarētiem diviem kvalifikācijas braucieniem un starta no pirmās rindas sasniegtā pozīcija aiz pjedestāla gandarījumu nesagādā. Rezultāts neizdevās, jo finālā starta brīdī pēkšņi aprāvās aizmugurējā pusass un mašīna kļuva par priekšpiedziņas auto, ar kuru pret D-1 monstriem cīnīties nebija iespējams. Ja raugāmies no šī aspekta, piektā vieta ir labs rezultāts.

D-1 fināls bija īsts haoss un murgs. Liekas, bez problēmām līdz finišam aizkļuva vienīgi uzvarētājs un čempionāta līderis Nerjuss Naujokaitis. Visi pārējie vai nu uzķērās uz rīkotāju pēdējā brīža lēmuma noliet atsevišķas trases daļas, kas braucienu ar smalkajām Michelin riepām padarīja dramatisku, vai iekūlās citos incidentos. Iedomājieties, fināla otrajā aplī vairs nebija skaidrs, kurš ir otrajā vietā, jo viss bija pilnībā sajaucies! Pēc finiša pat tiesneši ilgi šķiroja pierakstus, lai saprastu, kurš jāsauc uz pjedestāla. Tie visi bija lietuvieši – Naujokaitm pievienojās Aurēlijs Simaška un Pauļus Pleskovs.

Nākamajā posmā – pjedestāls?

„Pirmo reizi startējot svešā trasē, piektā vieta neapšaubāmi ir lielisks rezultāts. Taču šodien vieta uz pjedestāla un varbūt pat uzvara bija vairāk nekā reāla," sūrojas Jānis Bogdanovičs. „Šajā sacīkstē bija skaidrs: ja viss notiek bez starpgadījumiem, esmu vienā līmenī ar Naujokaiti un nedaudz priekšā pārējiem. Kad aprāvās pusass un mašīna kļuva nevadāma, nolaidās rokas, likās, ka pjedestāls Eiropā tā arī nekad nepienāks. Taču saskatu progresu savā Eiropas pieredzē. 2005. gadā Bauskā apmetu kūleni, 2006. gadā Bauskā izstājos motora defekta dēļ, atstājot tukšu fināla starta vietu, šogad turpat startēju finālā no pirmās rindas un guvu septīto pozīciju, bet Vācijā, startējot no pirmās rindas, esmu piektais. Ir visi apstākļi, lai mēs sasniegtu pjedestālu. Vajag tikai veiksmi. Pārliecinājos, ka Bauska dalībnieku uzvedības ziņā nebija izņēmums – arī Vācijā atļāva sišanu, atlūzas lidoja pa gaisu uz nebēdu! Sevišķi pārsteidza leģendārais Aurēlijs Simaška, kurš trases ātrākajā vietā mani stūma un tikai pēdējā brīdī palaida vaļā. Arī es pats piedalījos – finālā man priekšā sagriezās Ašots Jervandjans, kādu gabalu  nācās viņu stumt pret kalnu. Laikam jau nebija smuki, vajadzēja palaist vaļā. Taču stūmām divatā ar Sergeju Kvašņinu –  Jervandjanam nebūtu, kur sprukt."

Izpērk Latvijas karogus

Mačenbergas trase bija interesanta, mežonīgi ātra, ar vidējo ātrumu ap 100 km/h. Aplis ir kā ovāls, kura viena daļa ir augstu kalnā, otra – kalna pakājē. Jāatzīst, aplis drosminiekiem. Toties dabas skati ap trasi – fantastiski. Arī līdzjutēju neticami daudz, turklāt viņi negaidīti ļoti iemīļoja Bogdanoviča auto, sagaidot to ar ovācijām. Liekas, mašīnas allaž glītais skats un Jāņa uzvaras kvalifikācijā bija iespiedušās vāciešu sirdīs. Tomēr pats dīvainākais bija tas, ka pirms sacīkstes fināla suvenīru veikaliņā bija izpirkti visi Latvijas karodziņi, kuru sacensību rītā tirgotāju īpašumā bijis gana daudz. Gaisotne lieliska, un līdzjutējiem, kuri sajūsminās par sacīkstēm Bauskā, iesaku apmeklēt arī citus posmus – labo sajūtu pastiprināšanai.

Gaidām ražas gadu

Jānis Boks sezonas pirmo riņķi 40 braucēju konkurencē pabeidzis 14. vietā. Pērnā gada pirmā desmitnieka braucējam neapšaubāmi sarūgtinošs iznākums. Taču optimisms joprojām dzīvs. „Kā teica Andris Dambis – ir labās, ir sliktās sezonas," saka Boks. „Šajā nekas neizdodas. Taču tas nenozīmē, ka apstāsimies un sērosim. Mēs strādājam tālāk, beigsim šo čempionātu un nākamgad sāksim jaunu dzīvi. Protams, nepamet doma, ka arī šosezon kaut kam labam jāizdodas. Mums nesakrīt apstākļi, situācijas brīžiem ir muļķīgas. Piemēram, šodien vienā braucienā nokrita izpūtējs, citā mašīnai bedrē tika izsists savērsums, un bagijs kļuva nevadāms, sestdien aprāvu pusasi. Runas, ka sezonu izpostījām, atkal starpsezonā nomainot mašīnu, nav pareizas – no svarīgākajiem mezgliem mums bijušas problēmas ar pārbaudītām daļām. Mašīna bija jāmaina, jo jaunā šasija tomēr ir izturīgāka, labāka un pareizāka."

Guntis Kļaviņš, lai arī autosportā ļoti pieredzējis, Eiropas mačos ir iesācējs, tāpēc uzdevums ir mazāk izcelties ar rezultātu, vairāk mācīties trases un jaudīgā bagiju braukšanu. Progress ir vērojams, un šobrīd kopvērtējumā viņš ir tikai trīs pozīcijas aiz Boka. „Apzinos, ka brīžiem ir problēmas ar braukšanu. Šo sacīksti pazaudēju, netiekot galā ar vienu trases līkumu, kurā atdevu vairākas pozīcijas kvalifikācijas braucienos. Ar visu to man spīdēja B fināls, taču izšķirošajā kvalifikācijā mašīnai radās piekares problēmas un nācās izstāties jau otrajā aplī. Paliku bez punktiem. Tomēr ar Latsin, Pergo un Rubeņu atbalstu esam aizvadījuši līdzšinējos posmus un visi kopā esam gatavi progresēt nākamajās sacīkstēs un sezonās."

Mūsējie turpinās

EČ atlikuši visi pieci sezonas otrā riņķa posmi – jau šonedēļ Slovākijā, pēc tam Ungārijā, tad Čehijā, Itālijā un Francijā. Trijos no tiem startēs vienīgi Boks un Kļaviņš, taču, kad beigsies Ziemeļeiropas rallijkrosa sezona, uz Itāliju un Franciju gatavojas doties arī Bogdanovičs un, iespējams, arī Aldis Zēbergs.

Dažs jau runā, ka šis ir jauns sākums latviešu Eiropas iekarošanā, jo gan Bogdanovičs, gan Zēbergs neizslēdz iespēju nākamgad Eiropai pievērsties ar regulāriem startiem čempionātā. Šobrīd neviens no viņiem šādu scenāriju nenoliedz. Cīņu turpinās arī bagiju braucēji, un ļoti iespējams, ka regulāro braucēju paliks vairāk.

Latvijas līdzjutējiem tik mīļā D-1 klase ir lietuviešu apsēsta. Perfektu sniegumu demonstrē Nerjuss Naujokaitis, un tieši viņš, šķiet, galvenais čempiontitula pretendents. Favorīti uz medaļām ir arī Aurēlijs Simaška, Pauļus Pleskovs, kā arī krievs Aleksandrs Kvašņins. Taču šī trijotne spēj vienā posmā cīnīties par uzvaru, bet jau nākamajā ar mokām tikt vadošo piecu braucēju grupā. Konkurentu stabilitātes trūkums ļauj Naujokaitim atrauties čempionāta kopvērtējuma vadībā. Par latviešu izredzēm kopvērtējumā runa nevar būt, jo Zēbergs startēja tikai Bauskā, bet Bogdanovičs aizvadījis divus posmus.

D-3A klasē dominē čehi. Lai arī tieši sacīkste Vācijā nebija veiksmīga Ladislavam Hanākam, viņš joprojām ir līderis, bet otrais ir Ondžejs Musils, kurš svētdien uzvarēja. Trešais – vācietis Kristians Fraišlāds, kurš posmā guva otro vietu.

Interesanti, ka lielo bagiju D-3 klasē uzvaru izcīnīja 64 gadus vecā leģenda Jaroslavs Hošeks. Vecmeistaram ilgi nebija izdevies šāds panākums. Tomēr kopvērtējumā viņš nav trijniekā, jo noteikumus diktē cits čehs, pērnais čempions Petrs Bartošs un vācieši Bernds Štūbe un Deniss Engels.

Viesturs SAUKĀNS

Mačenberga – Rīga