Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sakarīgāko skolēnu skolotāja

Iveta Daude ir pati pirmā latviešu sērfmeitene. Par sporta skolotāju viņa kļuva tikai 40 gadu vecumā, savukārt pēc piecdesmitās jubilejas uz vējdēļa atkal atgriezās vindsērfinga regatēs. Iveta ir pedagoģe ar visai netipisku biogrāfiju, bet varbūt tieši tāpēc viņa vienīgā sešus gadus pēc kārtas iekļuvusi konkursa Sakarīgākais skolotājs finālā, kurā labākos nosaka pašu Rīgas skolēnu balsis. Tagad Iveta Daude pretendē arī uz Gada sporta skolotāja titulu.

“Es daudz biju dzirdējusi par viņas uzņēmību,” atceras Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Sandra Sīle. Skaidrības labad jāsaka, ka līdz pērnajam mācību gadam šo skolu pazinām kā Āgenskalna ģimnāziju, kurai, iegūstot Valsts statusu, nācās mainīt nosaukumu, tajā iekļaujot norādi uz savu specializāciju, jo viena Āgenskalna Valsts ģimnāzija mums jau ir.
“Tajā laikā bija nepieciešama pašaizliedzība, lai nāktu strādāt par skolotāju,” par 2000. gada situāciju stāsta direktore. “Negaidīti aizsaulē bija aizgājis mūsu leģendārais sporta skolotājs Ēriks Paups, turklāt izskatījās, ka beidzot sāksies 36 gadus gaidītie skolas sporta zāles būvdarbi. Priecājos, ka izdevās Ivetu toreiz pierunāt.”

Autoservisa direktore pazūd olimpiādē
Sākusi kā sporta biedrības Vārpa priekšsēdētāja Imanta Ramuta sekretāre, turpinājusi kā biedrības metodiķe, desmit gadus nostrādājusi bērnudārzā, pabaudījusi deviņdesmito gadu uzņēmējdarbības asos līkločus, vispārliecinošāk savus apgriezienus Iveta Daude lika lietā, būdama sporta kluba Bruģa bumba izpilddirektore. Bet skolotājam vienmēr jābūt labam organizatoram. Sevišķi skolā, kur notiek būvniecība.
“Vispār es gribēju beigt politehnisko institūtu un kļūt par autoservisa direktori!” paziņo Iveta, kura patiesi divus gadus studēja RPI attiecīgajā fakultātē. “Bet tad pienāca olimpiāde…”
Zināmā mērā Ivetu var uzskatīt pat par 1980. gada Tallinas olimpiskās regates dalībnieci. Šo spēļu laikā vējdēlis tika pasludināts par olimpisko klasi, un Iveta bija starp tiem sērfotājiem, kuri Piritas olimpiskā jahtkluba līcī demonstrēja jaunā buru rīka iespējas. Šajā kompānijā bija vēl vairāki latvieši, arī nākamais olimpietis Ansis Dāle.
Lai šādas tiesības nopelnītu, Iveta iepriekšējā gadā visai vētrainā jūrā Saulkrastos PSRS kausa izcīņā ieguva trešo vietu, krietni apsteidzot arī savus vindsērfinga skolotājus Māri Gaili un Daini Cauni, jo tolaik dāmas atsevišķi vērtētas netika.
Pirms tam klasiskā jahtu burāšanā Ivetai nopietnus pamatus bija ielikusi trenere Maija Plukša, kurus vēlāk viņas apsviedīgā audzēkne izmantoja, ne tikai apgūstot vindsērfingu, bet arī kļūstot par starptautiskas kategorijas tiesnesi. Lai arī dažus gadu desmitus Ivetas vārds sērfotāju sarakstos nebija atrodams, tas visai regulāri stāvēja kā punkts vietā, kur regates finiša protokolu paraksta tiesneši.

Āgenskalna ziemas mērogs
Pāris gadus sporta stundas skolotāja vēl vadīja vecajā sporta zālītē, kuras 120 kvadrātmetrus mīļi dēvēja par vingrotavu un kurā piecniekus pelnījusi vēl Dzidra Karamiševa. Bet nu jau labu laiku skolas rīcībā ir vesels sporta centrs, kurā bez lielās sporta zāles ir arī atsevišķas telpas atlētikai, aerobikai un pat galda tenisam. Āgenskalnieši sadarbojas ar 3. sporta skolu. Skolēniem tiek piedāvāta interešu izglītība — basketbols, volejbols, florbols, bet atbildot uz jautājumu, kuri skolā ir populārākie sporta veidi, skolotāja iedzirkstas šķelmīgā smaidā: “Es jau nu teiktu, ka kalnu slēpošana un snovbords!”
Nu esot jau Āgenskalnā bijusi pat bobsleja trase. Bet… pirms simt gadiem! “Bērniem ziemā, kad visa diena paiet telpās, kustības brīvā dabā vajadzīgas vēl vairāk nekā vasarā, un Riekstu kalns no Āgenskalna nemaz nav tālu,” argumentē skolotāja. Vismaz reizi divās nedēļās, bet parasti biežāk viņa izsludina kolektīvu braukšanu slēpot. Pērn reiz pieteikušies pat 130 bērni, bet autobusā ir tikai 55 vietas. Tad tiekot veidots sekmēm atbilstošs rangs. “Galvenais ir parādīt ziemas sporta burvību,” uzsver skolotāja. Daudzi bērni pēc tam uz kalna aizved savus vecākus, un daudzi vecāki savukārt bērnus ved trenēties kalnu slēpošanā.
Skolotājas kabinetu rotā arī pašvaldības pateicības raksti par olimpiskās kustības veicināšanu. Ziemas jaunatnes olimpiādēs skolotāja Daude ir nepārspējama. Ja pārējās Rīgas skolas var savākt labi ja divdesmit dalībniekus, tad Āgenskalna (tagad Rīgas Valsts vācu ģimnāzija) tradicionāli ierodas ar lielāko komandu — vismaz 50 sportiskiem skolēniem, no kuriem vismaz desmit tiek arī uz pjedestāla. Skola uz olimpiādi nosūta gandrīz desmito daļu no saviem 680 audzēkņiem. Vai tā nav patiesa olimpiskās kustības veicināšana?!

Diemžēl… un nekāda vaina!
No vasaras sporta veidiem Daude savus skolēnus mudina uz vieglatlētiku, airēšanu, smaiļošanu vai kanoe. Ģimnāzijā bērni mācās no 7. klases, un sporta spēļnieki savu krējumu tad jau nosmēluši. “Bet čempionu audzināšana nav mans uzdevums,” norāda Iveta. “Man galvenais ir dot apjēgu par kustību nepieciešamību, par iespēju, ko sporta var dot visam mūžam.” Arī tāpēc viņa skolā rīko aerobikas festivālus vai, piemēram, valša dejas sacensības.
Par daudzveidību nebūtu ko brīnīties, jo Iveta savulaik trenējusies gan vieglatlētikā, gan modernajā pieccīņā, gan pat daiļlēkšanā, bet uzticīga palikusi burāšanai. “Mans tētis un mamma bija burātāji,” paskaidro skolotāja.
Vācu ģimnāzijā ir divi sporta skolotāji. Arnis Šķēle stundās strādā ar puišiem, Iveta ar meitenēm. Interesanti, ka konkursa Gada sporta skolotājs pusfināls notika nedēļu pēc tam, kad Ivetai no senāk operētās potītes tika izņemtas skrūves, turklāt izloze viņai dāvāja 5. klasi — ar tik maziem bērniem viņa jau gadiem nebija strādājusi. “Diemžēl… Bet kopumā — nekāda vaina!” šī atbilde labi raksturo Ivetas Daudes attieksmi pret nejaušībām un neveiksmēm.
Rīgas Sakarīgāko skolotāju konkursos Iveta ne tikai regulāri iekļūst finālos, bet arī, sporta terminoloģijā runājot, izcīnījusi pa sudraba un bronzas medaļai. Kāpēc tāda skolēnu uzticība? “Es arī par viņiem balsotu!” iesaucas skolotāja. “Mēs labi saprotamies un cits citu papildinām. Saderam kopā.”
“Viņa prot uzrunāt audzēkņus,” precizē direktore.
Jēkabs PĻĀVĒJS

Iveta DAUDE
Sporta skolotāja
Dzimusi: 1960. gada 17. janvārī Rīgā
Izglītība: Rīgas 25. vidusskola, divi kursi RTU, LSPA (1992.)
Sporta gaitas: no septiņu gadu vecuma. Trenējusies vieglatlētikā, peldēšanā, modernajā pieccīņā, burāšanā, vindsērfingā
Sasniegumi sportā: 3. vieta PSRS kausa izcīņā vindsērfingā
Darba gaitas: (1979.) sporta biedrība Vārpa — sekretāre, metodiķe, (1986.) bērnudārza audzinātāja, (1996.) sporta kluba Bruģa bumba izpilddirektore, kopš 2000. gada sporta skolotāja Āgenskalna ģimnāzijā, tagadējā Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā
Ģimenes stāvoklis: ir divi dēli, viens mazdēls un draugs
Vaļasprieks: kustības brīvā dabā