Slepenie noteikumi un rāpošana
Ko tikai
visu var izdarīt ar badmintona raketēm! Tā bija Maijas Priedītes paraugstundas
virsotne, jo skolēniem visu laiku vajadzēja sadarboties. Maija visur bija klāt –
rādīja, vingroja līdzi, ļāva pašiem parādīt.
Šķiet,
ne velti Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni sporta skolotāju Maiju Priedīti
dēvē par iedvesmotāju.
– Kā
iemācīt skolēniem mīlēt sportu?
– Ar
pozitīvām emocijām. Sports ir ļoti daudzveidīgs, un tajā jebkuram var atrast
kaut ko viņam tīkamu. Jāprot uzklausīt skolēnu vēlmes. Mūsu skolā ir klases,
kurām notiek trīs sporta stundas nedēļā. Trešajā stundā viņi paši izvēlas, ko
darīt, un tāda uzticēšanās skolēniem patīk. Dažādoju stundas, jo standarts, kas
paredz vidusskolai 21 sporta veidu, to atļauj.
– Jums
ir kāds īpašs paņēmiens, kā bērnus rosināt aktivitātēm?
–
Nestāstīšu. Man ir savi noteikumi, ar kuriem es iepazīstinu 10. klases skolēnus
pirmajā stundā. Un, ja viņi tos ievēro, tad visiem ir ļoti labas atzīmes
sportā. Skolēni paši šos nosacījumus zina un citiem tie nav jāzina. Tomēr
svarīgi arī, lai skolotājs būtu savā īstajā vietā, īstajā profesijā. To bērni
jūt.
– Kad
jūs sev sakāt – šī stunda man izdevās! Kas par to liecina?
–
Gandarījums ir tad, ja pēc stundas skolēni saka – tā viņiem patikusi. Ir tādas
stundas, kurās nevar būt īpaši interesanti, piemēram, ja jāveic garāki
skrējieni. Šodien paraugstundā gan vingrojām ar hantelēm, gan izdomājām daudz
ko ar lecamauklām, lai būtu darbs gan pa pāriem, gan lielākās grupiņās. Kad
bērni darbojas ar tenisa raketēm, no malas droši vien liekas, ka tas ir viegli
un tāds nieks vien ir, bet viņi nemanot gan pastiepjas, gan palecas, gan
noliecas, gan trenē koordināciju.
– Kā
tiekat galā ar skolas sportistiem, kuri reizēm ir augstprātīgi, jo prot vairāk
nekā citi?
– Man ir
gadījies, ka skolēnam bumba par mazu vai kaut kas cits nav labi. Reiz es
apturēju stundu un pastāstīju, ko esmu sasniegusi sportā un ka gribu, lai mani
ciena kā skolotāju, un mūsu konflikts beidzās. Patiesībā sportā nopelnīt
desmitnieku ir ļoti grūti, jo jābūt daudzpusīgam, bet, piemēram, tas, kurš labi
spēlē basketbolu, slikti vingro, un kopā tas desmitnieks nesanāk.
– Ko jūs
darāt ar nepaklausīgajiem dauzoņām un galīgajiem sliņķiem, kuri negrib pat
pirkstu pakustināt?
– Te
darbojas mani noteikumi, ko es, kā jau brīdināju, neatklāšu. Ja tos pārkāpj, es
vienkārši atgādinu. Skolēniem jāatceras, ka atzīmi beigās lieku es, vērtējot
arī viņu attieksmi un darbu stundā. Puiši ir koordinētāki un aktīvāki, grib
izspēlēties, bet ar meitenēm jāpatērē vairāk laika, vairāk jāpiedomā, kā viņas
iesaistīt. Es negribu čīkstēt un novelt vainu par disciplīnu uz bērniem, jo
viss ir atkarīgs no skolotāja. Protams, klasē būs viens vai divi, kas saņems
tikai četrinieku vai piecnieku, bet tā atzīme būs viņa paša nopelnīta.
Ja skolēns
nāk uz visām stundām, bet ir fiziski vājš, tad es nesekmīgu atzīmi viņam
nelieku, parasti tam, kurš visu dara, vismaz sešnieks tiek.
– Kas
jums sagādā gandarījumu?
– Man
bija kāda absolūti nekoordinēta meitene, kura neprata lēkt ar aukliņu, bet viņa
tikmēr cīnījās, kamēr iemācījās. Tā bija mūsu kopīgā uzvara. Reiz desmitajā
klasē saņēmu meiteni, kurai sportā bija sešnieciņš, bet viņa ar savu darbu,
vienmēr piedaloties stundās, skolu beidzot, saņēma astoņnieku.
Neaizmirstamu
pārsteigumu man sagādāja kāda audzināmā klase, kura sportoja, bet citās mācībās
bērni bija diezgan vāji. Kad sākās runas par izlaidumu, es viņiem teicu: „Ja jūs visi skolu pabeigsit, tad es rāpošu pa mūsu bērzu aleju." Pagāja
gads, pienāca izlaidums. Divpadsmitos naktī viņi mani paņēma zem rokas un
izveda ārā uz aleju. Un visa klase rāpoja – arī meitenes īsās kleitiņās un
skaistās kurpītēs – visi rāpojām…
– Jūsu
aizraušanās ārpus sporta?
–
Adīšana, jo agrāk, kad visi brauca uz sacensībām, autobusos meitenes adīja.
Tagad adu džemperīti. Man patīk arī grāmatas lasīt un kopā ar ģimeni Latviju
apceļot.
Iveta
DAINE
Maija
Priedīte
Valmieras
Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja
Dzimusi: 1961.
gada 14. janvārī
Izglītība:
Valmieras 1. astoņgadīgā skola, Valmieras 4. vidusskola, Latvijas
Sporta pedagoģijas akadēmija, sporta pasniedzēja, Latvijas Universitāte,
sociālā pedagoģe
Darba
pieredze: sporta metodiķe, 23 gadus Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta
skolotāja, Valmieras sporta metodiskās apvienības vadītāja
Sporta
aktivitātes: bijusi Latvijas izlasēs basketbolā un daudzcīņā
Vaļasprieks:
adīšana, literatūra
Ģimenes
stāvoklis: precējusies, divi bērni
