Sportlatvietis Lūsis
Vēl vakar viņš vadīja nelegāli nodarbināto metāllūžņu apstrādes darbinieku ķeršanas operāciju. Sports ir viņa enerģijas, spēka un dzīvesprieka avots. Un to visu viņš smeļas Sportlat sacensību maratonā. Viņu sauc Renārs Lūsis, viņš ir viens no kolorītākajiem Sportlat seriāla dalībniekiem, kurš pērn kopvērtējuma ieguva 12. vietu.
ES NOSKRĒJU MARATONU
Sarunājam tikties vienā no Doma laukuma terasēm. Ir silts, patīkams vakars. Oranžā saule pamazām guļas aiz Vecrīgas torņiem. Mobilais telefons ir izlādējies, tāpēc ceru, ka Lūsis izpildīs e-pastā atstāto lūgumu, starp klaiņojošajiem kosmopolītiskajiem tūristiem mani pamanīs un uzrunās. Kādā mirklī acis pamana stipra vīrieša stāvu — galvā hokeja naģene ar uzrakstu Latvija, plecos — postmoderns pelēks krekls, uz kura uzdrukāts: „Es noskrēju Dublinas maratonu.” Tas ir viņš.
UZ KREKLA IZLASĪJA…
Sportlat sacensībās Lūsis nonāca pavisam nejauši. Dzīvesbiedre bija pirmā mazuļa gaidībās, tāpēc nolēma ģimenes pieaugumu lolot veselīgajā Jūrmalas pusē. „Bijām noīrējuši dzīvoklīti Bulduros, blakus slimnīcai. Nu kauns nesākt skriet,” pie zaļās tējas un Americano tasēm lieku Lūsim pārcilāt atmiņas. „Parādījās informācija par Kuldīgas pusmaratonu, tas bija liels mērķis — 21 kilometrs. Tad Kuldīgā redzēju divus trīs cilvēkus ar Sportlat krekliem, uz kuriem tie posmi sarakstīti pa datumiem. Domāju — kas tie par cilvēkiem, kas tas par sportlatu un kas tas par seriālu? Iegāju sacensību mājaslapā…” Tā soli pa solim nonācis līdz lēmumam piedalīties.
STARP 3500 SPORTLATIEŠIEM
Jā, kas tas par seriālu? Nav tā Kobra-11, taču arī Sportlat sacensībās netrūkst pakaļdzīšanās. Proti, sacensības sezonas garumā notiek 17 posmos, kuros pavisam kopā startē aptuveni 3500 dalībnieku. Mači notiek vairākos sporta veidos: distanču slēpošanā, skriešanā, riteņbraukšanā, triatlonā, ziemas triatlonā, duatlonā, kā arī — senāk — orientēšanās sportā. Konkrētāk — katrs posms risinās vienu dienu (nedēļas nogalē) vienā no minētajiem sporta veidiem. „Valmierā skrienam pusmaratonu, var izvēlēties arī satelītskrējienu, Vaidavā — 11,7 km apkārt ezeram, kur distance ir nemainīga, Rīgā ir pusmaratons,” Lūsis azartiski uzskaita. „Riteņiem ir nosacīti pusmaratons vai maratons, attiecīgi 30—40 km un 50—60 km distances. Slēpošanā Madonā slidsolī bija 12 km — tāds viens liels, liels aplis. Šogad bija arī klasiskā stila slēpojums, kas man labāk patika, pēc tam bija 25 un 50 km slēpojums. Man pietika ar 25 kilometriem.” Pagājušā sezona rudenī noslēgusies ar duatlonu Biķerniekos, kad pēc riteņa mīšanas finišā ieskrējis apsnidzis.
KOMANDAS MOTORS
Sagaidījis 2007. gadu, Lūsis savervējis darba kolēģus, lai nodibinātu komandu un mestos sacensību virpulī. Tā teikt — ja darām, tad darām ar vērienu: „Sākām ar Tērvetes velomaratonu. Visiem jauni riteņi, ekspromts pa dubļiem,” Lūsis sarunas beigās apstiprina, ka šīs pirmās atmiņas arī ir visspilgtākās. „Tā viss sākās — no trīs cilvēkiem komandā izaugām līdz desmit, un bija jātaisa divas komandas.” Tagad Lūša paspārnē ir divas vienības Darba rūķi un Darba rūķi un draugi. Nosaukums tāds, jo vistiešākajā mērā saistīts ar darbu — startē kolēģi, kas strādā darba nozarē un inspicē citu darbu.
SKOLAS LAIKS BASKETBOLA ZĪMĒ
Pārskatot visus sacensību sporta veidus, tostarp pasvītrojot triatlonu, kas nav tas vieglākais, rodas jautājums, kādas Renāram pirms tam bija attiecības ar sportu? „Nebija jau tā, ka es būtu galīgā sēne — skolā man ļoti patika basketbols. Katru dienu pēc stundām gājām dauzīt bumbu. Universitātē pamēģināju peldēšanu. Treniņi bija ļoti nopietni, bija jāpeld ar vienu roku un tamlīdzīgi. Gluži dīvānā neesmu sēdējis,” stāsta Lūsis, kurš arī Jēzus vecumā (33 gadi) joprojām ir aktīvs basketbola fans. „Kādreiz ar Senci gāju. Bagatskis un vēl Valters spēlēja. Vairāk uz klubiem — Dumle, Lainers, Brocēni, bija visi šie vecie klubi. Izlase tajā laikā bija mazāk redzama.”
Mediju un pašu basketbolistu — tagad vai nekad — izvirtību atstātās pēdas uz groza bumbas reputāciju iedragājušas arī Lūša entuziasmu. Hokejs viņam pilnībā rotē ap Dinamo, bet futbolā — tikai izlase. „Klubiem nav tāda līmeņa, un nav arī neviena kluba, ar kuru es varētu saistīt sevi,” mentalitāte Lūsim nav noteicošā. Rezumējot — šādas ir Lūša galvenās ietekmes sportā.
SKRIEN KOPĀ AR BĒRNIEM
Lūsim ir trīs atvases — Gabriela (6), Rafaels (4) un Daniels (2) — un visas trīs jau piedalījušās Sportlat sacensībās. „Mazo puiku izmēģinājām skriešanā, bet visa tā ažiotāža viņu sabiedēja. Rafaelam ir iekšā, viņš mizo un raujas. Bumbu tā sper, ka cilvēki nobrīnās vien. Vaidavā savā grupā 1. vietu paņēma,” klāsta Lūsis. Nedz viņa, nedz viņa komandu mērķis nav uzvarēt (Lūsis ārkārtīgi lepojas ar 12. vietu kopvērtējumā un komandas biedres iekļūšanu trijniekā S-50 vecuma grupā vērtē kā milzīgu panākumu. Sportlat sacīkstes Lūsim ļauj uztrenēt ķermeni vispusīgi: „Kājas netiek piedzītas tikai ar riteni, tu skrien un peldi. Man nebija iebildumu, kad bija arī orientēšanās.” Lūsis Sportlatā smeļas arī enerģiju un dzīvesprieku. „Man personīgi patīk tā dažādība — sevišķi, ja tu neesi profiņš tikai vienā sporta veidā,” entuziasma pilno stāstījumu turpina Lūsis, „man patīk, ka neesmu speciālists ne vienā, ne otrā sporta veidā, bet varu attīstīties kompleksā veidā.”
FOKUSĒJAS UZ KOPVĒRTĒJUMU
Elements, kas Lūsi piesaista Sportlat sacīkstēm, ir salīdzinoši draudzīgās cenas. Proti, sezonas dalības karte maksā 55 latus, bet katram posmam atsevišķi var reģistrēties par četriem pieciem latiem, ja sacensībām piesakās trīs mēnešus iepriekš; sacensību dienā dalības maksa ir 10 lati un vairāk. „Kā kurā vietā,” piebilst Lūsis. „Ir kodols, kas piedalās visos posmos. Katrā pilsētā ir kādi vietējie, kas piedalās tikai savā posmā, un tas ir pozitīvi. Ir tādi, kuri brauc ar ģimenēm, bērni piedalās. Foršs pasākums, kā pavadīt brīvdienas.”
Lūsis cenšas piedalīties visos posmos. Viņš kategoriski noraida, ka kādreiz kāda posma ignorēšanas cēlonis būtu nogurums. „Ja runājam par kaut kādiem mērķiem, tad man vienīgais veids, kā cīnīties par augstām vietām, ir kopvērtējums un uz tā rēķina, ja kāds nepiedalās,” skaidro Lūsis. „Nav bijis tā, ka sēžu mājās un tajā dienā notiek posms. Nepiedalos, ja esmu komandējumā, ar ģimeni kaut kur izbraucis vai ir kādas neatliekamas darīšanas.”
KATRS POSMS KĀ LOKĀLAIS TŪRISMS
Katrā ziņā Sportlat dalībnieki nav tikai tie, kam sports ir dzīvesveids — tie lielākoties ir cilvēki, kam sports ir daļa no ikdienas un kuri ir trenējušies kādā sporta veidā. Budžetu te vajag, bet ne jau pāris tūkstošus, kāds tas ir atsevišķiem fanātiem. Ar 7. sērijas BMW un Lexus viņi lielākoties nebrauc, te pulcējas sociāli aktīvi un arī ģimenes cilvēki. „Bļāviens, reiz es minos un man blakus piebrauca džeks t-kreklā ar velosipēdu, kam ir tikai viens ātrums. Es tomēr savu Scott pirku par 500 latiem, kas liekas pietiekami nopietns velosipēds. Bet tam cilvēkam ir talants.”
Lūsis kopā ar komandas biedriem sacensības regulāri apvieno ar vietējā reģiona izpēti. „Piemēram, paskatos, kas interesants notiek Vaidavā. O! Kāda krēslu ražotne, kāda rapšu audzētava, kur vietējais taisa kaņepju sviestu un medus bundžas. Mēs paliekam tur pa nakti, aizšaujam vēl uz Brenguļu alus ražotni.”
DEVIŅI VELOSIPĒDI ĢIMENES MAZDĀ
Protams, dalībniekiem pirmajā vietā ir sportiskais aspekts. Citiem tālākās sacensību vietas (mači notiek arī Ventspilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Dobelē un virknē citu pilsētu) ir šķērslis, tāpēc Lūsis aicina visus kooperēties. „Ar savu Mazda minivenu (līdzīgs Volksvagen Sharan) esmu vedis arī deviņus velosipēdus — piecus kaut kā ielocīju salonā, četrus — barakudās uz jumta.” Katra sporta veida dalībnieki veido nelielu subkultūru. Ziemā uz slēpošanas etapiem sapulcējas aptuveni 200 slēpotāju, uz riteņbraukšanas mačiem 800 pedāļminēju un gandrīz tikpat — uz skriešanas sacīkstēm.
„Skrējēji drīz noķers riteņbraucējus, un viņu skaits pārsniegs riteņbraucēju masas. Laikam tauta ir sapratusi, ka skriešana izmaksu ziņā ir daudz demokrātiskāka par riteņbraukšanu.” Modrais un optimistiskais Lūsis nedaudz gremžas par to, ka nav atsevišķu peldēšanas sacensību, un tūdaļ piebilst, ka tās jau ir triatlonā. „Ir dalībnieki, kas startē tikai slēpošanas posmos, citi — tikai velosacīkstēs. Dalībnieku skaits baigi svārstās.” Atšķirīgās dalībnieku sportiskās intereses nāk tikai par labu draudzīgajai atmosfērai. „Reiz cepām desas, visi kopā ēdām un dalījāmies,” pozitīvo gaisotni paslavē Lūsis.
NEPĀRVĒRTĒT SEVI
Lūsim nav dzīves moto. Tīri cilvēciski viņam ārkārtīgi svarīga vērtība ir godīgums. Acīmredzot tieši tāpēc tagad viņš ir priekšnieks darba inspekcijā, bet agrāk strādāja Labklājības ministrijā. Darba dēļ nedēļā sanāk aizvadīt divus trīs treniņus, ar ko viņam pietiekot.
Jaunos dalībniekus viņš piekodina nepārvērtēt sevi. „Tas var beigties ļoti bēdīgi,” saka Lūsis. Esot redzējis arī tādus kadrus, kas ierodas balti kā lapas, bet noskaņojušies gāzt kalnus… Tur bez medicīniskās palīdzības vai tuvākās slimnīcas pakalpojumiem nevar iztikt. Pats leģendārajam (un sev — vēsturiskajam) pirmajam Kuldīgas pusmaratonam gatavojies pusgadu. „Cenšos lietot arī sportam atbilstošu uzturu.”
Par saviem lielākajiem sasniegumiem sportā uzskata noskrietos trīs maratonus. „Pirmais bija Dublinā — jubilejas 30. maratons. Tur publika ļoti atbalsta ikvienu skrējēju — katru, kurš paskrien garām. Kliedz, uzmundrina. Vislabākās atmiņas!” Lūsis norāda, ka pieminētais krekls uzvilkts viņam mugurā uzreiz pēc finiša.
Kad viņam palūdz pastāstīt kādu kuriozu no Sportlat sacensībām, viņš atminas, ka komandas biedrs ieskrējis finišā, kad organizatori jau līdz pusei bija demontējuši finiša estakādi. Kam nav kājās, tam ir galvā.
Kristaps ZAĻKALNS
Renārs LŪSIS
Valsts darba inspekcijas direktors, Sportlat seriāla dalībnieks
Dzimis: 1978. gada 12. jūlijā
Augums, svars: 182 cm, 74 kg
Izglītība: maģistrs ekonomikā (RTU), 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība vides zinībās un darba aizsardzībā (LU)
Sportā: kopš 1999. gada, kad sāka trenēties RTU peldēšanas izlasē; kopš 2007. gada startē Sportlat sacīkstēs
Lielākie sasniegumi: trīs noskrieti maratoni (Īrijā, Somijā un Rīgā)
Citi sporta veidi: snovbords, teniss, peldēšana
Ģimenes stāvoklis: precējies, trīs bērnu tēvs
Hobiji: ceļošana, vīns, filmas, grāmatas
Mūzika: Roxette, Brainstorm
Kino: Klinta Īstvuda tēlojums un režija
