Stāsti par varēšanu

Murjāņos spīd
saulīte. Vareni vīri (kā izrādās – mūsu pašu bobslejisti un skeletonisti) veic
dažādus vingrinājumus stadiona zālājā, bet turpat blakus cilvēki invalīdu
ratiņos, ar kruķiem, apgrūtinātām kustībām ne mazāk cītīgi gatavojas startam
Rīgas atklātajam 25. čempionātam vieglatlētikā.
Esam jau rakstījuši,
ka invalīdu sports no lielā sporta ne ar ko būtisku neatšķiras – tāda pati
vēlme (ja ne lielāka) uzvarēt, pārspēt sāncensi, sasniegt labāku rezultātu. Un
pāri visam – pierādīt sev un citiem, ka dzīves uzliktie pārbaudījumi ir
pārvarami.Par invalīdu sporta patieso būtību liecina arī fakts, ka
tūlīt pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm  sāksies paralimpiskās spēles, kurās startēs
arī Latvijas izlase. Par volejbolistēm jau rakstījām – viņas būs astoņu labāko
komandu vidū. Tagad par vieglatlētiem, kas sev nodrošinājuši četras vietas
Pekinas spēlēs.

(pie fotogrāfijām)

Līderis. Aigars
Apinis (pēc neveiksmīga lēciena ūdenī 18 gados palika līdz pusei paralizēts)
piedalīsies jau trešajās paralimpiskajās spēlēs. Pirms četriem gadiem Atēnās
Aigars kļuva par čempionu diska mešanā, pērn pasaules meistarsacīkstēs uzvarēja
gan diska mešanā, gan lodes grūšanā. Šajās disciplīnās viņam pieder arī
pasaules rekordi.

 Murjāņos Aigars
pārbaudīja ziemā paveikto. Rezultāti vairāk nekā labi – disks un lode lidoja
tālāk par pasaules rekordu (to gan var apstiprināt tikai lielās sacensībās, kur
viss atbilst starptautiskajiem standartiem). Sportists atzīst, ka teicamie
rezultāti gan iepriecina, gan liek būt uzmanīgam – varbūt par agru sasniegta
sportiskā forma? Cerams, ka gluži otrādi – augusi sportista meistarība un
labākie rezultāti vēl būs.

 Kā stāsta Aigars, tad
treniņprocess norit aizvien pilnvērtīgāk, pateicoties daudzajiem sponsoriem un
valsts atbalstam, lielāku vērību var pievērst masāžām, atjaunošanās procedūrām,
peldēšanai. Katrā ziņā sportists un reizē arī Latvijas invalīdu sporta
federācijas prezidents no savām pozīcijām paralimpiskajā sportā atkāpties
nedomā.

Vieglatlēts un
basketbolists. Edgars Bergs vienmēr ir sportojis, kaut arī pēc cerebrālās
paralīzes jeb tautas valodā sauktās bērnu triekas kustību traucējumi bijuši
vienmēr. Bet tas nav atturējis skolā nodarboties ar visiem sporta veidiem. Tā
nopietni vieglatlētikai Edgars pievērsās 16 gadu vecumā. Pamatdisciplīnas ir
lodes grūšana (pāri 14 metriem) un disks (pāri 42 metriem). Atēnās Edgars tika
pie sudraba un bronzas. Puisis atzīst, ka sports palīdz uzturēt sevi ne tikai
fiziskā formā, bet arī justies garīgi možam. Kur vēl citur būtu iespējas
krustām, šķērsām izbraukāt pasauli, piedalīties tik nozīmīgās sacensībās?

 Vieglatlētika nav
vienīgā Edgara sportiskā aizrautība – viņš spēlē basketbolu (veselo komandā!),
kas piedalās Saldus rajona čempionātā.

 Slodze puisim ir
liela, jo viņš mācās Latvijas lauksaimniecības akadēmijas ekonomikas fakultātē.
Runājot par Pekinu, Aigars atzīst, ka domā par augstāka kaluma medaļām.

Būs fizioterapeite.
Jaunākajai izlases dalībniecei Lienei Gruzītei kustību traucējumi ir no 12 gadu
vecuma pēc sadzīves traumas. Sākumā sportā galvenais bija pierādīt sev, ka
iespējams viss. Kad meitene saprata, ka var sportot, radās izaicinājums
sacensties, pārspēt pretinieces. Sportotprieks attīsta ne tikai fiziskās
spējas, bet palīdz arī pilnveidot sevi. Līdz skaļiem tituliem meitene vēl nav
tikusi, jo tikai pērn pirmo reizi startēja pasaules čempionātā. Vislabāk
meitenei patīk šķēpa mešana, arī lodes grūšana.Tagad, kad treniņi kļuvuši
nopietnāki, Lienei arvien augstāki kļūst arī mērķi – Pekinā tūriste viņa nebūs.

Interesanti, ka Liene mācās Rīgas Stradiņa universtātē un
grib kļūt par fizioterapeiti. Prakse jau sākusies.

Es varu! Ingrīda
Priede  strādā Jelgavā par pārdevēju somu
veikalā, un kustību traucējumi viņai nav lieguši Atēnu olimpiskajās spēlēs iegūt
bronzas medaļu diska mešanā. Par savu ceļu sportā viņa ir ļoti pateicīga
trenerei Marijai Ukstiņai, kas Jelgavā ap sevi pulcējusi veselu grupiņu
sportistu – pie viņas trenējas arī Edgars Bergs un Ivita Strode, kas arī
kandidē uz paralimpiskajām spēlēm. Kopā ir jautrāk, un sev līdzīgo vidū
trenēties un dzīvot tomēr vieglāk.

Šogad līdz spēlēm Pekinā būs vēl daudz sacensību, arī
ārzemēs, kur startēs mūsējie.

7. jūnijā Ozolnieku sporta centrā, kur daudz domāts par
sportistiem ar kustību traucējumiem, notiks plašas sacensības invalīdiem. Es
apzināti šoreiz nesaucu sportistu rezultātus, jo tie nozīmīgi ir galvenokārt
viņiem pašiem. Tikai jāatceras, ka aiz katra centimetra, aiz katras sekundes
simtdaļas slēpjas ne tikai sportiskie sasniegumi, bet daudz vairāk – es varu!
Par spīti visam!

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS