Ultra Trail Running…
Ar šo jēdzienu apzīmē ne
tikai ļoti ilgu skrējienu pa takām. Ultra Trail Running norāda, ka
distancei ir divi parametri – ļoti, ļoti liels garums un ļoti ievērojama
augstumu starpība. Šajā ziņā viena no pasaules vissaldākajām odziņām (un
sūrākajām arī) ir Ultra Trail du Mont-Blanc (UTMB) jeb skrējiens no
Šamonī uz Šamonī apkārt Monblānam, caur triju valstu teritorijām, pa kalnu
takām veicot vairāk nekā 160 kilometru un pārvarot augstumu starpību, kas nu
jau tuvojas desmit kilometriem.
Vienīgais latvietis, kas
jelkad veicis šo distanci un ir tiesīgs nēsāt vesti ar uzrakstu UTMB, ir
alpīnists divu Himalaju astoņtūkstošnieku Šišapangmas (2006. g.) un Čooiju
(2007. g.) iekarotājs Atis Plakans. Pēc neveiksmīga mēģinājuma 2006. gadā viņš pērn
163 km garajā skrējienā finišēja pēc 33 stundām, 2318 dalībnieku konkurencē
izcīnot 242. vietu.Šogad, kad bija veiktas
deviņas desmitdaļas distances, Plakans atradās 147. pozīcijā ar cerībām šo
rezultātu uzlabot, bet pēdējos divpadsmit kilometrus viņš spēja pievarēt
tikai… sešās stundās. "Rīkotāji distanci
bija pagarinājuši par trim kilometriem un paaugstinājuši par 700 metriem. Tā,
lai maz nešķiet," Sportam stāstīja mūsu piedzīvojumu meklētājs.
Viņa balsī nebija jaušams pārmetums, drīzāk sajūsma. "Pērn pirms finiša
nācās mest diezgan bezjēdzīgas cilpas pa nogāzi. Tagad noslēgums bija loģisks –
pēdējie divpadsmit kilometri kā viens 700 m augsts kalns." Ne tādēļ Atim Plakanam vajadzēja
atkāpties uz 325. vietu (rezultāts – 37 stundas 13 minūtes 29 sekundes)
2380 dalībnieku konkurencē, no kuriem visus 166 km (augstumu starpība 9400 m)
veica 1266. "Kļuvu par mārketinga upuri," atzina alpīnists.
"Šamonī nopirku speciālās Trail running zeķes, kas tika reklamētas
kā īpaši piemērotas tieši šāda rakstura distancei. Iegādājos trīs pārus, lai
būtu, ko nomainīt pēc 90. un 120. kilometra. Zeķes bija stilīgas, kā jau tagad
pieņemts – zemas. Otrā simta sākumā jutu – kāja potītes rajonā, kur
beidzas zeķe, kļūst sāpīga. Iekaisums pamazām pieņēmās, un drīz nelīdzēja arī
pretsāpju tabletes. Uz priekšu mani dzina apziņa, ka esmu iekrājis pietiekamu
handikapu, lai kontrollaikā – 46 stundās – finišētu, kaut vai uz
vienas kājas tenterējot."
Interesanti, ka šogad šajā
kalnu ultramaratonā otrais finišēja Nepālas šerpa Daširi Dava (21.56:52), kurš
no uzvarētāja spāņa Kiliana Horneta (20.56:59) atpalika gandrīz par stundu,
savukārt krietni apsteidza trešās vietas ieguvēju francūzi Žiljēnu Šorjē
(22.31:35).
"Tagad man skaidrs, kā
jārīkojas, lai nākamgad ieskrietu pirmajā simtniekā," Atis Plakans neslēpa
gūtās atziņas. "Jānopērk normāla garuma zeķes un jātrenējas arī
skriešanā."
Vienlaikus notiek arī īsāks
kalnu taku skrējiens – tikai 98 km (augstumu starpība 5600 m) no
Kūrmaijeras Itālijā līdz Šamonī Francijā. Tajā debitēja septiņi latvieši, no
kuriem finišēja četri. Visaugstāko – 89. vietu – izcīnīja
eksbiatlonists Ivars Sedlenieks (17.37:44), 151. Artūrs Veics, 246. Arvis
Zvanītājs, 786. Reinis Žogots. Lai šie vīri nākamgad varētu pievienoties Atim
Plakanam un kvalificēties ultrajozienam apkārt Monblānam, viņiem jāfinišē vēl
vismaz vienā īsajā taku distancē.
Bet tā vēl nav pati
augstākā Ultra Trail Running virsotne! Divas dienas pirms UTMB
Šamonī startē vēl trakāki ļaudis, kas dodas 220 km distancē (augstumu starpība
17 000 m), kuras veikšanai noteiktais kontrollaiks ir 100 stundas. Tā ir
komandu sacensība. Katrā vienībā jābūt trim cilvēkiem, turklāt tikai tādiem,
kas vismaz reizi veikuši ultrataku maratonu apkārt Monblānam. Šogad startēja 61
komanda.
Dainis CAUNE
123. kilometrs. Atis Plakans pēc 22 stundu skrējiena ierodas Šampē,
kur viņu uzmundrina alpīnists Edijs Šadauskis un jaunākā meita Guna. Priekšā
vēl mazliet vairāk par klasiskā maratona distanci kalnos
Apbrīnojamais Marko. Ar pirmo numuru startu gaida iepriekšējo divu UTMB
uzvarētājs itālis Marko Olmo, kurš, sasniedzis 60. gadu vecumu, šovasar 145.
kilometrā bija spiests izstāties. Šāgada čempions spānis Kilians Hornets savos
22 gados varētu būt viņa mazdēls
Foto: Laila Plakane
