Zelta gribasspēks
To nav viegli aptvert – 90 000 skatītāju
klātbūtnē Pekinas olimpiskajā stadionā skan Latvijas himna un latvietis Aigars
Apinis saņem paralimpisko spēļu uzvarētāja zelta medaļu! Jau otro savā
sportiskajā mūžā – pirms četriem gadiem Aigars uzvarēja Atēnās.
Runājot par
paralimpisko sportu, jāaizmirst parastais domu gājiens – tas tik ir rezultāts.
Galvenais, par ko jāizsaka atzinība, ir drosme, uzņēmība un gribasspēks. Nav
noslēpums, ka paralimpiskie sportisti lielākā vai mazākā mērā ir invalīdi. Gan
ar iedzimtām kaitēm, gan iegūtām dažādu negadījumu dēļ.Arī puisis no
Birzgales pagasta Ogres rajona mācījās, sportoja un nepavisam nedomāja par pasaules
mēroga sasniegumiem. Pēc profesionālās skolas beigšanas Aigars kādā tveicīgā
vasaras dienā gribēja nopeldēties. Ieskrējās, grasījās lēkt sev tik zināmajā
upītē, bet ceļā trāpījās maza meitenīte, un Aigaram vajadzēja nedaudz mainīt
virzienu… Neveiksmīgs lēciens, smaga trauma, un 1992. gadā puiša dzīve sākās
no jauna.Sākumā nevarīgā dzīve
invalīda ratiņos likās kā nežēlīgs murgs – kāpēc tas noticis ar mani? Tikai pēc
gada, kad kļuva skaidrs, ka nekas diemžēl nemainīsies, Aigars saprata, ka dzīve
jāturpina. Sanatorijas, rehabilitācija, smagi vingrojumi pa piecām, sešām
stundām dienā, un veselība iespēju robežās sāka uzlaboties.Palīdzēja arī
neatlaidīgais raksturs un optimisms, jo vienmēr, kad satieku Aigaru, viņš
smaida. Var tikai apbrīnot puiša spītību – labā nozīmē -, vēlmi kaut ko
sasniegt. Ja runājam par sportu, šajā gadījumā tas ir vistiešākais
apliecinājums tā nozīmei cilvēka dzīvē. Ja nebūtu sporta nodarbību, iespējams,
Aigars klusi un īgni aizvadītu dienas savās lauku mājās Birzgalē (puisis tur
dzīvo joprojām), bet jau pēc pirmajiem neatlaidīgajiem treniņgadiem nāca pirmie
panākumi. Viņš bija pirmais sportists ratiņos, kas Latvijai ieguva bronzas
medaļu – tas notika paralimpiskajās spēlē Sidnejā 1998. gadā diska mešanā.
Sākās vēl cītīgāki
treniņi. Daudz palīdzēja treneris (arī invalīds un sportists) Aldis Šūpolnieks
– tieši viņa vadībā strauji uzlabojās visai specifiskā diska mešanas un lodes
grūšanas tehnika. Sportists vingrinājumu izpilda, sēdēdams piesietos ratiņos,
un katra piepūle ir visai apgrūtināta.
Pats Aigars atzīst,
ka vēlme trenēties un neatlaidība ir tikai viena invalīdu sporta daļa – sportistiem
ar ierobežotām iespējām ļoti nozīmīga ir medicīniskā palīdzība, dažādi uztura
bagātinātāji, iespējas atjaunoties un – nav ko noliegt – arī finansiālais
atbalsts. Pirms Sidnejas palīdzību biežāk vajadzēja lūgt nekā saņemt, pēc tam
stāvoklis uzlabojās. Jau pirms spēlēm Atēnās mūsu komanda bija visai pienācīgi
gatavojusies, un zelta medaļa bija pelnīts Aigara un komandas panākums.
Aigars savus čempiona
lauru vainagus nepārvērtē – skaidrs, ka tas ir apliecinājums cilvēka iespējām
arī smagākajos dzīves mirkļos, bet ne mazāka nozīme tā ir citiem līdzīga likteņa
piemeklētajiem. Diemžēl statistika liecina, ka pēc nelaimes liela daļa cietušo
noslēdzas sevī, kļūst par apgrūtinājumu citiem, dažkārt aizraujas ar alkoholu.
Aigars cer, ka viņa piemērs ļaus kādam piecelties arī tiešā nozīmē.
Turklāt čempions
dzīvo arī visai rosīgu personisko dzīvi – viņš ir invalīdu kluba Optimists prezidents, bieži piedalās
dažādos sabiedriskos pasākumos, uzstājās televīzijā, labprāt tiekas ar
žurnālistiem, jo uzskata, ka tā ir laba iespēja pievērst uzmanību nedaudz
atšķirīgai sabiedrības daļai. Aigars brauc ar ratiņiem, bet lielākus attālumus
veic ar automašīnu Audi, pats
ieliekot ratiņus mašīnā un sēžoties pie stūres. Kad uzteicu Aigaru par
veiklību, viņš tikai nosmej – kas tad man, rokas taču man ir. Tie, kuriem nav
ne roku, ne kāju, tie ir faķīri – tur pindzeli mutē un glezno kā Van Gogs.
…Pekinā vēl pirms
pēdējā mēģinājuma Aigars bija sudraba pozīcijās, kas jebkurā gadījumā būtu
lielisks sasniegums, bet īsajā telefona sarunā pēc starta Aigars atzina, ka
pirms pēdējā mēģinājuma gar acīm aizslīdējusi visa dzīve, un izšķirošajā
metienā tika ielikts viss, kas apgūts un līdz sāpēm izbaudīts treniņos ikdienā.
Un disks aizlidoja pasaules rekorda – tieši zelta medaļas – attālumā. Metriem
un centimetriem šajā gadījumā vairs nebija nozīmes – diska lidojums vienkārši
apliecināja Aigara gribasspēka, rakstura un ieguldītā darba jēgu.
Piektdien (12.
septembrī) paralimpiskais čempions Aigars Apinis startēs lodes grūšanā.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
