Zibšņi pirms zibens
Mūsu labākā šķēpa metēja Vadima Vasiļevska šīgada starti atgādina negaisa tuvošanos – ik pa brīdim nozibsnī, bet līdz pamatīgam zibenim netiek. Nesen Tallinā gan nogranda pamatīgs blīkšķis – Vadims par 30 cm laboja Latvijas rekordu (90,73 m) un izvirzījās trešajā vietā pasaulē!
-Rekords bija gaidīts?
– Par rekordu nedomāju. Man galvenais ir sasniegt labu sportisko formu, un tad arī rekordiem jābūt. Diemžēl kājas savainojumi pagaidām nav ļāvuši ilgstoši mest un trenēties. Tāpēc arī Zelta līgā nekas prātīgs neiznāca.
– Kad ar kāju viss būs kārtībā, šo rekordu var pārspēt?
– Nepietiek tikai ar labu sportisko formu, jābūt arī piemērotiem laika apstākļiem, kaut vai vējam. Vieglam, iepretī un vairāk no labās puses. Tādu ne vienmēr sagaidīsi. Arī Tallinā laika apstākļi nebija ideāli. Man ir sajūta, ka, sakrītot visām sastāvdaļām, šķēps var lidot tālāk.
– Cik? 95 metrus?
– (Smejas.) Es to neesmu teicis, bet vai tas ir tik tālu?…
– Kādi plāni pirms pasaules mestarsacīkstēm?
-Starts Kauņā (kad iznāks mūsu žurnāls, rezultāts jau būs zināms), tad gan tikai treniņi. Ventspilī kopā ar trenerīti (Valentīnu Eiduku) vēl pieslīpēsim jauno ieskrējienu. Tas ir par diviem soļiem garāks, un tā var sasniegt lielāku ieskrējiena ātrumu. Augusta vidū startēšu pasaules studentu spēlēs Bangkokā. No turienes kopā ar Aināru Kovalu un treneri dosimies uz Japānu, lai turpinātu treniņus pirms pasaulesčempionāta. Ceru, ka ar LOV ārstu pūlēm un pareizu treniņprocesu izdosies sasniegt labāko sportisko formu. Tad jau pīķim jālido.
Sacensībās Tallinā trešo vietu izcīnīja Voldemārs Lūsis – 79,13, ceturto – Ēriks Rags (77,20), sesto – Ainārs Kovals (76,35). 800 m skrējienā otrais bija Dmitrijs Jurkevičs (1:48,01).
Medaļas, turklāt kādas!
Pirms starta Eiropas junioru (U-20) meistarsacīkstēs izlases vecākajam trenerim Edvīnam Krūmam mūsu žurnālā piesardzīgi jautājām – vai medaļas būs? Bija, turklāt vēl kādas! Zelta, divas sudraba un viena bronzas! Tas mūsu mazajai zemītei neoficiālajā kopvērtējumā deva augsto desmito vietu Eiropas mērogā (igauņiem – viens zelts, lietuviešiem nevienas medaļas).
Kopā ar medaļniekiem jāuzteic arī pārējie. Vistuvāk taustāmai balvai tika mūsu sprinteris Elvijs Misāns, kurš ik pa brīdim laboja personiskos rekordus un divreiz izcīnīja ceturto vietu – 100 (10,59) un 200 (21,13) metros. Lieliski startēja sprinteris 400 m Jānis Leitis, kurš ar Latvijas junioru rekordu palika sestais – 46,85. Desmitā vieta soļotājam Arnim Rumbeniekam (10 000 m – 42:50,37) un Konstantīnam Savčukam (3000 m šķēršļu skrējienā – 9:23,87).
(Uzvarētāju un Latvijas sportistu rezultāti -rezultātu tablo.)
Pārliecinoši
Par mūsu daudzcīņnieci Aigu Grabusti sezonas gaitā (viņa startēja tikai atsevišķos veidos) daudz nerunājām, jo Aiga, kā izrādās, ir īstena daudzcīņniece bez kroņa numuriem, bet vienlīdz spēcīga visās disciplīnās. To viņa pierādīja Hengelo, kur septiņos veidos sasniedza piecus (!) personiskos rekordus, kas vainagojās ar lielisku galarekordu – 5920 punktiem. Tas ir arī Latvijas junioru rekords.
Aiga bija līdere jau pēc pirmās dienas, bet īstu pārliecību par uzvaru viņa guva pēc kārtējā personiskā rekorda, šoreiz šķēpa mešanā. Pēdējā disciplīnā tikai traģēdija varēja viņai atņemt čempiona medaļu. Tās nebija, jo bija piektais personiskais rekords un vairāk nekā pārliecinoši pirmā vieta. Aiga šosezon turpina treniņus pie Ludmilas Olijares un Aleksandra Čumakova (agrāk trenēja Broņislavs Ļaksa). Viņa izpildīja arī šīgada pasaules un Pekinas olimpisko spēļu B normu. Ko darīt tālāk, tas treneru un sportistes prātos.
Pārsteigums
Augstlēcēja Liene Karsuma (treneres Mārītes Ārentes audzēkne) tā īsti atplauka tikai šosezon, jo ilgstošas bija traumas sekas. Sezonas sākumā sasniegtie 1,85 metri bija labs pieteikums startam izlasē, bet par medaļu skaļi neviens nerunāja. Arī Liene klusi atzinās, ka cerēta bija vieta pirmajā sešniekā. Tomēr sacensību gaita izvērtās tā, ka četras sportistes veica 1,82 m, bet nākamais augstums nepadevās nevienai. Skaitot iepriekš patērētos mēģinājumus, Liene bija otra taupīgākā un nopelnīja sudraba medaļu.
Kā cerēts
Zinot mūsu šķēpraižu tradīcijas un Sintas Ozoliņas pieredzi (pērn sestā vieta pasaules čempionātā), nevajadzēja šaubīties, ka medaļa varētu iet secen. Vien jautājums – kāda kaluma. Jau pirmajā metienā Sinta kļuva par līderi – 53,30 m. Ceturtajā mēģinājumā ventspilniece, treneres Valentīnas Eidukas audzēkne sasniedza personisko rekordu – 57,01 m un vēl vairāk atrāvās no otrās vietas īpašnieces. Atbildei uz ukrainietes Viras Rebrikas piektajā mēģinājuma sasniegtajiem 58,48 m šoreiz pietrūka laika. Tomēr tas ir lielisks devums mūsu šķēpa metēju krātuvītē (šogad jaunajiem šķēpa metējiem tā jau ir ceturtā medaļa).
Lai arī tituls zaudēts
Uz starta 3000 m šķēršļu skrējienā mūsu Poļina Jeļizarova (treneri Marina Surņina un Vjačeslavs Aloncevs) izgāja kā Eiropas čempione šajā disciplīnā (pirms diviem gadiem Kauņā). Taču spēku samēri mainās, un šoreiz liepājniecei bija jāpiekāpjas norvēģu duetam, kas distancē ievērojami atrāvās. Taisnības labad jāpiebilst, ka Poļina trešo vietu izcīnīja tikpat pārliecinoši. Treneri saka: ka rezultāti būtu labāki, ja Latvijā šajā distancē būtu lielāka konkurence. Kādai labai gargabalniecei, iespējams, būtu jāpadomā par distances maiņu. Bet tas lai paliek treneru ziņā.
Juris Bērziņš-Soms
