Zinātne sportam

Nav noslēpums, ka mūsdienās
ne tikai augstas klases sportistu, bet sportiskās piramīdas vidus un pat sākuma
slāņos arvien lielāku lomu gūst sporta zinātnieku pētījumi, salīdzinājumi un
atziņas. Tas nenozīmē, ka jebkurš sportists un viņa treneris, kas strādā pēc
zinātnieku ieteikumiem, kļūs par pasaules vai vismaz Latvijas rekordistu, taču
ceļš sportā būs daudz mērķtiecīgāks, pārdomātāks un radīsies iespējas maksimāli
izmantot katra atlēta dabas dotumus.

Tikko
kā Rīgā, Maritim Park Hotel Riga
telpās sākusies divu dienu ilga Baltijas Sporta zinātnes konference, kas turpināsies
trīs dienas.

Šādas
konferences notiek jau trešo gadu. 2008. gadā ar ierosmi nāca klajā Tartu
universitāte, kuru atbalstīja gan lietuvieši, gan arī latvieši, tur arī
risinājās pirmā konference. Pērn Baltijas valstu sporta zinātniekus uzņēma
Lietuvas Sporta izglītības akadēmija, bet šogad saimnieka lomā ir Latvijas
Sporta pedagoģijas akadēmija.

Krietni
audzis dalībnieku skaits. Pirmajā gadā piedalījās 70 zinātnieki, pērn – 110, bet
šogad ar referātiem konferencē uzstāsies sporta zinātnieki no 15 valstīm –
Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Spānijas, Zviedrijas, Norvēģijas,
Somijas, Ungārijas, Beļģijas, Grieķijas, Izraēlas, Krievijas, Ukrainas un
Baltkrievijas, kopumā vairāk nekā 110 referenti.

Interesanti,
ka konferenci ar vienas dienas vizīti pagodinās un divus referātus nolasīs arī
Eiropas Kopienas pārstāvis Barts Ojens, kurš ir atbildīgā persona par sporta zinātni
un izglītību Eiropas Kopienas valstīs.

Tuvāk
ar kārtējās konferences mērķiem mūs iepazīstināja LSPA zinātņu prorektors
profesors Juris Grants, kurš ir arī viens no galvenajiem konferences
organizētājiem.

Sarunā
profesors neslēpj prieku, ka doma apvienot spēkus sporta zinātnes attīstībai
Baltijas valstīs no sākotnējā baltiešu saieta tagad pārvērtusies par plašu
starptautisku konferenci, kurā piedalās valstis, kas atrodas tālu no Baltijas
jūras.

Šāgada
pasākums ar devīzi – Fiziskā aktivitāte
un sports mainīgā sabiedrībā – norisināsies piecās sekcijās: veselība
un kinezioloģija (mācība par kustībām), augsto sasniegumu sports, psiholoģiskā
sagatavotība un sports, rekreācija un vide, ilgtspējīga sporta izglītība.

Kopā
ar ievērojamiem ārzemju sporta zinātniekiem uzstāsies arī mūsu vadošie
zinātnieki un mācību spēki: Profesori Agita Ābele, Žanete Vazne, Inese Pontaga,
Andra Fernāte , Rasma Jansone, Gundega Knipše, Andris Rudzītis, Viesturs
Krauksts, Leonīds Čupriks, Jānis Lanka, Jānis Žīdens, Juris Grants, kā arī
daudzi citi mūsu speciālisti, kopskaitā ap piecdesmit.

Neviļus
rodas jautājums, ko tieši sportistiem dod šāda zinātnieku kopā sanākšana?
Profesors Juris Grants atbild, ka konferencē piedalās arī daudz klausītāju,
kuri smeltās zināšanas ar Treneru tālākizglītības centra (vadītājs Nils Grasis)
palīdzību dažādos semināros nodos tālāk daudziem mūsu treneriem, sporta
darbiniekiem un arī sportistiem.

Aug
tikai tas, kurš attīstās, tāpēc profesors neslēpj, ka diemžēl daudz vēl ir tādu
treneru, it sevišķi gados vecāku, kuri šos kursus apmeklē reti un neregulāri. TTC
uzdevums ir pēc iespējas vairāk popularizēt un pilnveidot jaunākās sporta
zinātnes atziņas, pētījumus un apkopotās zināšas pasniegt plašākam sporta
darbinieku lokam.

Juris
Grants uzslavē arī Latvijas Izglītības fondu, kuru vada Ilgvars Forands, par
prēmiju pasniegšanu labākajiem sporta zinātniekiem, kuru sniegumu vērtēs zinoša
komisija, kurā ietilpst visu trīs Baltijas valstu eksperti.

Profesors
vēlreiz uzsver, ka šāda konference nav tikai titulētu zinātnieku gudra
parunāšana, bet zinātnieku centieni manāmi arī sportistu zinātniskajos darbos –
kā piemēru profesors Grants min mūsu joprojām aktīvo biatlonistu Ilmāru Brici,
kurš savā bakalaura darbā veica pasaules labāko biatlonistu (ieskaitot Ūli
Eināru Bjerndālenu) aptauju un apkopoja viņu atziņas par sava sporta veida
niansēm – kā viņi šauj, kā noguļas šautuvē, kā koncentrējas startā un distancē.
Teicamu maģistra darbu aizstāvēja olimpietis, tagad treneris, Ivo Lakučs, kurš
smalki un uz personīgo pieredzi balstītu darbu izstrādājis, trenējot olimpisko
čempionu Māri Štrombergu un citus mūsu labākos BMX sportistus.

Tādu
piemēru ir daudz, un tas tikai liecina, ka sporta zinātne godam ieņem savu
vietu sporta pasaulē.

Konferences
atklāšanā savu līdzdalību apsolījusi Latvijas Izglītības un zinātnes ministre
Tatjana Koķe un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, kā
arī ievērojamākie ārzemju zinātnieki.

Šogad
pirmo reizi tiks piešķirts Latvijas Sporta pedagoģijas Goda doktora nosaukums,
kuru par aktīvu līdzdalību konferencēs, par mūsu speciālistu izglītošanu savās mācību
iestādēs saņem zviedri Džons Nilsons un Rolfs Karlsons, kā arī polis Kšištofs
Pehs.

Nākamā
Baltijas sporta zinātnes konference notiks nākamgad Lietuvā.

Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS