Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sievišķīgais un stiprais dzimums

Skaistas, smaidīgas un apņēmības pilnas — tādas ir mūsu sieviešu cīņas meistares Anastasija Grigorjeva un Laura Skujiņa. Abām dāmām ir jaunas dārglietas, par ko priecāties. Eiropas meistarsacīkstēs Vantā (Somija) Anastasija izcīnīja zelta, bet Laura — bronzas medaļu.

TANDĒMĀ AR TRENERI

Čempiones tituls nenāca viegli. Finālā svara kategorijā līdz 63 kilogramiem Anastasija tikās ar baltkrievieti Mariju Mamašuku. Daugavpilietei tā nebija sveša pretiniece, jo pieveikta ne reizi vien, taču cīņas sākumā mūsu sportiste nonāca iedzinējos. Anastasija atzīst, ka šādās reizēs ļoti noder trenera Sergeja Kursīša klātbūtne un iedrošinājums. Viņa padoms un rīkojums ne mirkli neatkāpties no sava cīņas stila deva rezultātu, un Anastasija kļuva par čempioni. Tas daugavpilietei bija jau trešais Eiropas zelts (iepriekšējie 2010. un 2013. gadā). Aizpērn Anastasija kļuva par vicečempioni neolimpiskajā svara kategorijā līdz 59 kilogramiem.

Slaidā tumšmate nenoliedz, ka ir ļoti emocionāla. Sporta draugi atceras, ka pēc olimpiskajām spēlēm Londonā, kur viņa zaudēja ceturtdaļfinālā un ierindojās sev nepiedienīgajā 9. vietā, pārdzīvojumi bija lieli, bira arī asaras. Savu artavu nosacīto neveiksmju pūrā ielika arī daudzie savainojumi un tiem sekojošā operācija.

Anastasija atzīst, ka ļoti paradusi paļauties uz trenera padomu. Tieši Sergejs licis aizmirst par miklajām acīm un iedrošinājis meiteni ar tikpat lielu apņēmību un neatlaidību turpināt treniņus. Anastasija stāsta, ka nešaubīgi paļaujas uz trenera teikto un savas uzvaras uztver kā audzēknes un trenera tandēma kopējo panākumu.

MĒRĶIS, BET NE GALAPUNKTS

Savu pirmo Eiropas čempiones titulu Grigorjeva izcīnīja svara kategorijā līdz 55 kilogramiem. Tagad astoņi kilogrami klāt un atkrīt nemitīgās rūpes par svara nodzīšanu, kas, starp citu, lieki šķērdē spēkus. Tiesa, Daugavpilī Anastasijai trūkst pienācīgu treniņu partneru, tāpēc ikdienā jācīnās ar puišiem, kurus viņa uztver kā brāļus.

Šīssezonas galvenais starts Daugavpils Universitātes studentei Anastasijai Grigorjevai būs pasaules čempionāts, kas septembrī risināsies Taškentā (Uzbekistāna). Tā būs sava veida spēku samēra izlūkošana, jo nav jau vairs daudz atlicis līdz olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. Taču pirms tam vēl treniņnometnes, cīņas starptautiskos turnīros Vācijā, Austrijā, arī olimpisko cīņu vietā Riodežaneiro, kur tiks izmēģināts aklimatizācijas variants ar ļoti īsu ierašanās laiku pirms cīņām.

Pēdējais posms pirms pasaules čempionāta tiks aizvadīts Daugavpilī, kur Anastasija jūtas vislabāk. Patīkami, ka tik daudz pieminētās daudznacionālās Daugavpils iedzīvotāja Anastasija Grigorjeva lieliski runā latviešu valodā.

Anastasija cer, ka Rio spēles kļūs par nozīmīgāko notikumu viņas karjerā, taču savu ceļa ilgumu sportā pagaidām neprognozē. Kamēr atļaus veselība, kamēr sports dos prieku un panākumus, tikmēr Anastasija dosies uz paklāja. Viņa nevairās arī no pavisam sievišķīgām domām — vīrs, bērni, gādīga mājsaimniece, taču visam savs laiks.

Interesanti, ka Anastasijas komandas biedrene, Eiropas medaļniece Laura Skujiņa (26), kas ir par trim gadiem vecāka, centīgo daugavpilieti pamanījusi jau viņas sporta gaitu pašā sākumā. Skaidri bijis redzams, ka sīkās, bet krampīgās meitenes nodomi uz paklāja ir visnopietnākie. Par Anastasijas šodienas panākumiem Laura nav pārsteigta — katrs darbs, ja tas ir pamatīgs, vienmēr dod rezultātu. Laura piebilst, ka tieši Anastasijas piemērs uzkurinājis viņas sportisko godkāri un licis turpināt cīkstones gaitas.

Savukārt Anastasija atzīst, ka sporta gaitu sākumā viņu iedvesmojusi Laura, kura pierādījusi, ka arī glītas un sievišķīgas meitenes var gūt panākumus šķietami tik vīrišķīgā sporta veidā.

CITĀ KATEGORIJĀ

Laura Skujiņa sporta apritē ir ilgāk. Trenera Visvalža Freidenfelda audzēkne agri guva panākumus un kļuva par Eiropas čempioni U-17 un U-20 vecuma grupās, taču viņai līdz šim nav izdevies īstenot sapni — pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs. Pekinai viņa, iespējams, vēl bija par jaunu, bet ceļu uz Londonu aizšķērsoja savainojumi. Varbūt Riodežaneiro?

Laura stāsta, ka lielais sapnis likās jau izplēnējis, jo klīda visai nopietnas runas par olimpiskā statusa atņemšanu cīņas sportam, taču viss beidzās citādi — sieviešu konkurencē olimpiskajās spēlēs viena svara kategorija pat tika pievienota klāt.

Laura līdz šim vislabāk jutās svarā līdz 63 kg, taču konkurencē ar Anastasiju viņai — kaut arī nedaudz — tomēr nākas piekāpties, turklāt katrā svara kategorijā valsti drīkst pārstāvēt tikai viena sportiste.

Tiesa, par pāriešanu vienu kategoriju smagākā svarā Laura nebija sajūsmā (pieņemamāk šķita startēt svarā līdz 60 kg!). Cīņas meistarēm ikdienas svars parasti ir lielāks un pirms sacensībām lielākās rūpes sagādā lieko kilogramu nomešana. Tagad Laurai svars gandrīz vai bija jāpieliek. Kurai dāmai tas patiktu?! Taču iedrošināja gan treneris, gan komandas biedrs, Londonas olimpietis Armands Zvirbulis — nieks par kilogramiem, toties tu būsi ātrāka!

Vīriem bija taisnība, tieši ar ātruma, izturības, tehnikas un veiklības palīdzību Laura guva līdz šim lielāko panākumu, jo līdz medaļām pieaugušo konkurencē viņa aizsniedzās pirmo reizi.

MUDINĀJUMS PUIŠIEM

Pirmais starts jaunajā svara kategorijā izrādījies sekmīgs, atlicis vien labāk iepazīt jaunas pretinieces un turpināt ceļu olimpiskā sapņa sasniegšanai. Laura ir pateicīga par Anastasijas draudzīgo atbalstu, par Latvijas izlases puišu Imanta Lagodska un Armanda Zvirbuļa iedrošinājumu gan ikdienā, gan sacensībās.

Skujiņa, kura jau pati strādā par treneri un labi orientējas cīņu norisē, atzīst, ka puišu starts Somijā šoreiz tikai sagadīšanās dēļ nebija tik veiksmīgs kā meitenēm. Abi mūsu pieredzējušie cīkstoņi treniņos iegulda milzu darbu, un Laura tic, ka viņi savu pēdējo vārdu uz paklāja vēl nav teikuši.

Abas meitenes atzīst, ka lieliski jūtas cīkstoņu saimē, un cer, ka olimpisko tērpu pēc diviem gadiem uzvilks ne tikai Latvijas dāmas vien.