Ar apbrīnu un atbildību
Latvijas ratiņbasketbola izlase jūnija vidū Čehijas pilsētā Brno pirmo reizi startēs Eiropas meistarsacīkšu B grupā. Un tas ir vienu pakāpienu augstāk nekā līdz šim. Nepilnu gadu Latvijas Ratiņbasketbola federāciju vada Raimonds Elbakjans, kurš mūsu basketbolā pazīstams kā kādreizējais jaunatnes izlases spēlētājs, taču galvenokārt kā ielu basketbola Ghetto Games dibinātājs un līderis.
„Kad mani uzrunāja Latvijas Ratiņbasketbola pārstāvji, ieslīgu pārdomās, jo tas bija liels izaicinājums un sociāla atbildība,” gandrīz gadu senus notikumus atceras Raimonds Elbakjans. „Ratiņbasketbols gan man nebija svešs, jo Ghetto Family pasākumos (dažādi turnīri, Krastu maču ieskaitot) allaž esam meklējuši jauninājumus un tajos piedalījušies arī ratiņbasketbolisti. Turklāt mans draugs un skolasbiedrs ir Normunds Kotāns, kurš pats un viņa māte Vita Kotāne daudz darbojas paralimpiskajā sportā, un viņu sportiskās aktivitātes man bija labi zināmas. Pēc nepilna mēneša pārdomām piekritu balotēties prezidenta vēlēšanām.”
— Pirmais, kam ķēries klāt?
— Nekad neesmu centies visu uzreiz — vajag pamazām. Turklāt ratiņbasketbola saimniecība pie mums nav liela — labi ja cilvēku divdesmit. Ar lielu pieredzi ir gan labākie spēlētāji, gan federācijas izpilddirektors Aigars Miklāvs. Visu apzināt, savest kārtībā esošo saimniecību, noteikt turpmākos uzdevumus — ar to arī sāku.
Mans galvenais uzdevums ir piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus, rast atbalstu pašvaldībās, uzņēmumos, kas spēj izprast šo sporta kustību un nodrošināt iespēju piedalīties turnīros, Eiropas čempionātu ieskaitot.
— Ratiņbasketbola komanda, kas šosezon pirmo reizi startēja Eirolīgas trešajā divīzijā, nes mūsu basketbola flagmaņa VEF vārdu…
— VEF gan emocionāli, gan materiāli atbalstīja mūsu komandu, tāpēc VEF krekliņos mūsējie startē ar lepnumu.
Domājot par materiālo atbalstu, galvenokārt paļaujos uz valsts, Paralimpiskās komitejas devumu, trūkstošo mēģinu sadabūt citos veidos, taču, izvērtējot konkrētās vajadzības, neko lieku mums nevajag.
Komanda priecīga par labvēļu atvēlēto autobusu, kuru izrotājām ar saviem logo un varam izmantot komandas vajadzībām par ļoti labu cenu. Arī uz Brno dosimies ar šo autobusu.
— Ja sportistu ar invaliditāti ir tik maz (paldies Dievam!), tad cik lieli var būt mūsu nākotnes plāni?
— Paralimpiskajos sporta veidos tomēr nav tā, kā daži iedomājas — sēdi ratiņos un spēlē valsts izlasē. Apbrīnoju tos, kas laukumā sēdus stāvoklī spēj īstenot tos pašus principus, ko ierastajā basketbola spēlē. Intereses pēc (neesmu īpaši māņticīgs) pats pamēģināju iesēsties ratiņos un mest grozā, kas pēkšņi izrādījās negaidīti augstu. Ko līdzīgu darīju savos treniņos, kad sēdēju uz grīdas un metu uz grozu, lai trenētu plaukstas kustības.
Ratiņbasketbolā ir gan māņu kustības, gan presings, gan smalkas piespēles. To nevar iemācīties īsā laikā, arī labs basketbolists ne, ja nu viņš negaidīti nokļuvis ratiņos, tā ir liela specifika.
Jāsaprot, ka mums lielas sportistu izvēles nav — nekarojam taču, un maksimāli jāizmanto tas, kas ir mūsu rīcībā. Arī Latvijas čempionātu augstā līmenī nevaram sarīkot, jo nav daudz spēkos vienlīdzīgu komandu.
— Pēc kādiem principiem veidojat valsts izlasi?
— Mūsu vadošie basketbolisti spēlē un spēlējuši ārzemēs — Vācijā, Krievijā, Itālijā. Tur spēlētāju skaits ir daudz lielāks un arī atbalsts šai kustībai ir nesalīdzināmi bagātīgāks. Būtībā viņi ir profesionāļu statusā. Pulcējot viņus un pašmāju labākos, veidojām komandu, kas pērn pēc daudziem gadiem spēja no C grupas pārcelties uz B grupu.
Esam atteikušies arī no viesu treneru uzaicināšanas izlasei, komandas darbu koptreniņos un sacensībās vada mūsu pieredzējušākais basketbolists Raimunds Beginskis, kurš jau ilgus gadus spēlē ārzemēs. Raimundu komandā ciena un viņa padomos ieklausās. Es izlases treniņos nejaucos, jo turpat blakus ir federācijas izpilddirektors Aigars Miklāvs, kas pats spēlē izlases sastāvā.
— Cik spēcīga ir mūsu izlase, gatavojoties Eiropas čempionātam, kas sāksies 9. jūnijā Brno?
— Ceru, ka parādīsim labāko. Domājam, ka 10 komandu konkurencē mūsu spēkos ir iekļūt pirmajā piecniekā.
Kā Ratiņbasketbola federācijas prezidents ceru panākt, lai mūsu sportisti kļūtu par labākajiem Latvijas paralimpiešu vidū un reiz varētu startēt paralimpiskajās spēlēs. Būšu priecīgs un gandarīts, ja šajā sportiskajā un sociāli atbildīgajā kustībā būšu pielicis arī savu roku.
Raimonds ELBAKJANS
Latvijas Ratiņbasketbola federācijas prezidents
Dzimis: 1986. gada 13. maijā Rīgā
Izglītība: beidzis Rīgas 8. vidusskolu, mācījies Rīgas Celtniecības koledžā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā
Sporta gaitas: trenējies basketbola skolā Rīdzene (treneris Aigars Brigmanis), spēlējis Latvijas U-16 un U-18 izlasēs
Darba gaitas: vada ielu basketbola kustību Ghetto Games, darbojas citos projektos
Ģimenes stāvoklis: šķīries, ir meita Adriana (7) un dēls Roberts (5)
Vaļasprieki: moto un auto sports, basketbols visās izpausmēs
