Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ratiņbasketbola maģija

Jūnijā Rīgu satracinājis
Eiropas sieviešu čempionāts basketbolā, bet no 22. līdz 30. jūlijam Cēsīs
risināsies Eiropas čempionāts ratiņbasketbolā C divīzijā. Viss būs tāpat kā
lielajā basketbolā – spēles laiks 4×10 minūtes, uzbrukuma laiks 24 sekundes, 3
sekunžu zona, grozu augstums, laukuma izmēri, vienīgi spēlētāji sēdēs ratiņos.
Ne tikai invalīdi, bet arī sportisti, kuri dažādu traumu dēļ nevar spēlēt
klasisko basketbolu jeb kājnieku basketbolu (tā saka paši ratiņnieki), bet no spēles
maģijas šķirties negrib.

 

Latvijas Ratiņbasketbola sporta federācijas prezidente, arī Latvijas
Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte stāsta, ka tiesības rīkot
šādas sacensības mums ir liels gods un reizē arī panākums, jo Eiropas ratiņbasketbolistu
saimē mēs esam tikai kopš 2005. gada. Eiropas ratiņbasketbola vadības atzinību
mūsējie ieguvuši ar divus gadus pēc kārtas priekšzīmīgi organizēto
starptautisko turnīru Cēsīs, kas 2007. gadā tika atzīts par vislabāko
ratiņbasketbola turnīru Eiropā.

Līdz šim esam startējuši divās Eiropas meistarsacīkstēs – 2005. gadā
Portugālē palikām desmitie, pirms diviem gadiem Īrijā – septītie. Daiga atzīst,
ka šā čempionāta sarīkošanas beigu stadijā no daudz kā līdzekļu trūkuma dēļ
bija jāatsakās, bet ne no mūsu komandas sapņa iekļūt B grupā un turpināt cīņu
par līdzdalību paralimpiskajās spēlēs 2012. gadā Londonā.

Koptreniņos Ozolniekos tikos ar izlases treneri Arkādiju Makarenko un
komandu, lai uzzinātu sīkāk par gatavošanos nozīmīgajam turnīram.

Arkādijs gados vēl ir ļoti jauns (23 gadi) treneris, kurš vada LU
sieviešu komandu un Kolibri meitenes,
bet piedāvājums trenēt valsts ratiņbasketbola izlasi viņam nācis visai
negaidīti. Pēdējos gados komandu trenēja gan pašmāju speciālists, gan treneris
no Francijas, taču dažādu iemeslu dēļ (arī rocības) šogad komanda palika bez
trenera.

– Vai viegli trenēt
basketbolistus ratiņos?

– Daudz domāju par basketbola entuziasta Igo Zandera priekšlikumu, jo
ratiņbasketbolu gan biju redzējis, bet to nevēroju kā treneris. Sākumā skatījos
videoierakstus, spēles, tikos ar Ratiņbasketbola federācijas izpilddirektoru
Aigaru Miklāvu, basketbolistiem, līdz nolēmu uzņemties trenera pienākumus.
Izšķirties man palīdzēja arī pašu ratiņbasketbolistu teiktais, ka viņi man
palīdzēs gan ar padomu, gan ar ieteikumiem, jo viņiem vajadzīgs cilvēks, kas spēli
redz kopumā, palīdz izvēlēties labākos cīņas taktiskos variantus. Viņiem var
ticēt, jo pieci basketbolisti spēlē Itālijas profesionālajās ratiņbasketbola
komandās.

Kad sāku trenēt, pārliecinājos, ka basketbola pamatprincipi ir tie paši –
iemest grozā, aizsargāties, uzbrukt, bloķēt pretiniekus, kombinēt. Vienīgi
tehniskie līdzekļi atšķiras, jo viss notiek, ratiņos sēdot. Pamazām sāku
pierast. Tikko spēlējām lielā starptautiskā turnīrā Sanktpēterburgā, kur izcīnījām
otro vietu, zaudējot vienīgi spēcīgajai Krievijas komandai.

– Pie kā visvairāk
jāpiestrādā atlikušajā pirmsčempionāta laikā?

– Vairāk gribas izveidot saturīgu un taktiski pamatotu saspēli, uzlabot
metienu precizitāti, vismaz no groza apakšas. Aizvadīsim divas treniņnometnes.
Tad arī noskaidrosim pamatsastāvu, kuru pieteiksim čempionātam. Katrā ziņā es
jūtu, ka neviens nav jāskubina, jo puiši un arī vienīgā meitene Diāna Dadzīte (ratiņbasketbolā
B un C grupās var spēlēt arī jauktā sastāvā) ir stingri nolēmuši iekļūt otrā
spēcīgākajā līgā. To dos pirmā vietā, bet otrās vietas ieguvējiem būs jāpacīnās
pārspēlēs ar B grupas neveiksminiekiem.

Jau pieminētais Ratiņbasketbola federācijas izpilddirektors Aigars Miklāvs izlasē spēlē kopš tās
pirmsākumiem.

– Ar ko šāgada
izlase atšķiras no iepriekšējā čempionāta vienības?

– Pirmām kārtām ar pieredzi, kuru ieguvuši mūsu puiši, kas spēlē
spēcīgajos Itālijas klubos. Tiesa, tas pavājina to puišu meistarību, kas
piedalās Latvijas čempionātā, jo spēles vispārējais līmenis vairs nav tik
augsts. Tāpēc cenšamies piedalīties iespējami daudzos turnīros, kur varam
sacensties arī spēcīgākiem pretiniekiem. Tāpat sava nozīme ir Baltijas kausa
izcīņai, kur mūsu labākā komanda – Rīga/Knašie –
ieguva otro vietu.

Ar savu jauno treneri esam apmierināti, Arkādijs ļoti ātri uztver
ratiņbasketbola specifiku, viņam daudz palīdz mūs spēcīgākais spēlētājs
Raimunds Beginskis, kurš jau piekto gadu spēlē ārzemēs,un arī pārējie.

Labs apliecinājums tam bija divas uzvaras pār mūsu kaimiņiem
lietuviešiem, kurus līdz šim nebijām pieveikuši ne reizi. Trenera loma visvairāk
izpaudās tādā veidā, ka viņš uzticējās plašākam spēlētāju lokam, līdz ar to
labākie – kaut arī nedaudz – varēja atvilkt elpu. Tā kā lietuvieši šogad
spēlēs mūsu līgā (pērn viņi izkrita no B grupas), tad šī uzvara dod lielu
psiholoģisko stimulu.

Domāju, ka mūsu ratiņbasketbola fani un citi basketbola cienītāji,
kuriem būs interesanti iepazīt iecienīto spēli – tikai šoreiz ratiņos,
Cēsīs varēs vērot patiesi spraigas cīņas.

Lai arī cik smagi norit pēdējie gatavošanās darbi (budžetu mums apcirpa
par procentiem 70) un sponsori atkrīt cits pēc cita, domāju, ka Cēsis tomēr būs
labi sagatavotas lielajam turnīram.

Patlaban izlases kandidātu pulku veido šādi mūsu spēlētāji – komandas
kapteinis Agris Lasmans (spēlē Itālijā), Guntars Skrabis (Rīga/Knašie), Aigars Miklāvs (Cēsu ISRK),
Kaspars Turks (Itālija),Kārlis Gabranovs (Itālija), Diāna Dadzīte (Rīga/Knašie), Ilgonis Eks (Cēsu ISRK),
Dmitrijs Rukavišņikovs (Itālija), Arnolds Sviklis (Rīga/Knašie), Raimunds Beginskis (Itālija), Aleksandrs Dimbovskis (Rīga/Knašie), Kaspars Iesaliņš (Rīga/Knašie), Guntis Liepiņš (Latvija). Par
sportistu veselību rūpējas fizioterapeite Signe Rinkule un ārste Inese Ulmane.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS