Spītnieka savaldīšana

Latvieši jau izsenis ir tehnisko sporta veidu cienītāji. Esmu dzirdējis, ka par labajiem sasniegumiem tajos mums jāpateicas divām varām. Vācu un krievu. Vācieši iemācījuši precizitāti, savukārt krievi — no nekā uztaisīt kaut ko. Iespējams, tieši tāpēc pat ar ierobežotām finansēm spējam turēt līdzi pasaules gigantiem, valstīm, kurām ir savas automašīnu rūpnīcas un kārtīgs balsts jaunās paaudzes izaugsmei. Šoreiz tieši par to — par jauno paaudzi, jo — paši saprotat — bez tās būtu beigas jebkuram skaistam sākumam.

PACĒLA UN IESĒDINĀJA

Vasaras beigās no Eiropas čempionāta Austrijā kartingā Rotax Mini Max un Micro Max klasēs jaunais autosportists Kristiāns Rihters atgriezās ar vicečempiona titulu un kausu teju paša augumā. Konstantīns Calko 2012. gadā komandai Kika Motorsport izcīnīja pasaules vicečempiona titulu Rotax DD2 klasē. Nepagāja ilgs laiks, līdz komanda atkal ar labiem panākumiem starptautiskajā arēnā atgādināja par sevi.

Ar Kristiānu tikos tēta pavadībā. Zināms, ka pieredze nāk ar gadiem un briedumu, tāpēc sarunā, pēc mana lūguma, tika iesaistīts arī Kristiāna tēvs Ingus Rihters, kurš mazliet negribīgi, novilkdams — ko tad es tur… — mums sekoja. Lai gan Kristiānam ir tikai divpadsmit gadu, viņa atbildes ir izvērstas un konstruktīvas. Ne velti tēvs, uzķerot manu komentāru par dēla runas dāvanām, piebilst: „Kristiāns ir TV žurnālista Mareka Ivana mīlulis. Nereti pēc sacensībām viņš nāk intervēt tieši Kristiānu, arī tad, ja puika nav kāpis uz pjedestāla.”

Kristiāns autosportā ir kopš četrarpus gadu vecuma, tāpēc par pieredzes trūkumu sūdzēties nevar. „Četrarpus gadu vecumā Kristiāns debitēja Beta bagijā. Paņēmu puiku aiz ausīm un iesēdināju,” jokojot stāsta Kristiāna tēvs. „Savu karjeru puika sāka Ogresgalā, Kesha motosporta klubā, kur tolaik trenējās četrpadsmit bērni — vecumā no četrarpus līdz divpadsmit gadiem. Astoņu gadu vecumā Kristiāns kļuva par Baltijas čempionu Beta bagijos. Bet, sasniedzot desmit gadu atzīmi, Guntis Kļaviņš uzbūvēju nākamās klases bagiju. Latvijā tāds bija vienīgais, tāpēc nācās braukt uz sacensībām Čehijā, kur četrpadsmit bērnu konkurencē Kristiāns palika septītais.” Ingus ar nelielu nožēlu stāsta, ka mašīnu nācies pārdot pircējam no Sanktpēterburgas, jo Latvijā tā arī neviens nesadūšojās uzbūvēt ko līdzīgu.

Kad desmit gadu vecumā Kristiāns savu karjeru bagijā beidzis, tēvs viņu nodevis trenera Revita Gaujas Rubcova rokās, lai viņš apgūtu kartinga vadīšanas un braukšanas mākslu.

Dzirdēts, ka bērnam tehniskie sporta veidi jāiepazīst, kamēr nav attīstījusies baiļu izjūta. „Nekad neesmu baidījies, un vienmēr esmu gribējis braukt,” Kristiāns atspēko šo teoriju. „Tomēr jāsaka godīgi, ka neko īpaši no pirmajiem gadiem neatceros.”

DVĪNIS PIE RUĻĻIEM

Kristiāns Rihters ir dzimis Dvīņu zvaigznājā. Astroloģijas pasaule Dvīņu zīmei piedēvē zinātnes un tehnikas izpratni. Lai gan sarunas laikā Kristiāns noliedza, ka nākotnē sevi redz saistībā ar zinātni, kas pēta matērijas vispārīgās īpašības un kustības likumus jeb, vienkāršāk izsakoties, fiziku, spilgtu autosportista karjeru jaunais sportists gan sev paredz. „Varētu sasniegt Calko vai Nitiša līmeni. Redzēs, kā dzīvē gadīsies,” prāto Kristiāns.

Uz manu jautājumu — vai viņam pašam gribējās pārsēsties no bagija kartingā — Kristiāns atbild: „Jā, pat ļoti.” Kas viņam tajā visā patīk? „Ātrums, pārbraucieni no valsts uz valsti, adrenalīns, komandas sajūta un, protams, atbrīvojumi no skolas,” neslēpj Kristiāns. „Vēl arī tas, ka varu palielīties saviem draugiem, bet, ja pavisam nopietni, mani saista tieši cīņa trasē — starts, apdzīšana un kaislības.”

Sarunas laikā mēs vēlreiz atgriežamies pie bailēm. Lai gan Kristiāns apgalvoja, ka nebaidās, tomēr atzīst, ka zināmu diskomfortu (ko varētu raksturot kā bailes), izjūt mirkli pirms došanās uz starta. „Pēc tam gan domāju tikai par braukšanu. Neko citu nejūtu. Tas ir kā saņemt poti — sāp, kad dur,” salīdzina kartingists.

Mainīgums — tā ir vēl viena Dvīņa rakstura iezīme, kuras esamību Kristiānā novērojis viņa tēvs. „Vienā brīdī viņš paklausa, bet otrā brīdī atsaka — es jau tā darīju. Taču patiesībā darījis citādi. Jāteic, ka viņš mēdz būt diezgan neatlaidīgs,” dēlu raksturo tēvs. „Piedevām viņš ir slinks, bet, ja pārvar šo vājību, tad spēj daudz sasniegt. Domāju, ja viņš trenētos futbolā, arī tur būtu labi panākumi. Bet mēs izvēlējāmies autosportu un darīsim to tik ilgi, cik finanses atļaus.”

Gan Kristiāna tēvs, gan treneris uzsver, ka jaunais autosportists ir spītīgas dabas. „Ja ieņems galvā, ka viņam kaut kas nepatīk, tad viņa priekšā var kaut uz vēdera līst, bet pārliecināt neizdosies. Biju aizvedis viņu uz baseinu. Viņš pateica, ka viņam nepatīk. Un viss. Ar to lieta arī bija slēgta,” stāsta tēvs.

LĪDZ ZILĀM RIBĀM

Kristiāns Austrijā, dzīvojot trasē, pavadīja teju nedēļu, kuras laikā intensīvi trenējies čempionātam. „No otrdienas līdz svētdienai Kristiāns nobrauca aptuveni 600 kilometru. Lai gan ir pagājusi vairāk nekā nedēļa, Kristiānam joprojām sāp ribas,” stāsta sportista tēvs. „Bija brīži, kad treniņos nobraucu malā un teicu, ka vairs nespēju, jo ribas pamatīgi sāpēja. Tomēr es saņēmos un izpildīju treniņa plānu, jo sapratu, ka ne man vienīgajam ir tādas problēmas. Grūti ir visiem. Arī pirmās vietas ieguvējam igaunim Georgam Kēsam pēc sacensībām bijuši zili sāni,” turpina Kristiāns.

Ar Georgu Kēsu trasē Kristiāns ticies jau iepriekš. Šobrīd Baltijā viņš ir stabils līderis. „Čempionāta laikā igaunis trasē kļūdījās, es izmantoju situāciju un apdzinu viņu, tomēr nespēju noturēt pozīciju un piekāpos viņa pārākumam. Varbūt būtu atkal apdzinis, bet baidījos attapties zālē. Tāpēc nolēmu neriskēt, samierināties ar godpilno otro vietu, nevis izlidot no trases un zaudēt,” prāto jaunais kartingists.

Ņemot vērā to, ka šāda mēroga sacensības jaunajam sportistam bijusi debija, jautāju, ar kādu rezultātu viņš rēķinājies. „Treneris teica, ja tiksim finālā, tas jau būs daudz, bet zvaigznes sastājās citādi un mēs cīnījāmies par pirmo/otro vietu. Spēcīgā konkurence mani motivēja apdzīt sāncenšus,” atzīst Kristiāns.

 Vaicāju trenera domas par jauno un šķietami daudzsološo sportistu. „Kristiāna panākumi ir labi un attiecīgi viņa līmenim. Ja nebūtu tik spītīgs un izlaidīgs, viņš kāptu vēl augstāk. Bet, neskatoties uz to, viņa raksturs un attieksme ir citādāka nekā vairumam bērnu. Taču svarīgi ir saprast, ka šis ir visas komandas kopīgais panākums. Astoņdesmit procenti no panākumiem ir Daiņa Safonova īpašumā. Viņš bija tas, kurš komandā ātrāk saprata, ka mums šogad ir jāsaspringst tieši uz mazajiembraucējiem,” rezumē Revits Rubcovs.

Kristiāns RIHTERS

Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 6. klases skolnieks, Kika Motorsport pilots

Dzimis: 2002. gada 23. maijā Rīgā

Augums, svars: 154 cm, 42 kg

Sportā: kopš četru gadu vecuma, treneri Guntis Kļaviņš, Revits Gauja Rubcovs

Lielākie sasniegumi: 2014. gada Eiropas vicečempions Rotax Mini Max klasē, vairākkārtējs Baltijas un Latvijas čempionātu laureāts Beta bagiju, kā arī Rotax Micro Max un Mini Max klasēs

Vaļasprieki: futbols, peldēšana atklātos ūdeņos

Autori: Ralfs Dravnieks