Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

No pirmās iesēšanās līdz Eiropas sacīkstēm

Latvijas Automobiļu federācija pēdējo pāris gadu laikā aktīvi ķērusies pie jauna (jauniešu) autosporta veida ieviešanas Latvijā – kroskartiem. Ar katru sacīksti braucēju kļūst arvien vairāk, taču informācija par šo tēmu vairāk pieejama sportā jau iesaistītiem ļaudīm. Kroskarti domāti katram, kurš nolēmis turpmāko dzīvi saistīt ar autosportu.

Kroskarti ir mazi bagiji un pielīdzināmi kartingam – ja kartinga sacensības notiek tikai asfaltētā trasē, kroskarti tiek dzenāti autokrosa un rallijkrosa trasēs. Kroskartu kustība Latvijā aktīvi sākās 2006. gadā, bet pirms kāda laika FIA Ziemeļeiropas zonas sapulcē Viļņā tika nolemts jau 2008. gadā izveidot Ziemeļeiropas seriālu -čempionātu vai kausa izcīņu.

Kā kļūt par kroskartu braucēju? Atbildi meklējām pie Latvijas un Baltijas spēcīgā bagiju braucēja Arūna Matulēna, kurš ne tikai būvē lielos bagijus pat Eiropas mačiem, bet sagatavo arī tehniku un trenē jauniešus kroskartu cīņām.

Kā tikt pie kroskarta?

„Lai iegādātos kroskartu, protams, jārēķinās ar zināmu naudas summu, taču uz kopējo autosporta izmaksu fona tās ir nelielas," padomu sniedz Arūns. „Līdzšinējā prakse liecina, ka par pieciem sešiem tūkstošiem eiro var iegādāties labu, lai arī lietotu, tehniku. Ja pameklē, izdodas labu kartu atrast Norvēģijā, taču šobrīd to ir vieglāk iegādāties Zviedrijā. Tehniski tie ir līdzīgi, jo tehniskie noteikumi abās valstīs ir vienādi. Manuprāt, nedaudz labāks izpildījums ir zviedru kartiem, taču atšķirības arī kvalitātes ziņā ir nelielas. Jo karti ir vecāki, jo tie iegādājami lētāk. Tiek veikti eksperimenti ar kroskartu būvi arī Latvijā – bijušais rallija braucējs Toms Tamovičs gatavo vismaz vienu eksemplāru startam augusta sākumā Bauskā, kur cīnīsies vairāku ziemeļvalstu un Baltijas braucēji. Uzbūvēt var, cilvēki par šādu iespēju interesējas. Taču tas sadārdzina tehniku: pašu būvēts karts maksā no 6500 līdz 7000 latu, javēlamies iegādāties un uzmontēt jaunākās tehnoloģijas. Norvēģijā būvēts jauns karts maksā ap 8000 latu."

Kroskarts nopirkts. Tālāk?

Arūns Matulēns stāsta: „Pirmā lieta, kas jāizdara, iegādājoties kroskartu – jāpanāk ērtība salonā. Jāregulē sēdeklis, tam jābūt ērtam, atbilstošam braucēja augumam. Ja nepieciešams, jāveic pārmetināšanas darbi, lai karts nesagādātu diskomfortu. Nedrīkst būt situācija, ka kaut kas spiež mugurā, ka jāpaceļ dibens, lai līdz galam izspiestu sajūgu un tamlīdzīgi. Kad tas izdarīts, jāpārbauda tehnikas svarīgākie mezgli – vai viss darbojas. Tad arī lielā debija – pirmie treniņi. Vislabāk spēkus jau uzreiz izmēģināt slēgtā trasē, kurā ir pareizi veidoti līkumi un reljefs. Tas dod jaunajam braucējam daudz lielāku skaidrību par šo sporta veidu un tehniku. Dažkārt pirmais treniņš notiek uz lauka – tā var iemācīt jaunietim kartu izkustināt no vietas, taču ne uzvarēt sacīkstēs. Treniņš slēgtā trasē dos ļoti daudz. Vēl ir ļoti svarīgi, kurš māca jauno sportistu braukt. Kroskarts ir ļoti specifisks braucamais, krietni atšķiras no ielas mašīnas vadīšanas. Šobrīd ar kroskartiem startē pieredzējušo rallija braucēju Viestura Zīles, Ulda Apsīša un Andra Baumaņa  dēli. Taču viņi izvēlas prasīt padomu man, jo esmu pieredzējis tieši bagiju braukšanā. Arī motociklu motori ir specifiski – braucot jāprot motoru turēt augstos apgriezienos, tam visu laiku jādzied."

Lieta kļūst nopietna – treniņi

„Runājot par pirmajiem soļiem kroskartu vadīšanā: mums ir braucēji, kuri līdz nokļūšanai kroskartā nebija pie stūres braukuši. Ieliku pirmajā pārnesumā, un viņi aizbrauca, dažkārt pārnesumus tā arī nepārslēdzot. Taču pēc divām nedēļām jaunieši jau brauca ar pilnu gāzi. Cik ilgā laikā tikt līdz meistarībai, ar kuru ir jēga doties uz