Latvijas izlasi gaida Niko

Māra Jurševica 

Japānas pilsētā Niko Latvijas sieviešu hokeja izlase dosies cīņā par vienīgo ceļazīmi uz pasaules čempionāta elites grupu. Vēl tikai pēdējais pulējums valstsvienības modelim, un komanda dosies ceļā.

Deviņdesmito gadu sākumā tika izveidota Latvijas sieviešu hokeja izlase. Pie tās šūpuļa bija Uldis Opits, un tās galvenā trenera pienākumus pildīja gadus septiņus. Pirmais starts Eiropas kvalifikācijas čempionātā bija 1992. gadā, bet nākamajā sezonā mūsu hokejistes piedalījās Eiropas meistarībā.

Nu ilggadējais izlases galvenais treneris Andrejs Zaķis gatavo komandu startam pasaules čempionātam 1. divīzijā. Mērķi, protams, augsti – baudīt elites grupas spēļu atmosfēru. Tiesa, uzdevums ir sarežģīts, jo visas komandas ir spēcīgas. Līdz šim sacīkšu saimnieces šūpojušās šūpolēs – vienu gadu bijušas elitē, citu – izkritušas no tās. Starptautiskajā federācijā ir liela cieņa pret Uzlecošās saules zemes hokeju, ja reiz Eiropas piecas izlases dodas tālā ceļā pie sestās komandas.

Izvēles iespējas

– Latvijas valstsvienības pamatkodols – sieviešu klubu izlase startē Orbit bērnu un jauniešu čempionātā U16 grupā, – stāsta galvenais treneris Andrejs Zaķis.

– Sacīkšu grupas izvēlē esat trāpījuši desmitniekā?

– Manuprāt, te ir atbilstošs spēku samērs. Tiesa, esam piedzīvojuši arī graujošus rezultātus, taču tas viss ir lietas labā.

– Sieviešu hokejā aizliegti spēka paņēmieni. Kā konkurenti savalda enerģiju?

– Treniņos notiek taktisko risinājumu apgūšana. Puiši gūtās zināšanas var likt lietā sacensībās ar mūsu komandu. Neapšaubāmi viņi ir ātrāki. Tas liek sasparoties konkurentēm. Spēlētājas ir pārākas tieši taktiskajā domāšanā. Ieguvējas ir abas puses.

– Kur rast rezerves izlases stiprināšanai?

– Paļaujamies uz gados pārbaudītām vērtībām, protams, papildinot izlases rindas ar jaunpienācējām. Komandā ir septiņas (!) hokejistes no tās pirmsākumiem. Daļa no viņām pārnākušas no daiļslidošanas, citas – no basketbola vai vēl kāda cita sporta veida. Tas ir izlases zelta fonds. Papildinājums ir no kluba Ice girls, kura dalībnieces sezonā spēlējušas jauniešu čempionātā. Diemžēl neizdevās iekustināt valsts čempionātu. Gandrīz visu izšķīra finanšu trūkums, un ne visi agrāk iecerētie klubi turpina darboties. Cerīgi raugāmies uz bērnu komandām. Vismaz desmit meitenes trenējas un spēlē kopā ar puikām. Vairākas no viņām ir pavisam tuvu pie izlases durvīm.

– Kā tas notiek citur pasaulē?

– Eiropā un, cik zinu, Ziemeļamerikā, meitenes arī kādu laiku spēlē kopā ar puikām. Līdz padsmit gadu vecumā nonāk īstā meiteņu komandā. Hokeja lielvalstīs ir spēcīgs sieviešu nacionālais čempionāts, piemēram, Zviedrijā un Somijā, par ASV un Kanādu nemaz nerunājot. Te ir pasaulē izcilākās hokejistes un nav problēmu veidot stipras valstsvienības.

Psihologs komandā

– Pirmo reizi izlases sagatavošanā palīdz psiholoģe. Viņas nodarbībās piedalās visas spēlētājas.

– Vai visas spēj arī atvērties?

– Hokejs ir komandas spēle, un mums nepieciešams saskanīgs kolektīvs. Tiesa, vienībā ir arī individualitātes. Taču tās darbojas komandas vārdā.

– Kā savaldāt Latvijas izlases azartiskākās spēlētājas?

– Meitenes tiešām cīnās azartiski. Tad nu reizēm norādu Lailai Štotlei, Ingūnai Lukaševicai un Ivetai Kokai, ka ar mazākiem emocionālās enerģijas patēriņiem gūsim labāku rezultātu.

– Vai līdz pasaules čempionātam vēl variēsi maiņu sastāvus?

– Korekcijas noteikti būs. Taču par vienu uzbrukuma maiņu nav ne mazāko šaubu – ilggadējā kapteine Inese Geca-Miljone un Maskavas Tornado spēlējošās Iveta Koka un Laila Štolte. Saskaņotības paraugs. Piemēram, starptautiskajā turnīrā Slovākijā no desmit gūtajiem vārtiem Ineses rēķinā septiņi. Savukārt Sarma Pone Amerikā apgūto hokeju lieliski pielāgojusi mūsu izlases vajadzībām. Viņa visos pieteikumos figurē kā uzbrucēja, taču nepieciešamības gadījumā Sarma lieliski spēj tikt galā arī ar aizsardzes pienākumiem. Tikpat pārliecināts esmu arī par mūsu pirmās vārtsardzes Lolitas Andriševskas meistarību. Uz viņu paļaujas visa komanda.

Sievišķība un hokejs

– Sports nereti padara sievietes robustas. Kā ir ar hokejistēm?

– Viss atkarīgs no cilvēka. Kādā no žurnāliem Latvijas izlases futbolistes bija nofotografētas vakarkleitās. Cepuri nost – īstas dāmas. Par savām spēlētājām varu teikt to pašu. Daudzas no viņām pirms iziešanas uz ledus vēl iemet skatu spogulī, lai pārliecinātos, ka ar acu tušu viss kārtībā. Kad sezonas beigas savulaik atzīmējām Ulda Opita mājās un kad mūsu meitenes pērn atpūtas namā devās izjādē, nezinātājs nepateiktu, ka laukumā viņas ir nepiekāpīgas, drosmīgas, nereti pat asas. Te valdīja sievišķība, mīļums un sirsnība.

– No kā mācās treneris?

– No literatūras, no klātienē un video redzētajiem mačiem. Taču tikpat daudz mācos no savām hokejistēm. Kopā ar viņām ledus laukumā esam izdzīvojuši visdramatiskākās spēles, varētu pat teikt – daudz mūžu. Katra no cīņām ir kaut ko devusi.

– Vai pirms atbildīgā turnīra izlases spēlētājām vēl jāatgādina, cik tas ir būtisks un nozīmīgs?

– Ja reiz līdz valstsvienībai viņas nonākušas, nekādas patētiskās runas nav nepieciešamas. Protams, ir atgādinājumi par svarīgāko katrai konkrētai cīņai. Tomēr daudz kas paliek arī pašu spēlētāju ziņā. Viņas bez treneriem iet, cik zinu, pie pašu atrasta īpaša akmens vai īpaša koka, lai tikai sev zināmā valodā kaut ko norunātu, par kaut ko vienotos.

Moskīti un pārējās

– Pasaules čempionātā piecas spēles astoņās dienās. Diezgan skarbi.

– Ar to jārēķinās. Turklāt atklāšanas mačs ar galvenajām favorītēm japānietēm. Mans kolēģis Vjačeslavs Nazarovs Āzijas hokejistes nodēvējis par moskītiem, kuras seko līdzi sāncensēm katrā metrā. Mēģināsim atrast pretlīdzekļus. Čehijas izlase mums vienmēr bijusi neērta pretiniece, taču arī tā ir uzvarama. Pārbaudes turnīrā Slovākijā ar 4:3 uzveicām francūzietes, ar norvēģietēm spēlējām neizšķirti. Viņas, tāpat kā dānietes, arī ir uzvaramas. Iesim laukumā vienīgi ar šādu domu.

– Šogad komanda gandrīz pilnā sastāvā varēja gatavoties čempionātam visas sezonas garumā.

– Apvienojot visus spēkus (SHK Laima kopā ar Hokeja federāciju, piepalīdzot arī Annai Verhoustinskai) mēs mērķtiecīgi un soli pa solim tuvojāmies sezonas svarīgākajam startam. Izlasē noskaņojums ir optimistisks. Firma Monton parūpējusies, lai nākamnedēļ valstsvienība tiktu pie vienotiem sadzīves apģērbiem. Patīkami, jo vairāk tāpēc, ka spēlētājas redz – ne tikai viņām ir svarīgs šis starts.

– Nedēļu pirms ierašanās Niko noskaņojums visiem optimistisks?

– Citādāk nemaz nevar būt. Gandrīz visa mūsu izlase sastāv no amatieru hokejistēm. Un vismaz pusei no viņām ir viena vai divas atvases. Mums jau tagad iznāktu pāris hokeja maiņu…

Māra JURŠEVICA