Pasaules čempioni dejo tālāk
Megija Dana Morīte un Deniss Gudovskis tikko kļuvuši par pasaules čempioniem jauniešiem desmit dejās un gatavojas pasaules čempionātam Latīņamerikas dejās. Viņi ir deju pāris ar 920 km distanci, jo Megija dzīvo Rīgā, bet Deniss — Maskavā. Tāpēc abus gandrīz neiespējami kopā sastapt Latvijā.
Interviju saskaņojam vairākas reizes, jo dejotāju dienas ir sadalītas pa minūtei. Megija vairākkārt precizē tikšanās laiku un sarunas ilgumu. Septiņpadsmitgadīgie skolēni ir tik patstāvīgi, jo pieraduši plānot treniņus, lidojumus, sacensības, mācības un pat intervijas. Deniss šoreiz ir Rīgā tikai pāris dienas, jo viņam jānokārto daži dokumenti, vakarā abiem ir treniņš, un pēc tam viņš lido atpakaļ uz Maskavu.
MAMMAS SAPNIS
„Jau trīs gadu vecumā mani aizveda uz baleta nodarbībām,” iesāk Megija Morīte. „Vecāki gribēja, lai daru kaut ko, kas saistīts ar dejām. Pamatskolā dejoju tautas dejas un tur satiku savu pirmo deju partneri, bet sporta dejās nokļuvu septiņu gadu vecumā, kad vecāki mani aizveda uz sporta deju klubu Vecrīga.” Megijai bija vajadzīgs partneris, un viņa uzaicināja to pašu zēnu, ar kuru skolā dejoja tautas dejas. Divu gadu laikā viņi paspēja savā bērnu vecuma grupā kļūt pat par Latvijas čempioniem.
Pēc tam par ilgstošu deju partneri kļuva Gints Roberts Bērziņš, ar kuru kopā Megija Dana Morīte dejoja līdz 2014. gadam. „Esmu pateicīga savai pirmajai kluba vadītājai Allai Matjušenko, ka viņa ieraudzīja manī talantu. Tāpat vēlos pateikties treneriem Valdim Škutānam un Viktorijai Puhovikai. Un nejaušībai — vecāku ģimenes draugiem, kuru puiši dejoja, jo viņi man bija piemērs ar savu labo līmeni. Ja ģimenes draugi nebūtu pierunājuši manus vecākus vest mani uz Vecrīgu, diez vai es dejotu.” Megija bilst, ka dejot sporta dejas ir bijis mammas kvēlākais sapnis. Mamma dzīvojusi mazpilsētā, kur nav bijušas deju nodarbības, bet viņa aizrautīgi tās vērojusi televīzijā.
Megija stāsta, ka reiz atradusi mājās mammas dienasgrāmatu, kurā viņa pierakstījusi, kā mazulis aug — tā iesākta, kad Megija vēl tika gaidīta. „Viņa ierakstījusi grāmatiņā, ka vēlas, lai bērns nākotnē nodarbotos ar sporta dejām. Kad es to mājās atradu un izlasīju, pilnīgi asaras acīs sariesās…”
PELDĒŠANU IZKONKURĒ VALSIS
Maskavietis Deniss Gudovskis nopietni dejo kopš deviņu gadu vecuma, bet vienlaikus sācis trenēties peldēšanā. Pēc Krievijas normatīviem viņam ir trešā sporta klase. „Sākumā dejas mani īpaši nesaistīja, bet pēc pāris gadiem sāku vairāk ieinteresēties, patika, ka tur ir meitenes,” atzīstas Deniss. „Dejās bija citas emocijas, citādi treniņi — ne tā kā peldēšanā, kur bija tikai nebeidzami kilometri, kas jānopeld, un smagi fiziskās sagatavotības treniņi. Dejās katram ir sava partnere, vienmēr skan mūzika, valsis, un tās ir pilnīgi citas emocijas un pilnīgi cita rakstura sports.”
Pienāca brīdis, kad Denisam Gudovskim vajadzēja izlemt, jo peldēšanas sporta skolas treniņi kļuva nopietnāki, nācās braukt uz peldēšanas nometnēm. „Sapratu, ka es nesasniegšu peldēšanā tādus rezultātus, kādus gribētu, arī mazā auguma dēļ. Tomēr — ja es pie kaut kā ķeros, tad gribu būt labākais. Tā nu atteicos no peldēšanas un sāku trenēties dejošanā. Līdz brīdim, kad sastapu Megiju, man bija trīs deju partneres.”
SAVEDĒJA SLOVĒNIJA
„Krievijā ir grūti izsisties, jo Krievijas atklātajā sporta deju čempionātā parasti startē 250 pāri,” atklāti par savu izšķiršanos iesāk Deniss. „Krievijā visu laiku biju septītais vai astotais, tikai vienu reizi tiku finālā un biju sestais. Pēc Vācijas atklātā čempionāta Štutgartē man uzrakstīja Megija no Latvijas.” Kāpēc? Megija saka: „Es tikai gribēju uzzināt, kurā vietā viņš palika savā grupā, sākām sarakstīties, kamēr nospriedām, ka jāpamēģina dejot kopā.”
Denisa treneris bija no Slovēnijas pilsētas Ļubļanas. Lai pamēģinātu, kā abi spēj sadejoties, Megija sēdās lidmašīnā un devās uz svešo pilsētu. „Patiesībā man bija arī daudz labu iespēju veidot pāri ar kādu no Krievijas meitenēm, bet viņu izvēle Krievijā ir tik liela, ka atlase aizņemtu daudz laika. Bet attiecībā uz Latvijas partneri — uzreiz nodomāju, ka tā man būtu iespēja vieglāk izsisties, jo Latvijā ir mazāka konkurence.”
Megija un Deniss sastājās pārī 2014. gada novembrī. Un jau pēc trim nedēļām deju turnīrā Maribor Open 2014 Slovēnijā jauniešu grupā standartdejās izcīnīja trešo vietu, bet abās Junioru 2 programmās uzvarēja. „Tās bija ļoti grūtas sacensības, jo apkārt viss bija jauns — partneris, treneri, vide,” neierasto situāciju atceras Megija. „Turklāt gandrīz trīs nedēļas nebiju tikusies ar vecākiem. Esmu gan diezgan patstāvīga un drosmīga, bet tas bija tāds aizraujošs lēciens jaunā situācijā.”
NO DISKVALIFIKĀCIJAS LĪDZ UZVARĀM
Jaunajam deju pārim pusgadu lielajos turnīros bija jāietur pauze, jo Deniss pārgāja no Krievijas Sporta deju federācijas uz Latvijas Sporta deju federāciju. Ja kāds no partneriem maina valsti, tad pusgadu pēc reģistrēšanās dienas ir aizliegums startēt pasaules un Eiropas čempionātos. Deniss Gudovskis un Megija Morīte savos pirmajos pasaules čempionātos piedalījās 2015. gadā, iegūstot vienu ceturto un divas piektās vietas. „Tas bija pirmais gads jauniešu konkurencē, tagad mums ir otrais jauniešu gads, un šogad esam trīskārtēji Latvijas čempioni visās trijās programmās,” stāsta Megija. Kāpēc viņiem vienā gadā ir trīs tituli? Tāpēc, ka jaunieši startē gan Latīņamerikas deju programmā, gan standartdejās, gan desmit deju programmā, kas ietver piecas Latīņamerikas dejas un piecas standartdejas.
Desmit deju pasaules čempionātā, kas notika novembra sākumā Rīgā, pāris uzvarēja, bet tūlīt decembrī arī tepat Rīgā būs pasaules čempionāts Latīņamerikas dejās.
Kā tas ir — Krievijas pilsonim dejot par Latviju? „Ļoti patīkami ir dejot par to valsti, kuru pārstāvu,” priecīgi atbild Deniss. „Daži Krievijas pārstāvji man par to iedzeļ, bet es taču domāju par savu karjeru un uzskatu, ka ir labi pārvietoties, iepazīties ar dažādu nacionalitāšu cilvēkiem. Mēs visu laiku ceļojam, deju nometnes notiek Maskavā, Itālijā, visur kur.”
TRENIŅI AR KONTROLDARBU PAUZĒM
Megija atzīstas, ka dzīvošana katram savā valstī, treniņprocesu padara ļoti grūtu. Bet tā esot viņu izvēle. Turklāt abiem ir jāmācās. Denisam šis ir īpaši svarīgs gads, jo jābeidz vidusskola — Krievijā 11. klase ir vidusskolu noslēdzošā klase. „Kamēr citi Latvijas pāri katru dienu trenējas kopā, mēs divas nedēļas mēnesī trenējamies Ļubļanā, turklāt mums ir ļoti saspringts grafiks. Sešas dienas — no desmitiem rītā līdz deviņiem vakarā — ir treniņi. Piemēram, no rīta ir izturības treniņš, fiziskā sagatavotība, tad ir dejošana, maza pauzīte, dejojam atkal. Vismaz četras privātstundas dienā, reizēm pat vairāk. Agrāk, kad abi ar partneri dzīvojām Latvijā, mēs ņēmām vienu vai divas privātstundas dienā,” pāra treniņu grafiku apraksta Megija Morīte. „Reizēm trenējamies Maskavā, pirms pasaules čempionātiem mums ir ilgākas treniņnometnes.”
Tajās nedēļās, kad Deniss un Megija ir savās skolās, viņiem mācību diena ir garāka, jo tiek rakstīti arī visi kontroldarbi, kārtoti parādi. „Skola ir pretimnākoša tikai tad, ja es nokārtoju visus kontroldarbus,” atzīst Megija. „Ir ļoti grūti visu apvienot. Man skolā patīk ķīmija un matemātika, neskatoties uz to, ka šajos priekšmetos ir ļoti sarežģītas tēmas. Esmu ķīmijas un bioloģijas klasē, tātad tā ir padziļinātā programma. Cenšos apmeklēt konsultācijas. Esmu tāds cilvēks — ja kaut ko nesaprotu, vienmēr centīšos pēc iespējas ātrāk uzzināt atbildi. Tas pats dejās, ja kaut kas nesanāk, darīšu visu, lai sanāktu, atkārtošu kaut vai 1000 reižu, jo man vajag, lai viss būtu ideāli. Citādi nebūtu tādu panākumu.”
Deniss stāsta, ka rudens brīvlaikā gājis uz skolu, lai iedzītu nokavēto. „Man patīk Krievijas vēsture un literatūra. Atšķirībā no Megijas es mācos humanitārajā klasē. Man padodas arī matemātika, bet dabaszinātnes gan nepatīk. Daudzi dejotāji sāk mācīties tālmācībā, bet man tas neliekas pareizi,” uzskata Deniss.
CAUR ELLES MOKĀM
Runājot par treniņiem, Denisam pasprūk vārdi elles mokas. Kāpēc gan dzīvē jāizvēlas tādas grūtības? Deniss gan saka — tas ir sports, nevis izklaide, kā kādam varētu šķist. „Ja godīgi, tad sporta dejās ir lielāka slodze nekā peldēšanas treniņos,” atzīstas dejotājs, skaidrojot, ka viņam patīk dejas un ka viņš tajās vēlas būt labākais. Arī Megija piebalso, uzsverot, ka deju treniņā ir grūti ne tikai fiziski: „Morāli nogurst no tā, ka visu laiku jākoncentrējas. Grūti koncentrēties divām programmām, kad trenējas desmit dejām. Atteikties no desmit dejām un izvēlēties Latīņamerikas dejas vai standartdejas — to mēs pagaidām nevaram. Pēc auguma esam mazi, jo standartdejās visi ir garāki par mums. Tomēr, būdami sīkāki, esam ņiprāki un ašāki.”
Vai prātā palikušas kādas īpašas sacensības? Deniss piekrītoši pamāj un sāk stāstīt: „Pirmais pasaules čempionāts standartdejās mums kā pārim notika Itālijas pilsētā Rimini. Domāju pie sevis, ka būtu labi iekļūt divpadsmitniekā. Izdevās — tikām pusfinālā un bijām laimīgi, ka tik labi beigušās sacensības. Tikmēr galvenais tiesnesis sāka saukt pārus, kas iekļuvuši finālā, bet es jau biju novilcis fraku un sācis atpogāt kreklu, kad pēkšņi kā pēdējo sesto fināla pāri nosauca mūs. Grūti pastāstīt, kādas emocijas mani pārņēma, es biju vienkārši laimīgs, un beigās mēs bijām piektie. Jāņem vērā, ka, jau sākot no pusfināla, visi pāri bija vecāki par mums. Turklāt fināls notika ap pustrijiem naktī, jo tur viss ievilkās. Bijām pārmocījušies, bet uzradās enerģija. Tādas emocijas citās sacensībās nav bijušas.”
IDEĀLISTE UN PERFEKCIONISTS
Runājot par savākšanos un uztraukumiem, Megija saka: „Es uzticos Denisam, viņš zina, ko dara, un tāpēc arī ir miers. Pēdējos gadus man nav bijuši lieli stresi. Tikai reizēm nevaru izgulēties, jo naktī domāju, kā būs, kā es izskatīšos. Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir, kā dejotāja izskatās, kāda ir frizūra, meikaps, vai kleita ir tīra, vai viss ir ideāli. Vienmēr līdz pēdējam sīkumam visu pārbaudu, lai dejojot par to nav jādomā.”
Kāds ir Deniss? „Jūtīgs labā nozīmē,” Megija raksturo deju partneri. „Viņš ļoti pārdzīvo, vai viss būs ideāli, vienmēr paliek pie sava viedokļa. Centīgs, cenšas visu izdarīt maksimāli, nekad nepadodas, visu izdara perfekti. Ja gadījumā ir kāds strīds, tad mums izdodas atrast kompromisu. Dažreiz iesaistām vecākus vai trenerus.”
Deniss ir lakoniskāks: „Megija ir vislabākā partnere, kāda man bijusi, mēs saprotam viens otru, un man patīk dejot ar viņu. Man nav nekā cita, ko teikt.” Sportists vēl palepojas, ka zina dažus vārdus latviski: „Paldies, nākamā pietura…” Un sola, ka mācīsies vairāk latviešu valodu, jo viņam to gribas. Megija savukārt šo pāris gadu laikā lieliski apguvusi krievu valodu: „Krievu valodu iemācījos pati, sarunādamās, sākumā gan abi sarunājāmies angliski. Uzskatu, ka krievu valoda man tagad ir liels pluss, jo mūsdienu jaunieši krievu valodu nezina.”
Kaut arī tikko kļuvuši par pasaules čempioniem desmit dejās, Deniss uzskata, ka „attīstība nenotiek tik ātri, kā gribētos, noteikti būtu labāk, ja mēs kopā trenētos katru dienu”.
Megija Dana MORĪTE
Sporta dejotāja
Dzimusi: 1999. gada 3. februārī Rīgā
Izglītība: pamatskola Rīdze,mācāsRīgas 2. valsts ģimnāzijas 11. klasē
Augums: 163 cm
Deniss GUDOVSKIS
Sporta dejotājs
Dzimis: 1999. gada 6. maijā, Maskavā
Izglītība:mācās 11. klasē Maskavā
Augums: 170 cm
Pāra deju klubs: Riharda Dūšas deju skola
Pāra sasniegumi EČ un PČ, pārstāvot Latviju 2016. gadā: 1. vieta pasaules čempionātā jauniešiem desmit dejās; 2. vieta pasaules čempionātā jauniešiem standartdejās; 2. vieta Eiropas čempionātā jauniešiem Latīņamerikas dejās; 2. vieta pasaules U-21 čempionātā desmit dejās
Citās sacensībās: 1. vieta WDSF OPEN jauniešiem Latīņamerikas dejās; 1. vieta German Open Championship jauniešiem desmit dejās;2. vietaWDSF German OPEN Championship jauniešiem standartdejās; 2. vieta WSDF German OPEN Championship jauniešiem Latīņamerikas dejās
Treneri: Rihards Dūša (Latvija), Zorans Plohls (Slovēnija), Tatiana Lavrinoviča-Galčuna (Slovēnija), Aleksejs Galčuns (Krievija)
