Grenči, kuri klusām pārraksta autosporta vēsturi

Lai gan Latvijas autosportu starptautiskajā arēnā visspožāk pārstāv rallijkrosa braucēji brāļi Jānis un Artis Baumaņi un Reinis Nitišs, sezonas lielākos panākumus sasnieguši šķietami ēnā palikušie Eiropas autokrosa čempionāta braucēji Ervins un Justs Grenči. Seniors kļuva par Eiropas vicečempionu prestižākajā SuperBuggy klasē, bet jaunākais no abiem valmieriešiem — par Eiropas vicečempionu JuniorBuggy cīņās.

Latvijas sportistiem šie ir visu laiku labākie rezultāti Eiropas autokrosa čempionāta bagiju klasē. Līdz šim augstākais sasniegums kopvērtējumā bija Jāņa Boka 2013. gadā izcīnītā ceturtā vieta SuperBuggy, bet senāk vēsturē — deviņdesmito gadu sākumā — ar Eiropas kausa izcīņas medaļām varēja lepoties Nikolajs Tions. Autokrosā vairāk sasnieguši vienīgi salonauto klases Divīzija 1 braucēji, kuri 2000. gada Eiropas čempionātā ieguva pirmās četras vietas, ar Uģi Traubergu čempiona godā.

Nav pārsteigums, ka Grenču šāgada izcilie rezultāti ir palikuši ēnā. Ervins pat nedaudz mulst par sasniegto un uz suminājumu: „Sveiks, meistar!” — atbild — „Kas nu es par meistaru…” Tāpēc nepārsteidz, ka tēva un dēla vārds neparādās mediju lielajos virsrakstos.

Viņi arī to zināmā mērā var atļauties — aiz viņiem nav sponsoru doti tūkstoši, jo autokrosa cīņas tiek aizvadītas lielākoties par saviem līdzekļiem. Protams, ir draugi un atbalstītāji.

DIVDESMIT GADI AUTOKROSĀ

Gan Ervina, gan Justa autokrosa stāsts ir aizraujošs. Un, kaut arī Eiropas pieredze abiem sākās 2012. gadā, kad Eiropā pirmās sacīkstes aizvadīja vecākais no Grenčiem, motoru sports, autokrosu ieskaitot, abu dzīvē ir jau daudz senāk.

Ervins Grencis deviņdesmitajos gados aktīvi startēja motokrosā, līdz 1996. gadā debitēja autokrosā, kas tobrīd sāka izteiktu augšupeju. Tobrīd arī parādījās šķietami nereālais krosa braucēja un entuziasta Haralda Šagbazjana sauklis Latvietis — Eiropas čempions!, ko 2000. gadā latvieši īstenoja ar uzviju.

Grencis savos karjeras pirmsākumos bija lielisks — debijas sezonā tika gūta uzvara vienā no Latvijas čempionāta posmiem 1300 klasē, bet 1997. gada ziemā tika izcīnīts Latvijas ziemas autokrosa čempiona tituls. Tā bija skarba ēra, jo savu ceļu uz panākumiem tobrīd sāka brāļi Uģis un Ivo Traubergi (ar viņiem tehniskā sadarbība notiek joprojām), trasēs parādījās brāļi Māris un Andis Neikšāni, tobrīd būdami vēl pavisam mazi puikas, taču jau ar kartinga pieredzi. Veidojās daudzas vēl šobrīd autosportā labi zināmas un titulētas zvaigznes.

Ervins Grencis bija spožs Valmieras autokrosa brigādes pārstāvis, Traubergi, Ģirts Mūrnieks, Oļģerts Vērmanis juniors, Ivars Kokums un citi Valmieras rajona braucēji gāza krosa čempiontitulus citu pēc cita.

Grencis izcēlās ar izteiktu patstāvību — viņam entuziasms lika dzīties uz sacensībām, pat ja nebija neviena palīga. Pats sev mehāniķis — tas jau tobrīd autosportā šķita visai dīvaini. Un pat šādā situācijā tika gūtas pjedestāla pozīcijas. Ervins bija arī ļoti ass braucējs trasē — konkurenti ne reizi vien sūrojās tiesnešiem par kārtējo pāridarījumu. Starp citu, šis elements Grenča karjerā, gadiem ritot, nav īpaši mazinājies. Tajā pašā laikā Ervina braukšana bija arī ļoti kvalitatīva, ātra un gudra.

KLUSUMS PIRMS VĒTRAS

Tiesa, 2000. gadā Grenča autokrosa karjera pārtrūka, to diktēja tā laika saimnieciskā situācija. Izcīnījis uzvaru Ziemas kausa kopvērtējumā, Ervins autokrosā daudzus nākamos gadus bija skatītāja lomā un vēl pa retam trases malā sastopams. Nāk prātā kāda sastapšanās ar Grenci Eiropas autokrosa čempionāta posmā Mūsas trasē. Toreiz, savos komentāros būdams ne mazāk ass kā trasē, viņš skatījās uz Eiropas bagijiem un bravūrīgi noteica: “Iedodiet man tādu mašīnu, un es viņus visus te…” Protams, protams, ka tik ne arī.

Un tomēr pagāja vairāki gadi, Ervinam radās iespēja savus vārdus apliecināt ar darbiem. Šogad palika neuzvarēts tikai vācietis Bernds Štūbe, kuru vairāk nekā simt SuperBuggy klases dalībnieku tā arī sauc — par neuzvaramu.

Liekas gan vienīgais, kurš Štūbi tā nedēvē, ir tieši Grencis. Kopvērtējumā latvietis līderim piekāpās tikai par trim punktiem (241:238). Savukārt deviņu posmu sezonas otrajās sacīkstēs Lietuvā Grenča rezultāts pusfinālā tika anulēts par avārijas izraisīšanu startā. Tajā brīdī tika zaudēts ievērojams punktu daudzums, kas, iespējams, arī izšķīra čempiontitula likteni. Nelāgi, ka sacensību galvenais tiesnesis bija no Latvijas, bet avāriju joprojām daudzi skaidro ar 50:50 vai pat bez Grenča vainas. Situācijā gan iejaukušies par galveno tiesnesi augstāk stāvošie komisāri, kuri teikuši: “Vai nu Grenci noņem tu, vai to izdarīsim mēs!” Acīmredzot latvietis jau bija pamanīts sava cīņasspara dēļ.

Kopumā no sezonas deviņiem posmiem Ervins uzvarēja trīs sacīkstēs (Štūbem četras uzvaras). Līdz pat pēdējam brīdim Grencis bija ceļā uz Eiropas čempiona titulu. Starp citu, šo stāstu saliekot kopā, LAF Krosa komisija piešķirs valmierietim LR sporta meistara nosaukumu.

JUNIORS PĀRSTEIDZ

Eiropas JuniorBuggy klasē startē jaunieši vecumā no 13 līdz 21 gadam. 2014. gada sākumā Ervins pēkšņi ziņoja Latvijas Automobiļu federācijai, ka viņa dēls, kas ir nedaudz vecāks par 12 gadiem, startēs Eiropas JuniorBuggy klasē. Federācijā speciālisti bija visai rezervēti par šo ziņu. Pirmkārt, Latvijas nacionālā mērogā krosā sportists licenci var saņemt tikai no 14 gadu vecuma, tāpēc nebija pat tādas licences, ko Justam izsniegt, uz kuras bāzes vēlāk varētu kārtot starptautisko pilota dokumentāciju. Otrkārt, Justu trasē neviens nebija redzējis — viņš nebija startējis ne kartingā, ne minibagijos, ne kroskartos, ne sprintos, kas autosportā ir klasiskākie jauno sportistu (bērnu) ienākšanas varianti. Savukārt JuniorBuggy klase nav no vienkāršajām — jaunieši trasē uzrāda tādus apļu laikus, ar kādiem varētu nokļūt pat SuperBuggy finālā.

Justs tika testēts un atrādīts Latvijas speciālistiem, līdz licence bija rokā. Pirmais gads Eiropā bija rezervēts, jo, saprotams, bija jāapgūst bagijs, trases. Turklāt juniors bija viens no jaunākajiem šajā Eiropas klasē, un būtu jocīgi, ja 13 gadīgs puika, stājoties pretī 18 gadus vecam brašulim, brauktu tādam garām.

Šogad Justs izcīnīja otro vietu, piekāpjoties vienīgi čeham Milanam Vanekam, kuru jau pirms sezonas daudzi iezīmēja kā topošo čempionu. Visi pārējie ir uzvarēti. Arī Justam, tāpat kā tēvam, bija iespēja cīnīties par čempiona titulu, tomēr šeit gan pieredzes trūkums izspēlēja pāris nelāgu joku. Skarbākais no tiem — Ungārijas posmā, kas bija sezonas septītās sacīkstes, Justs finālbraucienu uzsāka līderpozīcijā, taču pieļāva kļūdu un ietriecās apmalē. Lielā mērā tobrīd zaudētie punkti ļāva Vanekam izveidot psiholoģisko pārsvaru pār jauno latvieti. Taču ir skaidrs — Justs savā karjerā šādu vaļību vairs nepieļaus. Tāpēc to sauc par pieredzi.

Autokrosa un sporta pazinēji prognozē, ka Justam Grencim ir visi priekšnoteikumi, lai nākotnē autosportā viņš izcīnītu augstākos titulus.

Nākamgad abi plāno turpināt Eiropas iekarošanu. Taču skaidrs, ka šogad paveiktais ir vēl neaptverts sasniegums.

Ervins GRENCIS

Dzimis: 1974. gada 27. maijā

Pārstāv:Valmiera

Debija autokrosā:1996. gads

Augstākie sasniegumi autosportā:

Eiropas autokrosa vicečempions (2016. gads, SuperBuggy klase)

Latvijas ziemas autokrosa čempions (1997. gads, 1300 klase)

Uzvaras:

Eiropas autokrosa čempionātā: 3

Baltijas autokrosa čempionātā: 2

Latvijas autokrosa čempionātā: 2

Latvijas ziemas autokrosa čempionātā: 4

Justs GRENCIS

Dzimis:2001. gada 18. oktobrī

Pārstāv:Valmiera

Debija autokrosā:2014. gads

Augstākie sasniegumi autosportā:

Eiropas autokrosa vicečempions (2016. gads, JuniorBuggy)

Uzvaras:

Eiropas autokrosa čempionātā: 2