Kad gadiem pāri skatos
Ir tikai divi kompleksi sporta sarīkojumi, kas Latvijā notiek katru gadu — Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes un, cik simboliski (!) — veterānu (senioru) sporta spēles, kas šogad risināsies jau 50. reizi. Organizētākus aizmetņus šai kustībai aizmeta 1961. gada 4. martā toreizējais lauku sporta biedrības Vārpa Aizputes rajona padomes izdomas bagātais priekšsēdētājs Andris Zankovskis, nodibinot pirmo sporta veterānu sabiedrisko padomi Latvijā, aicinot sākt organizēt sacensības gados vecākiem gribuļiem.
Kas pa īstam sportu mīlē,
Tas nekasās, bet vīlēt vīlē!
(Andris Zankovskis)
SKAISTUMS STIPRĀKS PAR VĒRŠIEM
Sāka rosīties Saldus, Kuldīgas, Ogres un citu rajonu aktīvisti, Daugavas stadionā Rīgā savas sacensības sarīkoja vecmeistari vieglatlētikā. Veterānu rosīšanos atbalstīja lauku brīvprātīgā sporta biedrības Vārpa republikas padome (priekšsēdētājs Gunārs Riekstiņš), uzticot veterānu aprūpi instruktoram Edvīnam Ķimenim, kas 1964. gadā noorganizēja 1. Veselības spartakiādi. Sāka ar volejbolu. Priekšsacīkstes notika Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales apgabalos. Jaunajā Daugavas sporta namā finālā vidzemnieki — Valkas mežinieki — uzvarēja kurzemniekus — Aizputes melioratorus —, kļūstot par pirmiem veterānu čempioniem republikā. 1965. gadā 2. Veselības spartakiādē pievienojās galda tenisisti. 1966. gadā trešajā spartakiādē sacensības notika jau septiņos sporta veidos ar finālposmu septembrī Iecavā, kur ievēlēja pirmo republikas veterānu sabiedrisko padomi septiņu cilvēku sastāvā ar A. Zankovski priekšgalā.
Daudzi rajonu sporta priekšnieki pagātnes paliekas neņēma par pilnu. Vairāk jādomājot par veselīgu jaunatni un tikai tai jādod līdzekļi, bet veterāni lai virzoties krematoriju virzienā. Daudzviet nekas nav mainījies arī mūsdienās. Šādu attieksmi palīdzēja kliedēt medicīnas zinātņu kandidāta A. Kraukļa raksts presē Lai veterāni paliktu ierindā un nodarbotos ar sportu, nevis sūkātu luļķi vai apreibinātos ar velna siekalu. Pagarināt ilgmūžību, baudīt kustību un dzīvotprieku — tāds bija Veselības spartakiādes galvenais mērķis. Sports palīdz uzspodrināt sieviešu skaistumu, jo angļu paruna saka: Skaistums velk vairāk nekā vērši!
KO TŪŪŪ TE DĀĀĀR…
Iecavā pirmo reizi notika arī komandu kopvērtējums. Uzvarēja A. Zankovska kūrētais Liepājas rajons, kurš bija paspējis okupēt Aizputes rajonu, otrajā vietā Valka, trešajā — Bauska. 4. spartakiādē pirmo reizi organizēja ziemas un vasaras sabraukumu posmus. Fināls notika Aizputē. Tauru skaņām virmojot, veterāni devās uz stadionu parādes gājienā, cauri pilsētai līdzi velkot līdzjutējus un puišeļu baru, kuri pēc tam, rīkojot savas sētas olimpiādes, centīsies atdarināt sporta dūžus. Laikrakstā Sports jūsmīgu rakstu ar interesantām fotogrāfijām publicēja populārais sporta žurnālists un foto virtozaurs E. Šveheimers. Viņš un daudzi sporta lietpratēji uzskatīja, ka Aizpute parādīja, kā jāorganizē veterānu sacensības, sinepes sūtot Rīgas sporta priekšniekiem, kas nav spējuši izkustēties no saviem siltiem ķebļiem. Pirmo reizi apbalvošanas ceremonijā iesaistīja vietējos uzņēmumus un organizācijas. Vairākas komandas ieradās vienādos treniņtērpos.
Lai popularizētu sportu republikas laukos, katru gadu ziemas un vasaras posmi notika citā vietā. Izrādot cieņu veterānu kustības pamatlicējiem, jubilejas 10. spartakiādi uzticēja sarīkot Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā. Sacensības jau notika astoņos sporta veidos četrās vecuma grupās. Lauku cilvēki nebija izlepuši, tādēļ nebija vajadzīgas dārgas viesnīcas ar mīkstām atspermatracēm, jo pārnakšņoja salmos telšu pilsētiņā. Nebija vajadzīgi dārgi restorāni, jo pusdienās strēba no bleķa bļodiņām armijas pārvietojamos katlos vārīto svaigu skābeņu zupu, piekožot rupjmaizes ķieģelīša šķēli un saldajā baudot jāņogu ķupķēzi. No lielās jezgas iztraucēts, augstā egles galotnē izbrīnīts dūdoja meža balodītis: "Ko tūūū te dāāār, ko tūūū te dāāār, ko…"
Nakts dažiem iznāca pastrupa, bet otrā rītā visi bija uz strīpas un, nikni cīnoties, bija gatavi pretiniekus saberzt pelnos un tos izkaisīt uz skolas izmēģinājumu lauciņiem. Kopvērtējumā 19 komandu konkurencē pirmajā trijniekā ierindojās Ogres, Liepājas un Cēsu rajona vecmeistari.
PIE MUMS KOMUNISMS
12. Veselības spartakiāde notika Kuldīgas Lauktehnikas jaunceltā stadionā. Stadiona celtniecībā lieli nopelni bija tautas ienaidniekam lauktehnikas grāmatvedim Antonam Grundmanim. Izcietis septiņus gadus izsūtījumā Karagandā, viņš atgriezās Latvijā un sāka strādāt par grāmatvedi. Cēla mašīnu garāžu, bet iznāca… sporta zāle! Saprātīgi izlietojot līdzekļus, spēja uzcelt arī glītu stadionu, pierādot to, cik svarīgi būt īstam sporta cienītājam īstajā vietā. Piedzīvoja 90 gadu garu mūžu, un viņa vārdā tika nosaukts stadions. Liels ir tas cilvēks, kas spēj aiz sevis atstāt kaut ko paliekošu nākamajām paaudzēm, nevis tukšas pudeles vai pūdernīcas! Sapnis Ventmalā!
1978. gads iezīmējās ar galvenā tiesneša maiņu. Pēc septiņu gadu darbības J. Kleperi nomainīja volejbola speciālists Laimonis Zembahs, kas šo nastu stiepa 33 gadus, allaž nodrošinot volejbolam labvēlīgākus apstākļus nekā dažiem citiem sporta veidiem. Visi jau bija kļuvuši veselīgi, un spartakiādei atņēma veselības nosaukumu.
Par 20. jubilejas spartakiādes norises vietu šaubu nebija. Izrādot cieņu Andrim Zankovskim un desmitkārtējam spartakiādes uzvarētājam Liepājas rajonam, šo godu 1983. gadā piešķīra Aizputei. Sacensības notika jaunceltā PMK (Pārvietojamā mehanizācijas kolonna) stadionā Alokstes upītes krastā. Tautā PMK gan tulkoja citādāk — pie mums komunisms. Stadionu rotāja uzraksts Sporto, vecīt, būsi sprauns!
NEDZ VAINĪGS, NEDZ ATBILDĪGS
Ar katru gadu veterānu kustība vērsās plašumā. To pamanīja arī republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Daumants Znatnajs un 1982. gada 17. decembrī nodibināja republikas Sporta veterānu padomi 17 cilvēku sastāvā ar uzdevumu apvienot vienā organizācijā lauku un pilsētu seniorus. Padomes priekšsēdētājs — Pēteris Strods. Pirmais mēģinājums sarīkot Madlienā 1. Vislatvijas veterānu spartakiādi beidzās neveiksmīgi, tādēļ pilsētnieki pievienojās 22. lauku spartakiādei. Startēja kopā, bet vērtēja atsevišķi. Vislatvijas spartakiādē vērtēja tikai vieglatlētiku, peldēšanu, šaušanu un basketbola soda metienus.
Pilsētas basketbola slavenības kurnēja, ka viņiem nedod iespēju spēlēt kārtīgu basīti, bet atļauj tikai mētāt 15 soda metienus, kur negaidīti uzvarēja lauķis Ē. Tatarčuks no Stučkas (tagad — Aizkraukles) ar 14 trāpījumiem, bet leģendārais olimpietis M. Valdmanis, kā arī A. Zabello sameta tikai 12 punktus. Pilsētu kopvērtējumā uzvarēja Jelgavas pilsēta, kuras veterānus organizēja basketbola speciālists J. Raģis.
Neveiksmi cieta arī P. Stroda iecerētais Vislatvijas nosaukums, kas daudziem grieza ausīs, atgādinot kādreizējo Viskrievijas olimpiādi, kas 1914. gadā notika Rīgā. Bija arī Vissavienības spartakiāde, Vispasaules izstāde, tā varētu nonākt pie Visrajonu vai pat Vispagastu sacensībām. Pietiks ar puslatvijas vai vienkārši Latvijas veterānu spartakiādi.
Pēdējo reizi 4. Vislatvijas spartakiāde notika 1987. gadā Aizputē. Pirmajā trijniekā ierindojās Tukuma un Liepājas rajons, trešajā vietā — Jelgavas pilsēta. Rīgas pilsēta spēja ierindoties tikai desmitajā vietā, kas nekāds gods nebija. Neviens no Rīgas sporta darbiniekiem nejutās par to nedz vainīgs, nedz atbildīgs.
TĀLĀK NO RĪGAS
Tuvojoties 25. jubilejas spartakiādei, vairums rosuļu bija vienisprātis — tai jānotiek īpašai, labi organizētai un tikai Rīgā. Spartakiādes sagatavošanās darbus uzņēmās Latvijas Sporta veterānu padomes priekšsēdētājs Rīgas Sporta pils direktors J. Brands. Centīgi darbojās galvenais tiesnesis L. Zembahs, laukus stimulēja Vārpas CP instruktore V. Zēmiņa. Vērienīgo parādi stadionā ieveda A. Leja, lielo PSRS karogu nesa pasaules čempions Vilnis Baltiņš, kuru pēc dažiem mēnešiem ievēlēja par atjaunotās Olimpiskās komitejas pirmo prezidentu. Parādes galvgala kolonnu veidoja kupls Latvijas sporta zvaigznājs ar daudziem leģendāriem sportistiem. Veterānu kustības celmlaužu kolonnas priekšgalā soļoja A. Zankovskis. Jubilejas spēļu lāpu iededzināja olimpiskā čempione šķēpmešanā Inese Jaunzeme. Gaisā uzspurdza miera baložu bars. Dalībniekus uzrunāja Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Daumants Znatnajs, arodbiedrību sporta biedrības Daugava priekšsēdētājs Jānis Vilks, Sporta pils direktors Jevgeņijs Brands. 25 gadu laikā trausls veterānu sporta asniņš bija sakuplojis par varenu liepu un ozolu birzi. Goda eskorts no stadiona aizveda ziedus pie Brīvības pieminekļa. Jubilejas svinīgais akts notika cienījamā vietā — Rīgas Sporta pilī. Gods kam gods, jubilejas reizē komandu vērtējumā savu spēku beidzot parādīja Rīga, kura startēja zem Proletāriešu rajona karoga. Neviens arī rīdziniekiem pasē neskatījās, kurā pilsētas rajonā īsti proletārietis dzīvo, un Rīga beidzot uzvarēja spartakiādes kopvērtējumā.
Lielpilsēta tomēr dalībniekiem un komandu pārstāvjiem sagādāja lielas neērtības, jo sacensības bumbu spēlēs notika dažādās vietās tālu viena no otras. Tāpat arī dalībnieku izvietošana. Pārsteidza arī tukšās skatītāju tribīnes. Veterānu sacensības bija tikai viens no daudziem sarīkojumiem Rīgā, kas maz interesēja skatītājus. Zuda dalībnieku kopības un svētku sajūta, kāda parasti jūtama jebkurā provinces pilsētā. Tādēļ Rīgā veterānu finālsacensības vairs nenotiek un arī 50. jubilejas sporta spēles notiks tālu no galvaspilsētas — Aizkrauklē.
ZELTA MIRKĻI
Latvijas politiskajā dzīvē aizvien lielāku uzmanību izraisīja gaisā virmojošās tautas atmodas vēsmas un alkas pēc Latvijas valstiskās neatkarības.
27. spartakiāde notika 1990. gadā Saulaines lauksaimniecības tehnikuma sporta bāzēs. Lauku tehnikumi Kandavā, Priekuļos, Kazdangā, Laidzē veterāniem bija iecienītas vietas, jo tur viegli tika atrisināta gan dalībnieku izvietošana kopmītnēs, gan ēdināšanas problēmas skolu kopgaldos. Bija lēti, ērti un labi! Viss vienā vietā!
Šajā spartakiādē savu pēdējo startu 79 gadu vecumā aizvadīja leģendārā Liepājas vieglatlēte Lavīze Pūce-Aldzere. 1935. gadā viņa aizgrūda lodi 12,09 m un ierindojās trešajā vietā pasaules labāko lodes grūdēju sarakstā. 1938. gadā viņa startēja Vīnē 1. Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlētikā un ieguva 5. vietu šķēpmešanā — 40,20 m. Viņa bija pirmā latviete, kas lodi aizgrūda tālāk par 12 metriem un aizmeta pīķi tālāk par 40 metru atzīmi. Lavīze 19 reizes labojusi Latvijas rekordus mešanas disciplīnās, 40 reizes ieguvusi Latvijas čempiones titulu (1933.—1954.). Neviens cits Latvijas vieglatlēts to nav spējis. 1932. gada olimpietis desmitcīņnieks Jānis Dimza no 1928. līdz 1936. gadam kopā salasīja 36 titulus. Veterānu sacensībās šķēpmešanā Lavīze rīku aizmeta astoņus metrus tālāk nekā 15 gadus jaunākas konkurentes. Diemžēl locītavas traumas dēļ neizdevās piepildīt jaunības sapni kļūt par Eiropas čempioni, vismaz veterānu grupā.
Sacensību atklāšanas parādē Saulainē pirmo reizi baltā karoga mastā uzvijās sarkanbaltsarkanais karogs. Ar saviļņojuma asarām acīs veterāni dziedāja ilgi aizliegto tautas lūgšanu Dievs, svētī Latviju! Bija noticis neticamais. Šādi zelta mirkļi dvēselē paliek uz visu mūžu!
SARKANIE PROM, BALTO NAV
19. augustā 1991. gadā pēc puča Maskavā vara Latvijā piederēja tautai. Stāvoklis atgādināja pilsoņu karu Krievijā 1917. gadā kādā sādžā, kad uz dažām dienām sabiedrībā iestājās tāds kā vakuums — sarkanie padzīti, bet baltie vēl nav ienākuši. Laiku maiņās vienmēr parādās viendienīši, karstgalvji, karjeristi, kuri gatavi otram klistieri iztaisīt, ja tikai zinātu, kā to dara. Dažs domāja, nu tik uz priekšu, tēvzemes dēli! Bet, tā bezprātīgi joņojot, varēja ieskriet pretējās puses caurumā. Dažs pārliecināts boļševiks atgādināja redīsu, no ārpuses spilgti sarkans, bet iekšpusē — balts.
1992. gada spartakiāde sākās februārī ar galda tenisu Iecavā. Tāda kārtība turpinās līdz šim laikam. 1993. gadā 30. jubilejas finālposmu atkal uzticēja Priekuļu tehnikumam, kur sporta skolotāja A. Sikšņa vadībā valdīja augsta sporta kultūra un droši varēja paļauties, ka viss būs pēc gostiem. Taču šoreiz notika pavisam nelāgi. Toni noteica… debesu Pēteris, atsūtot lietus vīriņu — lija bez jēgas. Likās, ka debesīs slūžas palaistas vaļā. Vienīgā cerība, ka otrā dienā būs labāk, bet nekā. Lietus vīriņam palīgā vēl atsteidzās vēja māte. Tāllēcēji lēca dubļu peļķē. Dažs no rīta, lienot ārā no telts, konstatēja, ka viņa piepūšamais matracis, atradies peļķē. Tomēr veterāni nenobijās un pierādīja, ka nav nekādi mīkstmieši. 75 gadīgie vīri, kas pārcietuši Sibīriju, un leģionāri, kas cīnījušies Volhovas purvājos, tikai nosmējās: "Ne tādas grūtības vien esam piedzīvojuši! Būs, ko atcerēties visu mūžu!" Latvijas veterānu sacensības augstu novērtēja trimdas latviešu sporta apvienības vadītājs Teodors Alderis.
Latvijas valstiskās neatkarības atgūšana ienesa pārmaiņas arī veterānu sporta kustībā. Republikas veterānu padomi pārdēvēja par LSVS (Latvijas Sporta veterānu savienība). Daudzās organizācijās priekšsēdētājus nosauca par prezidentiem, bet vietniekus — par ģenerāldirektoriem. Pavisam cita cieņa! Kompleksos sporta sarīkojumus — spartakiādes — pārdēvēja par sporta spēlēm. Spartakiāde bija krievisks nosaukums. PSRS neatzina tādas buržuāziskas rotaļaskā olimpiādes un līdz 1952. gadam tajās nepiedalījās, bet savas pirmās kompleksās sacensības uzdeva sarīkot pasaules drošības garantam — Sarkanarmijai un nosauca tās par spartakiādi, ņemot par paraugu Senās Romas sacelšanās varoni Spartaku, kurš esot piekopis spartisku dzīvesveidu, gulējis uz cietiem dēļiem un tamlīdzīgi norūdījies askētiskā dzīvē. Spartaka vārdu piešķīra arī sporta organizācijām, kinoteātriem, un šis nosaukums saglabājies Latvijā arī vēl līdz šim laikam, un neviens nav īsti papūlējies noskaidrot, kāpēc tā.
Padomju laikos stadionus un citas sporta bāzes rotāja uzmundrinoši lozungi Nodosim gada normas, Celsim sporta meistarību, Visa brigāde stadionā, Cīnīsimies par valsts plāna izpildi un tamlīdzīgi, kurus neviens tā īsti vērā neņēma. Mūsdienās šos pabalējušos lozungus nomainījušas spilgtas reklāmas un… seksa propaganda kā iedarbīgs veselības stiprināšanas līdzeklis!
KULTŪRSPĒKA BATERIJAS
Nav nekas sevišķs, ja reizi gadā mainās gada skaitlis. Daudz nozīmīgāks ir brīdis, kad mainās gadsimti, bet piedzīvot gadu tūkstošu maiņu ir patiešām rets un laimīgs brīdis. Millenium 2000 piedzīvoja mūsu paaudze! Ir labi, ka jau vairākus gadus veterānu nozīmīgākos pasākumus pavada un videolentēs iemūžina žurnālists Aloizs Zeps, lai vismaz pēc 100 gadiem nākamās paaudzes paskatās, kā toreiz senči grieza!
Daži saka, ka īstais veterānu sports sākoties tikai pēc gadiem 40, bet citi apgalvo, ka pēc 100 gramiem granapitkasieņemšanas. Daža veterāne mīksta kā kūka, bet šiverīga un viltīga kā zebiekste. Pamēģini tādu apspēlēt sporta pleķos! Dažs alus vēderiņš, tiecoties pēc apaļās bambāles, spēj tomēr uzlēkt augstāk nekā viens otrs jaunāks, bet tizlāks cīsiņš. Ar katru gadu sporta spēles turpina paplašināties un pilnveidoties. Šogad pusgadsimta jubilejā spēles notiek 22 sporta veidos 11 vecuma grupās 12 sacensību vietās ar finālposmu Jēkabpilī. 49. sporta spēlēs piedalījās 456 komandas ar 4003 dalībniekiem no 94 teritorijām. Labākie veterāni piedalās Eiropas un pasaules čempionātos, nesot Latvijas vārdu pasaulē. 2012. gadā Latvijas sporta vecmeistari pārveda 206 dažāda kaluma medaļas. Katra gada noslēgumā veterāni pulcējas Lielajā Ģildē, lai godinātu laureātus. Sākot ar 2001. gadu, LSVS piešķir vienam veterānam pasaulē populāro Fair Play (Godīga spēle) balvu. Veterānu sacensības bieži kuplināja Lietuvas, Igaunijas, Somijas un citu valstu vecmeistari.
Jubilejas reizes ir apstāšanās mirkļi, lai atskatītos un pavērtētu, vai tavs mūžs kam lieti der! Līdzšinējās spēlēs tikai vienu reizi ar savu klātbūtni 1998. gadā Priekuļos pagodināja Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi. Viņš pats labprāt uzspēlē basketbolu. Prezidents nebija sīkstulis, netaupīja labus vārdus un uzteica sporta lielo nozīmi veselības uzturēšanā, moža gara nostiprināšanā un paspieda roku ilggadējiem sacensību dalībniekiem. Neviens cits no mūsu valsts augstlabdzimtībām no saviem augstumiem līdz senioriem nav uzdrošinājies nolaisties. Žēl!
50. Jubilejas sporta spēļu finālposmā Jēkabpilī 13.—14. jūlijā iecerēts svinīgs brīdis Likteņdārzā, kur izveidos krāvumu no visas Latvijas novadiem atvestiem akmeņiem, kā arī veidos sporta Slavas aleju no akmens ķieģeļiem, uz kuriem būs uzrakstīts sportista vārds un uzvārds, kurš samaksājis piecus latus, lai iemūžinātos alejas veidošanā.
Veterāni ir pateicīgi Daumantam Znatnajam par pašaizliedzīgo un nesavtīgo darbu Latvijas sporta slavas vairošanā. Nav iespējams uzrakstīt to sportistu un aktīvistu vārdus, kurus viņš pulcinājis ap sevi gadu desmitiem ilgi par prieku sev un mums visiem, par godu Latvijai!
Iegravēsim savā atmiņā mūsu tautas izcilā dzejnieka un patriota Imanta Ziedoņa vārdus: "Veterāni jākopj kā veci koki, kā pagātnes liecinieki, kā sakarnieki ar pagātni, kā arhivāri, kā kultūrspēka baterijas."
Uz redzēšanos Likteņdārzā!
LATVIJAS VETERĀNU SPORTA SPĒLES
Kārtas numurs Gads Vieta Sporta veidu skaits Uzvarētāja komanda
1. 1964. Neklātienē 1 Netika noteikta
2. 1965. Neklātienē 2 Netika noteikta
3. 1966. Iecava 7 Liepājas rajons
4. 1967. Aizpute 8 Ogre
5. 1968. Rūjiena 7 Ogre
6. 1969. Ogre 7 Cēsis
7. 1970. Iecava 7 Liepājas rajons
8. 1971. Laidze 8 Liepājas rajona
9. 1972. Priekuļi 8 Liepājas rajons
10. 1973. Kazdanga 7 Ogre
11. 1974. Kandava 8 Valmiera
12. 1975. Kuldīga 8 Liepājas rajons
13. 1976. Salacgrīva 8 Valmiera
14. 1977. Viļāni 9 Valmiera
15. 1978. Roja 9 Liepājas rajons
16. 1979. Madliena 9 Liepājas rajons
17. 1980. Dobele 9 Liepājas rajons
18. 1981. Piltene 9 Liepājas rajons
19. 1982. Misa 10 Liepājas rajons
20. 1983. Aizpute 10 Liepājas rajons
21. 1984. Salacgrīva 10 Valmiera
22. 1985. Ozolnieki 10 Liepājas rajons
23. 1986. Valmiera 10 Valmiera
24. 1987. Aizpute 10 Tukums
25. 1988. Rīga 8 Rīga
26. 1989. Saulaine 8 Proletāriešu rajons
27. 1990. Saulaine 8 Liepājas rajons
28. 1991. Limbaži 7 Jelgava
29. 1992. Ozolnieki 7 Jelgavas rajons
30. 1993. Priekuļi 7 Jelgavas rajons
31. 1994. Ogre 9 Liepājas rajons
32. 1995. Kandava 9 Daugavpils
33. 1996. Preiļi 10 Valmiera
34. 1997. Aizpute 11 Rīga
35. 1998. Priekuļi 11 Rīga
36. 1999. Bauska 13 Rīga
37. 2000. Aizkraukle 13 Valmiera
38. 2001. Valmiera 14 Rīga
39. 2002. Aizpute 15 Rīga
40. 2003. Bauska 15 Rīga
41. 2004. Preiļi 16 Rīga
42. 2005. Bauska 15 Rīga
43. 2006. Daugavpils 15 Daugavpils
44. 2007. Kandava 15 Rīga
45. 2008. Jēkabpils 18 Daugavpils
46. 2009. Aizkraukle 19 Daugavpils
47. 2010. Bauska 18 Jūrmala
48. 2011. Jelgava 21 Daugavpils
49. 2012. Jūrmala 22 Jūrmala
50. 2013. Jēkabpils 22 ?
