Ceļā uz paradīzi
Vējš nav
kalns, savos apmēros tas ir mainīgs kā mākoņa garastāvoklis. No absolūta miera
līdz nevaldāmam trakumam. Bet ir dažas vietas, kurās vēja raksturs ir stiprs un
patstāvīgs. Sērfotāji tās sauc par paradīzēm. Pirmo reizi vienā no tām latvieši
sarīkoja savu regati.
Arhitekts
un sērfotājs Andris Vītols, savu radošo regati vairāk nekā 20 reizes katru gadu
rīkojis citā Latvijas ezerā (ieskaitot tādus, kuros iepriekš neviens vējdēlis
nebija redzēts), šovasar apmeta kūleni un vairāk nekā 30 burātājus aizvilināja
uz Eiropas sērfotāju paradīzi – Gardas ezeru Itālijas ziemeļos.
Kā dzimst Ora
un Peler
Šis ezers
kā 50 kilometrus garš smaragdzaļš īlens iedurts Dolomītu Alpu aizā. Tā šaurajā
ziemeļaustrumu galā, kur atrodas Torbolē kūrvieta, sērfotāji joņo gar gandrīz
divus kilometrus augstām klinšu sienām, virs kurām pret autentiskas senatnes
pārpilno Malcesīnu atrodas kalnu slēpošanas trases. Savukārt īlena rokturis –
apaļīgais un plašais Gardas ezera dienvidrietumu gals jau atrodas līdzenumā.
No
pavasara līdz rudenim Gardas īlens (4-6 km plats) strādā kā dabisks vēja
tunelis. Kad klintis uzkarst (itin regulāri gaisa temperatūra pārsniedz plus 30
grādus), rodas vilkme, kas gaisu rauj aizā iekšā. Jo tuvāk Torbolē, jo
pēcpusdienas vējš, saukts par Ora, ierodas ātrāk un ir stiprāks,
atstājot bez jebkādām pretenzijām arī visizcilākos sērftriku meistarus. Pirms
saulrieta virs ezera iestājas miers, it kā nekādu burāšanas orģiju vispār
nebūtu bijis.
Nakts ļauj
kalniem atdzist, un piektajā rīta stundā vējš, kas nu tiek dēvēts par Peler un
parasti ir vēl stiprāks, attopas, ka siltāka dzīve ir ezera dienvidu galā, un
šņākdams dodas no virsotnēm lejā, reizē ar saullēktu no migām ārā uz ūdens
dzenot vēja kaislē visneapturamākos sērfotājus. Labi zināms, ka jau ap astoņiem
šis vēja ventilators būs noguris un pamazām samazinās apgriezienus, gatavojot
vietu pēcpusdienas kolēģim Ora no dienvidiem.
Tiem, kas
kustībā
Šī
pastāvīgā vēju mainība ezeru padara pieejamu gan iesācējiem (dienas vidū un
pēcpusdienās klinšu aizvējos), gan visizsmalcinātākajiem ātruma piekritējiem.
Turklāt cits citam viņi netraucē. Visa ezera ziemeļu daļa pieder tiem, kas
ciena vēju. Tajā regulāri notiek visplašākās regates arī olimpiskajās un citās
nelielo jahtu klasēs. Gardā ir savi reģioni pūķsērfotājiem, bet Malcesīnā
septembra sākumā kārtējo reizi notiks Pasaules kausa izcīņa paraglaidingā.
Uz ūdens
mūsu ezeru šausmas – ūdensmotocikli – tur nav manāmi un, šķiet, ir pat
aizliegti. Tiesa, dienvidu galā ir arī ūdensslēpošanas un veikborda centri,
tiek spēlēts teniss un bīčvolejbols. Saulē dīki snaudošu tūristu pie Gardas
ezera ir maz, viņiem netīk akmeņainās un šaurās pludmales, no kurām dažus
metrus tālāk sākas fantastisks dziļums (līdz 350 m). Toties te ir ko darīt
tiem, kas kāpj klintīs, dodas kalnu pārgājienos, ceļo ar velosipēdiem, trenējas
riteņbraukšanā, jo īpaši MTB. Grūti būs atrast citu vietu, kas pulcētu tik
dažādus un tik sportiskus ļaudis.
Gardie
kausi
To visu
mēs tagad zinām, pateicoties Andrim Vītolam. Tiesa, arī Gardas ezerā vēji tomēr
nedzīvo pēc kazarmu režīma. Pirmajā sacīkšu pēcpusdienā mūs pievīla Ora,
un divi braucieni norisinājās Raceboard Latvijas regatēs bieži
piedzīvotā vājvējā. Nākamajā rītā arī Peler savus muskuļus pilnībā neizvingrināja,
tomēr vismaz trīs Formula Windsurfing klasei pieņemamus burājumus ļaujot
sarīkot.
Kā jau tas
gadu gadiem tēvijā ierasts, arī Gardā nepārspēts palika Gunārs Rozenbergs (1.,
1., 2., 1. vieta ieskaites braucienos). Ar divām uzvarām otrais absolūtajā
vērtējumā bija formulists Kristaps Vītols. Tikai pa punktam viņam zaudēja garo
dēļu burātāji Alvis Ozoliņš un Ivars Ankravs.
Savulaik
sākusies kā radošo profesiju pārstāvju sacensība, Vītolregate sērfotājus
joprojām vērtē arī šādā konkurencē. Tajā labākais bija arhitektūras students
Kristaps Vītols, otro vietu izcīnīja butafors Dainis Pūka (5. kopvērtējumā),
bet trešo – žurnālists Dainis Caune (8. kopvērtējumā), kurš atvainojas
sacensību saimniekam par to, ka viņam šoreiz neatstāja tradicionālo vietu uz
pjedestāla.
Ātrākā
latviete Gardā bija Anna Akmentiņa, kuras dēls Rihards uzvarēja Formula
Windsurfing, 2. Mārtiņš Grobiņš, 3. Agnis Liepiņš. Senioru vērtējumā aiz
Gunāra Rozenberga palika Uldis Akmentiņš un Mariss Beinardts. Jauno kungu
konkurencē oriģinālos Gardas kausus saņēma Alvis Ozoliņš, Ivars Ankravs un
Aldis Šuriņš.
Latviešu
pirmā vindsērfinga regate ārzemēs aizvadīta. Ko Vītols radīs nākamvasar?
Dainis
CAUNE
Rīta
saulē. No divkilometrīgu kalnu ēnas
distancē aizslīd Vītolregates dalībnieki. Pie pretējā krasta klintīm viņus
gaida možais Peler
Foto: Rita
Caune
Pirmā
Latvijas vindsērfinga regate ārzemēs.
Sacensības atklātas, Gardas vēji vēl klusē
Foto: Rita
Caune
Radošā
Vītolregate. Savas regates dalībniekus un
konkurentus Andris Vītols sveic baltā kreklā
Foto: Rita
Caune
