Brāļi Daideri

Trešo sezonu pasaules motokrosa čempionātā blakusvāģu klasē aizvada
Latvijas jaunākā ekipāža – brāļi Jānis un Lauris Daideri. Pirmajā sezonā tika
pievarēti četri posmi, bet 2006. gadā viņi startēja visos deviņos pasaules
čempionāta posmos un divos braucienos Francijā izcīnīja ceturto vietu. 

Biatlons
un karatē
Brāļi
dzīvo Madonas pusē, kur arī sāka iepazīties ar motosportu. Pirmais atbalstītājs
bija tēvs Arvīds Daiders, kuram jaunībā sapnis par motosportu palika
nerealizēts. Bērnībā Jānim ar Lauri tika atdota vecā emka, kurai
meistari pārveidoja blakusvāģi, un varēja braukāt pa mājas pagalmu. Izglītību
Daideri ieguva Priekuļu Valsts lauksaimniecības tehnikumā, kur bija iespējas
arī sportot. Trenera Jāņa Mičuļa vadībā notika treniņi slēpošanā, biatlonā un
karatē, taču moči patika visvairāk.

„Beidzot tika nopirkts labs
motocikls, kuru paši sākām metināt un pilnveidot. Pirmajās sacensībās
piedalījāmies 1999. gadā. Stūre bija Jāņa rokās, jo viņam bija bail sēdēt
blakusvāģī, taču tagad reizēm arī man paliek bail būt blaķenē", smejoties
atceras Lauris.

Sportisti
ir pārliecināti, ka sapratne labāk veidojas tieši tāpēc, ka viņi ir brāļi.
Vienkāršāk ir ne tikai sadzīvot, bet reizēm bez ļaunuma var pateikt arī
skarbāku vārdu. „Abiem braucējiem jājūt vienam
otru, citādi nekāda labā braukšana neiznāk. Un ne uz brīdi, piemēram, pēc
veiksmīga manevra, nedrīkst atslābt. Uzmanība distancē jānotur no pirmā līdz
pēdējam brīdim," stāsta Jānis.

„Šobrīd ģimene jau ir
pieradusi, ka mums pirmajā vietā ir motosports. Sākumā mamma nedaudz baidījās,
arī  draudzenes nesaprata, kad jābrauc uz
ārzemēm un ilgu laiku nevaram būt mājās. Taču tagad ir pierasta lieta, jo
brauksim tā vai tā, mūs atrunāt nevarēs," piebilst Lauris.

Dzelži
makā nekrīt

Vasarā
brīva laika nav. Starp sacensībām lielākoties tiek remontēts motocikls. Sezonas
laikā sestdienās un svētdienās vienmēr ir sacensības. Daudz laika prasa
pārbraucieni no viena pasaules čempionāta posma uz otru. Brīvāks ir ziemā, taču
arī tad notiek fiziskie treniņi.

"Sacensību
dienās pēc pamošanās vienmēr pamatīgi paēdam brokastis. Tomēr nedrīkst arī
pārēsties, lai nespiestu vēders. Sestdienās pēcpusdienā notiek kvalifikācijas
braucieni, bet svētdienās – sacensības. Pirmdienās pēc krosa ir brīvdiena, bet
pārējās tiek taisīts motocikls.

Tehnisko
darbu veic mehāniķis, bet viņš bez mums nezina, ko remontēt. Braucējs vienmēr
pasaka, kas būtu jāuzlabo, lai motocikls būtu stabilāks trasē. Reizēm salūzusi
kāda detaļa, kura ir jāmaina.

Ziemā
galvenais darbs tiek veltīts jaunas tehnikas sagatavošanai un kopējai
fiziskajai sagatavotībai. Motosportistiem īpašu treniņu programmu sagatavojis
Ivars Čākurs. Tajā ir skriešana un spēka treniņi svaru zālē," stāsta Lauris
Daiders.

Dalība
pasaules čempionātā prasa arī lielus finansiālus izdevumus. Tomēr brāļi Daideri
uzskata, ka ir jārod iespēja braukt pasaulē, lai regulāri sacenstos ar
labākajiem sportistiem. "Citādi jau nav jēgas. Varam Latvijā būt pirmie, otrie,
bet pasaulē ejam uz starta kā padsmitie. Jāmeklē sponsori, jo nedrīkst izlaist
nevienu sezonu, pretējā gadījumā tu izkrīti no aprites. Tēva naudas resursi ir
iztukšoti. Viņam vairāk nav, ko dot. Šobrīd ģenerālsponsors ir Latvijas
Valsts meži. Ja nebūtu šī finansiālā atbalsta, iespējams, mēs vairs nestartētu.
Šajā sezonā ir krietni labāka un pasaulē konkurēt spējīga tehnika. Pagājušā
gadā braucām ar lietotu motociklu, bet tagad mums ir pilnīgi jauns motocikls,
kuram motorus taisa Igaunijā," piebilst Jānis Daiders.

Pasaules
desmitnieks

Šajā
sezonā Jānis ar Lauri cer pasaules čempionāta kopvērtējumā cīnīties par labāko
desmitnieku. Pagaidām pēc sešiiem posmiem viņi ir desmitajā vietā, devītajai
zaudējot septiņus punktus. Pirmajā sezonā 2005. gadā  pasaules čempionātā brāļi Daideri piedalījās
četros posmos un kopvērtējumā ierindojās 24. vietā. Gadu vēlāk startēts visos
deviņos posmos un izcīnīta 12. vieta.

„Aizvadītajā sezonā startējām
apmierinoši. Mums tā bija pirmā pilnā pasaules čempionāta sezona, un punkti,
kurus guvām, bija atbilstoši parādītajam sniegumam. Divas reizes Francijas
posmos izcīnījām ceturto vietu. Šajā sezonā no piektās līdz desmitajai vietai
ir līdzīgi rezultāti. Vācijā mums izdevās iegūt astoto vietu, taču reāli ir
pacīnīties par sesto vietu. Sezonas sākumā mēs izvirzījām mērķi – kādā no braucieniem
pacīnīties arī par trešo vietu," saka Lauris.

Daideri
uzskata, ka vieglāk startēt ir mājas trasēs. Sacensībās vidējais ātrums ir
apmēram 50 kilometri stundā, bet taisnēs tas sasniedz apmēram 100. „Mājās
ir zināms trases segums, vieglāk izvēlēties riepas, var paredzēt, kā sacensību
laikā trase tiks izdauzīta. Savukārt ārzemēs, kad trasē brauc pirmo
reizi, ir vajadzīgs laiks, lai to atcerētos. Treniņbraucienus sāk lēnāk, pēc
tam aizvien ātrāk, līdz sāc trasi izjust un – aiziet. Ir bijuši gadījumi, kad
svešā trasē pirmajā aplī brauc un nesaproti, kā to vispār atcerēties. Šādās
reizēs ir vienkārši jābrauc un nedrīkst vainot tehniku," uzskata brāļi Daideri.

Aivars
ĶIMSIS

Vizītkartes

Jānis
Daiders

Dzimis    1986. gada 14. martā.

Dzīvesvieta           Madona

Treneri  Jānis Mičulis, Arvīds Daiders

Izglītība  Priekuļu Valsts lauksaimniecības tehnikums

Sasniegumi          pasaules čempionātā 2005. gadā 24. vieta, 2006. gadā 12.
vieta. Nāciju kausa izcīņā Latvijas komandas sastāvā 2005. gadā 1. vieta, 2004.
un 2006. gadā 2. vieta. Latvijas čempionātā 2005. gadā 1. vieta.

Lauris
Daiders

Dzimis    1984. gada 2. oktobrī.

Dzīves
vieta          Madona

Treneri  Jānis Mičulis, Arvīds Daiders

Izglītība  Priekuļu Valsts lauksaimniecības tehnikums

Sasniegumi          pasaules čempionātā 2005. gadā 24. vieta, 2006.
gadā 12. vieta. Nāciju kausa izcīņā Latvijas komandas sastāvā 2005. gadā 1.
vieta, 2004. un 2006. gadā 2. vieta. Latvijas čempionātā 2005. gadā 1. vieta.