Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pirkstiņš vēja velnam

Ezeru un
jūras valstī nevar neburāt. Visbiežāk to latvieši dara ar vējdēli. Šīs lietas
faniem padomus sniedz divkārtējais olimpietis un daudzkārtējais Latvijas
čempions Ansis Dāle.

Vindsērfings
ir gandrīz tikpat dažāds kā autosports. Formula Windsurfing ātrumi, Raceboard
švertdēļu klasiskās regates, augsta meistarība slalomā, Freeride krosa
aizrautība… Bet arī tiem, kas nolēmuši iegādāties visvienkāršāko vējdēli, lai
tikai tāpat vien pavizinātos, vispirms ieteicams apgūt pamatiemaņas kādā
ārzemju sērfcentrā vai arī nolīgt instruktoru tepat Latvijā. Sākot
mācīties burāt, jūs velnam atdodat mazo pirkstiņu. Pirmie panākumi jūs vilinās
izvēlēties arvien aizraujošākus pārbaudījumus (sērfošanu arvien stiprākā vējā,
kura spēks ir bezgalīgs). Pamatprincips ir vienkāršs, jo mazāk iemaņu, jo
jāizvēlas lielāka izmēra vējdēļa korpuss un mazāka bura. Pēc tam dēlis
pakāpeniski tiek samazināts (ir arī citi varianti), bura – palielināta. Sērfinstruktors
var palīdzēt izvairīties no izmaksām par pirmās pakāpes inventāra iegādi (tas
tiek īrēts) un izvēlēties savām tuvākā laika ambīcijām piemērotāko vējdēli.
Jūrā vai
ezerā

Ja runa
nav par sacensībām, ir vērts padomāt, kur vairāk burāsit. Arī akvatorijs nosaka
inventāra izvēli. Ezeram piemērotāks būs lielāks dēlis (vismaz 130 l tilpuma)
un lielāka bura (8-11 kvadrātmetri, es runāju par pēdējo gadu konstrukcijām,
kam ir liela vilkme, bet kuras viegli turēt), jo slēgtās ūdenskrātuvēs vējš ir
brāzmaināks un jātiek pāri arī vājāka vēja joslām. Burāšanai jūrā
ieteiktu 130-150 l dēli. Principā vēlami divi komplekti (arī ezeram). Lēnākam
laikam jūrā labs būs 130-140 l dēlis ar 8,5-9 kvadrātmetru buru. Ar korpusu,
kura tilpums nepārsniedz 100 l, un 5-7 kvadrātmetru buru jau varēs baudīt
stipru pūtienu un kārtīgus viļņus. Vismaz
divi korpusi, trīs četras buras, divi trīs masti, divi giki jeb bomji ar laiku
nonāk katram sērfotāja īpašumā. Ja
vindsērfingam gribat pieradināt jauno paaudzi, tad jāizvēlas Techno 293 vējdēlis.
Tā ir starptautiska jauniešu klase ar savu sacensību kalendāru, kurā regates
notiek arī Latvijā.
Kā novilkt
buru

Uz katras
buras uzrakstīts, cik tai garš masts, pagarinātājs un grotbomis nepieciešams.
Vairāki ražotāji pat piedāvā DVD diskus, kuros var apskatīt, kā pareizi
attiecīgā bura mastā uzvelkama. Nekāda jauna Amerika nav jāizgudro. Tas pat ir
kaitīgi. Bura pa
mastu jānovelk maksimāli līdz galam. Es atļaujos variēt divu centimetru
robežās, ne vairāk. Grotbomis
pieļauj lielākas iespējas. Es pat to izbīdu mazliet garāku, nekā prasa buras
parametri, lai stiprākā vējā zēģeli varētu novilkt plakanāku. Sērfošana ir
izjūtu lieta. Katram tajā ir kaut kas individuāls.
Giks un
trapeču auklas

Giks pie
masta jāfiksē vismaz plecu augstumā, daži to ceļ vēl augstāk. Bet zemāk gan
nekādā gadījumā nebūtu vēlams. Trapeču
auklas jāliek šauri, ne platāk par desmit centimetriem. Ļoti stiprā vējā
centimetrus divus pievienoju uz ahtera pusi. Auklu izvietojumu uz gika atrod,
auklas pirmo galu nostiprinot blakus mastam tuvākās rokas īkšķim. Protams, tas
jādara, atrodoties funkcionālā situācijā – uz zemes turot novilktu buru tāpat
kā uz vējdēļa. Vēlāk pozīciju var koriģēt uz ūdens. Sajūtai jābūt tādai, ka ar
roku, kas no masta ir vistālāk, visu laiku gribas buru pievilkt. Tādējādi arī
tiek regulēta vēja izplūde no buras.
Kājsaites,
masta pēda

Katrai
kājsaitei ir vairākas pozīcijas, kurās to pielikt. Ja pašam nav skaidrības,
jāizvēlas vidējā, burājot varbūt radīsies citas atklāsmes. Teorētiski, jo
lielāks meistars, jo kājsaites vairāk liek uz ahtera pusi. Iesācējiem
masta pēdu vēlams likt no centra nedaudz uz priekšu. Tad dēli vieglāk dabūt
glisēšanas režīmā. Raceboard korpusiem ir apmēram pusmetru gara sliede,
pa kuru mastu var bīdīt burājot. Pret vēju – uz priekšu, pa vējam – atpakaļ. Ja
ļoti stiprs vējš, tad arī pretvēja kursos mastu netur priekšējā pozīcijā
Vējdēli
dušā!

Pēc
burāšanas jūrā visu inventāru ieteicams noskalot ar saldūdeni. Sāls, vējš un
saule saēd visu! Nevajadzētu gan vējdēļa korpusu ilgstoši turēt mitru. Korpusam
saule neskādē tik ļoti kā burām, kuras gan iespējami vairāk vēlams turēt ēnā.
Buras no mitruma pārāk nebaidās. Tomēr par iespēju vēdināties tās jums būs
pateicīgas. Mastam,
pagarinātājam, gikam un masta pēdai tikpat bīstamas ir smiltis. Ja tās uzkrājās
stiprinājuma konstrukcijā, giks var pārlūzt, ja masta vai pagarinājuma
savienojumu vietās, tās var kļūt neatvienojamas. Man pašam vienu pagarinātāju
no pustūkstoti vērta masta nācies atbrīvot ar zāģi. Rūpīgi
jāsargā vējdēļa slīdvirsma un spura, kas ir asa kā žilete. Starp braucieniem
krastā bura jānoliek pa vējam, iespiežot latas uz iekšu, korpusu, neatvienojot
no masta, uzveļ burai virsū perpendikulāri. Tādējādi bura neaizies pa gaisu, un
arī korpuss tiks saudzēts.Visas
inventāra sastāvdaļas vēlams pārvadāt tikai apvalkos. Kaut vai lai izvairotos no
mehāniskiem bojājumiem.
Tērps,
čības, ķivere…

Sausais
hidrotērps noteikti būs labs burāšanai janvārī, bet jūlijā tas derēs tikai ļoti
salīgiem ļaudīm. Iesaku mitro hidrotērpu ar garām kājām un īsām rokām.
Apakšējās ekstremitātes tomēr ūdenī mirkst vairāk, savukārt ar rokām cītīgi
jāstrādā. Hidrotērpam
precīzi jāatbilst jūsu izmēram. Ja tas būs par mazu, žņaugs muskuļus. Ja par
lielu, nepildīs savu funkciju, jo mitrumu porās jūs uzsildāt ar savu ķermeni.
Čības pasargā kājas, galvenokārt dodoties ūdenī, es, ja iespējams, labprāt
burāju basām pēdām. Tā ir labāka saskare ar dēli. Cimdus
neiesaku. Tulznas pašas izveidos ideālu aizsargslāni. Ķiveres var noderēt viļņu
braucējiem, bet glābšanas vestes gan visiem ir obligātas. Dažās valstīs bez
vestes uz ūdens drīkst atrasties tikai prāmju un kuģu pasažieri.

Dainis
CAUNE
Meistara
demonstrējums.
Pagrieziens pa vējam Anša Dāles
izpildījumā Foto:
Dainis Caune, Sports