Gatavs vilkt smagāko vezumu

Haralds Silovs
Vankūverā debitēs olimpiskajās spēlēs. Turklāt viņš būs vienīgais olimpietis,
kas startēs divos slidošanas veidos – šorttrekā un klasiskajā ātrslidošanā. Ir
skaidrs, ka Haralds Vankūverā cīnīsies visās trijās šorttreka distancēs, bet par
klasiku galīgais lēmums tiks pieņemts
pēdējā brīdī.

Atteikties no 5000 m,
jo izturība pēc divām slimošanas reizēm (Monreālā un Hamārā) vēl nav pilnībā
atjaunojusies, un tā vietā pieteikties 1000 metros, kur spēka tik daudz nevajag
un ātruma izturības pietiktu? Tas jāizlemj dienu pirms sacensībām.

Izredzes pirms un pēc pusnakts

Šorttrekisti samēros
spēkus Vankūveras Pacific Coliseum
arēnā, bet ātrslidošanas klasiķi – 40 km attālajā Ričmondā. Sacensības abos
veidos, pēc vietējā laika, sāksies 13. februārī un arī beigsies gandrīz
vienlaikus – īsajā celiņā (šorttrekā) 26. februārī, garajā – dienu vēlāk.
Šorttrekā izcīnīs astoņus medaļu komplektus (500 m, 1000 m, 1500 m, kā arī
stafetēs – 3000 m dāmām, 5000 m kungiem), klasikā divpadsmit (500 m, 1000 m,
1500 m, 5000 m dāmām un kungiem, 3000 m dāmām un 10 000 m kungiem, kā arī komandu
iedzīšanas slidojumos).

Par Haralda Silova
izredzēm. Ja viņš neatsauks līdzdalību klasikas
5000 m slidojumā, tad Haralds olimpiskajās spēlēs debitēs 13. februārī desmitos
vakarā pēc Latvijas laika. Pēc tam viņam būs jāsteidzas no Ričmondas uz
Vankūveru, kur šorttrekistiem trijos naktī (pēc Latvijas laika) sāksies
priekšsacīkstes 1500 m, pēc tam pusfināli, A un B fināli sestajā rīta stundā.
Ja mūsu sportists pagūs atpūsties pēc Ričmondas, kur vajadzētu pacīnīties par
iespējami augstāku vietu otrajā desmitā, varam cerēt uz sekmīgu startu arī
šorttreka 1500 metros, kas ir Haralda iecienītākā distance. Ceram uz viņa
iekļūšanu galvenajā – A finālā.

Nākamā sacensību nakts
rīdziniekam būs 18. februārī. Ja gribēs nošaut divus zaķus, tad Haraldam
jākļūst par biatlona čempionu. Ričmondā 1000 m slidojumi sāksies divos no rīta.
Bet cīņas tikpat garā šorttreka distancē – pulksten 3.25. Mēs visi gribētu
redzēt Haraldu slidojam mums jau pieņemamākā laikā sešos no rīta, kad 21.
februārī šajā šorttreka distancē sāksies finālcīņas. Haraldam programma
maksimums – iekļūt B finālā (pirmajā ducī). Klasiskajā ātrslidošanā vajadzētu
ielavīties otrajā desmitā.

Šorttrekā 500 m
distancē kvalifikācijas sacensības notiks naktī uz 25. februāri, medaļu
ieguvējus uzzināsim vēl pēc divām naktīm. Atcerēsimies, ka pēdējā PK posmā
pirms Vankūveras Haralds šajā disciplīnā ierindojās 11. vietā. Lai tas uzmundrina
mūs un Haraldu.

Konkurenti

Šorttreka 500 m
distancē pārliecinoši līderi ir kanādieši Čārlzs Hemlins un Fransuā Luī
Tremblē, bet sešniekā tikai viens dienvidkorejietis – Si Bak Suns, Haralds
Silovs vadošo sarakstā ieņem 21. vietu. Toties 1000 m distancē labāko sešniekā
ir četri dienvidkorejieši (spēlēs varēs startēt tikai trīs), taču galvenais
favorīts acīmredzot būs pieredzējušais divkārtējais olimpiskais čempions Apolo Antons
Ono (ASV). Eiropiešiem arī šajā distancē nav pārāk lielu izredžu. Pēdējā PK
posmā Silovs guva šīs sezonas lielāko panākumu, Mārketē (ASV) izcīnot piekto
vietu.

1500 m slidojumā
gaidāma ļoti sīva cīņa starp pasaules šīs sezonas līderi Jun Su Li
(Dienvidkoreja) un labākajiem no Kanādas – brāļiem Hemliniem un ASV japāni
Apolo Ono. Ceram, ka Haraldam viss izdosies, jo slikta vai ļoti slikta izloze
viņam nedraud tāpēc, ka sezonā kopumā uzrādīti labi un stabili rezultāti.

Klasiskajā
ātrslidošanā 500 un 1000 m distancē favorīti ir amerikāņi Šanijs Deiviss un Čads
Hedriks, nīderlandieši Grothuiss un Keiperss, japāņi Nagašima un Kato (īpaši
īsajā sprintā). Deivisa pārākums 1500 m distancē šosezon bijis ļoti iespaidīgs.
Abos garākajos slidojumos (5000 un 10 000 m) nīderlandietim Svenam
Krāmeram konkurentu joprojām nav. Īsākajā no abiem garajiem slidojumiem Silovs ar
ļoti labu rezultātu (6:17,14) šoziem ir 15. pasaulē. Diezin vai spēlēs tiks
laboti pasaules rekordi, jo Ričmondas ledus nav tik ātrs kā Kalgari vai
Soltleiksitijā.

Vēsture

Ātrslidošana ir viens
no vecākajiem ziemas sporta veidiem pasaulē, kurš olimpiskajā programmā ir kopš
pirmajām spēlēm 1924. gadā Šamonī. Labākais no latviešiem toreiz bija Alberts
Rumba, 1500 m distancē iegūstot desmito vietu, Sanktmoricā pusotrā kilometrā
viņš ierindojās 14. vietā. 1936. gadā Garmišpartenkirhenē 14. vieta īsajā
sprintā Alfonam Bērziņam, kurš trīs gadus vēlāk Rīgā kļuva par Eiropas absolūto
čempionu. Grenobles spēlēs 1968. gadā Lāsma Kauniste 1500 m slidojumā bija
piektā. Norvēģijas ziemas sporta veidu speciālistu sastādītajā enciklopēdijā
rakstīts, ka Latvija var lepoties ar trim pasaules klases ātrslidotājiem – Alfonu
Bērziņu, Lāsmu Kaunisti un Haraldu Silovu. Haraldam Vankūverā iespējams
apstiprināt ziemeļnieku atzinības vārdus.

1967. gadā ISU
(Starptautiskā Slidošanas asociācija) vairāk nekā pirms simt gadiem Ziemeļamerikā
dzimušo šorttreku uzņem savā aprūpē. 1981. gadā notiek pirmais pasaules
čempionāts. Olimpiskā debija 1992. gadā Albērvilas spēlēs, kur par pirmajiem
čempioniem kļūst korejietis Ki Hon Kims un amerikāniete Ketija Tērnere.

Evita Krievāne šorttrekā
ir pirmā Latvijas olimpiete. Viņa Turīnā 1500 m distancē izcīnīja 22. vietu,
1000 metros – 23. vietu.

Latvijā ar šorttreku
sāka nodarboties pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Treneru Karīnas
Palasiusas, Janas Miglinieces un Lāsmas Kaunistes vadībā Rīgā uz pirmajiem
treniņiem pulcējās divi desmiti jaunā sporta veida entuziastu. Bet viss tā pa
īstam sākās 2000. gadā Ventspilī. Veidojās laba sadarbība ar Centrāleiropas
valstu kolēģiem, notika koptreniņi un sākās sacensību seriālu laiks. Arī pirmo
lielo panākumu laiks, kurus kaldināja treneri Edvīns Silovs un Māris Birzulis. Haralds
Silovs, kļūstot par Eiropas absolūto čempionu pieaugušajiem un teicami
startējot PK sērijās, tagad ir piederīgs pasaules šorttreka elitei.

Kā notiek izcīņa

Klasiskajā
ātrslidošanā formula ir pavisam vienkārša. Katrā distancē katrs sportists slido
tikai vienu reizi. Priekšsacīkšu, ceturtdaļfinālu un finālu nav. Sportisti
sadalīti pāros, atbilstoši izlozei. Apkopojot visu sasniegtos rezultātus,
nosaka galīgo vietu secību. Par atkārtotu pāragru startu – diskvalifikācija.

Šorttrekā izloze nav
nejauša. Priekšsacīkstēs katrā individuālajā distancē notiek vairāki slidojumi.
Divi ātrākie no katra kvalificējas nākamajai kārtai. Komplektējot katra slidojuma
sastāvu, tiek ņemta vērā sportista vieta pasaules rangā. Jo tā augstāka, jo
sāncenši spēkos vājāki. No šā viedokļa raugoties, Silovam problēmām nevajadzētu
būt. Arī ceturtdaļfinālā jācenšas savā slidojumā finišēt vismaz otrajam.
Pusfinālos jau noskaidrojas tie sportisti, kas A finālā cīnīsies par medaļām,
pārējie B finālā sacentīsies par vietām otrajā sešniekā. Nav retas arī
sportistu sadursmes slidojumu laikā. Par nopietnu pārkāpumu (sāncenša
traucēšana, grūšana) – diskvalifikācija.

Trases, inventārs

Šorttreka sacensības
notiek 60×30 m lielā ledus laukumā, 110 m ovālā celiņā. Laukuma stūri ir
polsterēti, lai pasargātu sportistus no traumām. Klasiskās ātrslidošanas celiņi
ir gandrīz četras reizes garāki – 400 m aplī. Šorttreka slidu asmeņi ir 17-18,5 collu (42,5-46,25
cm) gari. Slidu garums atkarīgs no sportista auguma un pēdas garuma. Silovs
lieto 17,5 collu
(43,75 cm) asmeņus. Klasikā slidu
naži ir mazliet garāki. Klasikā slidas piestiprinātas apaviem
pie zoles vidusdaļas, klapslidas zābaka papēdis balstās uz atsperes, tāpēc
slidotājam jābūt uzmanīgam, jo pārāk daudz sasveroties var nokrist uz
ceļgaliem. Šorttrekā slidas stiprinājums nobīdīts uz zoles kreiso malu.
Šorttrekisti vispirms uzvelk izturīga auduma bruņu, lai kritiena laikā
sāncensis ar savu aso slidu nesavainotu ķermeni. Bruņai tiek uzģērbts
kombinezons, kurā jau ievietoti ceļgalu un liela kaula aizsargi. Klasikā šādus aizsargtērpus neizmanto,
pietiek ar kombinezonu. Šorttrekisti izmanto arī cimdus, kas palīdz virāžās
saglabāt balansu.

Klapslidas Haralds
iegādājās pērn, beidzot ir arī zābaki ātrslidošanai, kas ir nedaudz augstāki
nekā šorttrekam. Tas ir Austrālijā un ASV ražotais inventārs, viņvasar Haraldam
kanādieši uztaisīja arī šorttreka apavus.

Gatis ĶĪSIS

Pasaules kausa rangs šorttrekā

500 m

1. Čārlzs Hemlins
(Kanāda)

2. Fransuā Luī
Tremblē (Kanāda)

3. Si Bak Suns
(Dienvidkoreja)

21. Haralds Silovs (Latvija)

1000 m

1. Jun Su Li
(Dienvidkoreja)

2. Apolo Antons Ono
(ASV)

3. Čārlzs Hemlins
(Kanāda)

15. Haralds Silovs (Latvija)

1500 m

1. Jun Su Li
(Dienvidkoreja)

2. Čārlzs Hemlins
(Kanāda)

3. Si Bak Suns
(Dienvidkoreja)

13. Haralds Silovs (Latvija)

Pasaules kausa rangs ātrslidošanā

1000 m

44. Haralds Silovs (Latvija)

1500 m

40. Haralds Silovs (Latvija)

5000 m

31. Haralds Silovs (Latvija)

Klasikā secība nav
objektīva, jo Haralds piedalījies tikai divos PK posmos no četriem. Eiropas
čempionātā Hāmarā sasniegtais netika vērtēts. Toties Ziemeļamerikā Silovs
sasniedza jaunus un lieliskus Latvijas rekordus 1000 m (1:08,83), 1500 m
(1:45,90) un 5000 m (6:17,14), pieticīgāks bija rekordrezultāts 500 m – 37,05.

Haralds Silovs

Dzimis: 1986. gada 7. aprīlī Rīgā

Augums, svars: 178 cm, 77 kg

Treneri: Edvīns Silovs, Māris Birzulis, Jeruns Oters

Lielākie sasniegumi: šorttrekā – 2007. gadā PK posmā – bronza
1000 m, divreiz piektais Eiropas čempionātā, 2008. gadā Eiropas absolūtais
čempions, divas zelta un viena sudraba medaļa atsevišķās distancēs, 2009. gadā
Eiropas čempionātā absolūtajā vērtējumā sudrabs, 1500 m zelts, PK posmā Mārketē –
5. vieta 1500 m. Ātrslidošanā 2009. gadā PK posmos četrreiz laboti pašam
piederošie Latvijas rekordi, Ziemeļamerikas čempionāta godalgotas vietas
ieguvējs, Eiropas čempionātā klasiskajā daudzcīņā 13. vieta pēc trim distancēm.

Dalība OS: debija