Laime nokrita uz ledus
Ne jau pašreklāmas dēļ Haralds
Silovs izvēlējās šo eksperimentu – Vankūveras olimpiskajās spēlēs startēt gan
savā pamatdisciplīnā – šorttrekā -, gan klasiskajā ātrslidošanā. Līdz šim
neviens sportists nebija gatavs šādam sacensību kokteilim, jo tie ir divi
dažādi sporta veidi ar atšķirībām slidu gabarītos un stiprinājumā pie zābakiem,
ar pavisam citu slidošanas tehniku, ar slidošanas celiņu iekārtojumu un
izmēriem. Kad Haralds pirms trim vasarām Kalgari pirmoreiz uzkāpa uz ātrslidošanas
naženēm, lai treniņā pārbaudītu, cik
ātri viņš spēj noslidot 3000 m, finišā pārsteigti bija visi klātesošie – jauns
Latvijas rekords. Drīz vien Silovs pārrakstīja visu mūsu valsts rekordu tabulu,
izņemot 10 000 m slidojumu. Straujo izaugsmi apliecināja pērn atlases
sacensībās Monreālā un Soltleiksitijā izpildītās olimpiskās kvalifikācijas
normas četrās distancēs.
Haralds
ātrslidošanā speciāli netrenējās, jo pietika ar to fizisko slodzi, kura gūta
nodarbībās šorttrekā. Klasikai viņš nopietnāk sāka pievērsties tikai tad, kad
tuvojās PK seriāla izšķirošie mači Amerikā. Tad bija nepieciešami beļģu trenera
Jeruna Otera padomi un klātbūtne. Viņš jau ilgāku laiku trenē Kanādas izlases
šorttrekistus un grupiņu eiropiešu no kontinenta mazajām valstiņām. Agrāk
nopietni strādājis arī ar ātrslidošanas klasiķiem. Tā sākās viņa sadarbība ar
talantīgo latviešu puisi, par kādu ievērojamais speciālists uzskata Haraldu.
Uzdevums ar vairākiem
nezināmajiem
Pirms
olimpiādes spēļu atklāšanas šis tandēms ilgi pētīja gaidāmo sacensību
kalendāru, kurā dienā varētu mēģināt dzīties pēc diviem zaķiem, t. i.,
vispirms noskriet klasiku, kas notiek 40 km attālajā Ričmondā, pēc tam
steigties uz Vankūveru, lai pievienotos šorttrekistiem. Aprēķini liecināja, ka
vispiemērotākā būs olimpisko startu pirmā diena.
„Izlozes
rezultātus 5000 m distancē nezinājām, bet nojautām, ka man Ričmondā būs
jāstartē piektajā pārī vai nedaudz vēlāk, jo favorīti parasti tiek ielozēti
pēdējos pāros, atbilstoši šosezon sasniegtajiem rezultātiem oficiālās
sacīkstēs. Tāpēc mana uzvara pār Čadu Hedriku vasarā kādās piešaudes sacensībās
Kalgari netika ņemta vērā," skaidro Haralds. „Ja reiz tā, paspēšu atpūsties pirms starta nakts melnumā pusotrā
kilometrā šorttrekā. Godīgi sakot, pēc Ričmondas tik ļoti saguris nebiju. Ko
tur slēpt, neesmu radis sevi taupīt, bet savā oficiālajā olimpiskajā debijā
klasikā slidoju piesardzīgāk. Vainīgs bija arī uztraukums. Lielā 400 m apļa
malā stāvošais Jeruns Oters, turot rokā hronometru, teica, lai mēģinot kāpināt
tempu. Cita starpā Jeruns Ričmondā bija ieradies tikai manis dēļ, jo
Nīderlandes klasiskā stila gargabalniekus trenē citi speciālisti. Nometu
uztraukuma važas un distances pēdējos apļos sāku slidot ātrāk. Finišā
hronometrs rādīja 6:35,69. 18 sekundes sliktāk par pašam piederošo valsts
rekordu. Ar treneri nospriedām, ka ugunskristības tomēr izdevušās, jo
spoguļgludais ledus bija negaidīti smags un lēns, tāpēc 20. vieta nav peļama.
Derēja tikai dāmām, lai ledus atspulgā pārbaudītu, vai pēc slidojuma frizūra
nav pārāk cietusi.
Šorttrekā
līdz pusfinālam man problēmu nebija. Taču tieši šajā turnīra fāzē pieļāvu
taktisku kļūdu, jo ar ceturto vietu pietika vien B finālam, lai cīnītos par
iespējami augstāku vietu otrajā sešniekā. Šorttreks ir kontakta sporta veids,
kas var sagādāt pārsteigumu visnegaidītākajā brīdī. Te tev kāds no sāniem var
uzdrāzties virsu, te pagrūst vai pabukņīt. Savas karjeras laikā esmu
piedzīvojis daudz tīšu vai netīšu pāridarījumu. Tikai šosezon, kad mani jau
uzskata par piederīgu pie elites, tiesneši kļuvuši daudz lojālāki. Tā 1500 m
distancē man sanāca desmitā vieta. Tobrīd tas bija labākais sasniegums Latvijas
olimpiskajā delegācijā."
Neplānotās ziemas brīvdienas
Slidotājiem
īsajā un garajā celiņā tie bija vienas darbadienas rezultāti. Pēc tam, atbilstoši
sacensību kalendāram, šorttrekistiem iestājās Bonifācija brīvdienas, jo līdz nākamajam startam bija četras brīvas
dienas. Ko sadarīsi? Augu dienu taču netrenēsies, tāpēc Haralds varēja pavērot,
kā klājas Latvijas citu sporta veidu pārstāvjiem Vankūverā un Vistlerā.
Pievienoties klasiķiem nevarēja, jo īsajā sprintā Silovs nebija izpildījis
kvalifikācijas prasības, tūkstotī bija problemātiski, jo šī distance ieplānota
vienā dienā ātrslidošanā un šorttrekā. Laika ziņā starp abiem veidiem atstarpe
daudz mazāka, lai varētu atvilkt elpu un vispār iekļauties sacensību grafikā.
Tāpēc Haralds klasikai šoreiz atmeta ar roku, galveno akcentu liekot uz īso
celiņu, kā latviskojot varētu dēvēt šorttreku. Tādā veidā var secināt, ka
Silovs klasikā no savām trim izcīnītajām kvotām izmantoja tikai vienu un savu
ātrslidošanas programmu Vankūverā jau ir pabeidzis, bet šorttreka īsajā sprintā
Haraldu atkal redzēsim šosestdien.
No gultas izkāpa ar kreiso kāju
1000
m distancē Haralds savā priekšskrējienā finišēja otrais, pārspējot
Dienvidkorejas trešo numuru un absolūtajā vērtējumā sasniedzot 14. rezultātu –
1:25,961. Par negaidīti radušos bēdu ieleju stāsta aculiecinieks klātienē –
Haralda tēvs Edvīns Silovs: „1000
m ceturtdaļfināls Haraldam bija ļoti grūts skrējiens. Startam viņš bija ļoti
labi sagatavojies un distancē līdz kritienam īstenoja izvēlēto taktiku.
Slidojuma sākumā viņš turējās cieši aiz kanādieša Čārlza Hamelina un drīz pats
pārņema vadības grožus, turklāt uzskrūvējot slidojuma tempu. Pēc pusotra apļa
kanādietis atguva vadību. Temps kļuva vēl ātrāks. Varēja nojaust, ka korejietis
Ļi Hosuks centīsies latvieti apdzīt no aizmugures, un Haraldam nekas cits
neatliktu, kā ķert Hamelinu. Tas prasītu daudz spēka un Haraldu nokausētu.
Savukārt Haraldam vajadzētu nobloķēt ķīnieti. To viņš arī izdarīja, ierādot konkurentam
attiecīgo vietu brauciena aizmugurē. Silovs sāka gatavot izšķirošo izrāvienu,
jo līdz finišam bija atlikuši divi apļi. Diemžēl visas ieceres izjauca
kritiens. Slidzābaks pieskārās ledum, un Haralds izslīdēja, atduroties pret
polsterētā laukuma apmali. Dusmas pašam uz sevi un liela vilšanās. Par 14.
vietu galaprotokolā prieka nekāda. Dubultuzvara Dienvidkorejai, bronza –
Apolo Antonam Ono, kurš kļuvis par bagātāko ASV sportistu ziemas olimpisko
spēļu vēsturē. Viņam tagad pa divām zelta un sudraba medaļām, trīs bronzas
godalgas. Ātrslidotājai Bonijai Bleirai piecas zelta un viena sudraba medaļa.
Ātrslidotājiem
un šorttrekistiem programma nav vēl galā."
Gatis
ĶĪSIS
Šorttreks
Dāmas. 500 m
1. Mena Vana (Ķīna) 43,048
2. Marianna Senželē (Kanāda) 43,707
3. Arianna Fontana (Itālija) 43,804
4. Džesika Grega
(Kanāda) 44,204
5. Jana Džou (Ķīna) 44,725
6. Kalīna Robērža
(Kanāda) 44,824
Dāmas. 1500 m
1. Jana Džou (Ķīna) 2:16,993
2. Ļi Unbjula (Koreja) 2:17,849
3. Parka Sunhi (Koreja) 2:17,927
4. Ketrina Roitere
(ASV) 2:18,396
5. Čo Hari (Koreja) 2:18,831
6. Erika Husāra
(Ungārija) 2:19,251
Kungi. 1500 m
1. Ļi Junsu (Koreja) 2:17,611
2. Apolo Antons Ono (ASV) 2:17,976
3. Džons Selskis (ASV) 2:18,053
4. Žans Olivjē
(Kanāda) 2:18,806
5. Suns Sibaks
(Koreja) 2:45,010
6. Veņhao Lians
(Ķīna) 2:48,192
10. Haralds Silovs (Latvija) 2:19,435
Kungi.
1000 m
1.
Ļi Junsu (Koreja) 1:23,747
2.
Ļi Hosuks (Koreja) 1:23,801
3.
Apolo Antons Ono (ASV) 1:24,128
4. Čārlzs Hamelins (Kanāda) 1:24,329
5. Fransuā Hamelins (Kanāda) 1:25,206
6. Dzjalians Haņs (Ķīna) 1:32,023
16.
Haralds Silovs (Latvija) 1:50,292 (ceturtdaļfināls)
Ātrslidošana
Dāmas. 3000 m
1. Martina Sablīkova (Čehija) 4:02,53
2. Stefānija Bekerte (Vācija) 4:04,62
3. Kristīna Grovsa (Kanāda) 4:04,84
4. Daniela
Anšica-Tomsa (Vācija) 4:04,87
5. Klāra Hjūsa
(Kanāda) 4:06,01
6. Masako Hodzumi
(Japāna) 4:07,36
Kungi. 5000 m
1. Svens Kramers (Nīderlande) 6:14,60
2. Ļi Sunhuns (Koreja) 6:16,95
3. Ivans Skobrevs (Krievija) 6:18,05
4. Hovars Boko
(Norvēģija) 6:18,80
5. Bobs de Jongs
(Nīderlande) 6:19,02
6. Aleksis Kontēns
(Francija) 6:19,58
20. Haralds Silovs (Latvija) 6:35,69
Dāmas.
500 m
1.
Ļi Sanhva (Koreja) 76,09 (38,24 un
37,85)
2.
Dženija Volfa (Vācija) 76,14 (38,30 un
37,83)
3.
Beisjina Vana (Ķīna) 76,63 (38,48 un
38,14)
4. Margota Būra (Nīderlande) 76,87 (38,51 un 38,36)
5. Sajuri Josii (Japāna) 76,99 (38,56 un 38,43)
6. Hetere Ričardsone (ASV) 77,17 (38,69 un 38,47)
Kungi. 500 m
1. Mo Tēbums (Koreja) 69,82 (34,92 un 34,90)
2. Keiičiro Nagasima (Japāna) 69,98 (35,10 un 34,87)
3. Kato Dzjodzi (Japāna) 70,01 (34,93 un 35,07)
4. Ļi Kansoks
(Koreja) 70,041 (35,05 un 34,98)
5. Mika Poutala
(Somija) 70,044 (34,86 un 35,18)
6. Jans Smēkens (Nīderlande)
70,21 (35,16 un 35,05)
Dāmas. 1000 m
1. Kristīna Nesbita (Kanāda) 1:16,56
2. Anete Geritsena (Nīderlande) 1:16,58
3. Laurīne van Rīsene (Nīderlande) 1:16,72
4. Kristīna Grovsa
(Kanāda) 1:16,78
5. Nao Kodaira
(Japāna) 1:16,80
6. Margota Būra (Nīderlande) 1:16,94
Kungi. 1000 m
1. Šani Deiviss (ASV) 1:08,94
2. Mo Tēbums (Koreja) 1:09,12
3. Čads Hedriks (ASV) 1:09,32
4. Stefans Grothuiss
(Nīderlande) 1:09,45
5. Marks Tuiterts
(Nīderlande) 1:09,48
6. Simons Kuiperss
(Nīderlande) 1:09,65
Dāmas. 1500 m
1. Irēna Vusta (Nīderlande) 1:56,89
2. Kristīna Grovsa (Kanāda) 1:57,14
3. Martina Sablīkova (Čehija) 1:57,96
4. Margota Būra
(Nīderlande) 1:58,10
5. Nao Kodaira
(Japāna) 1:58,20
6. Kristīna Nesbita
(Kanāda) 1:58,33
Kungi.
1500 m
1.
Marks Tuiterts (Nīderlande) 1:45,57
2.
Šani Deiviss (ASV) 1:46,10
3.
Hovars Boko (Norvēģija) 1:46,13
4. Ivans Skobrevs (Krievija) 1:46,42
5. Mo Tēbums (Koreja) 1:46,47
6. Čads Hedriks (ASV) 1:46,69
