Četrās sienās ar pretinieku un bumbiņu
Skvošam Latvijā ir nopietnas ambīcijas ieņemt ko vairāk par sportiskas izklaides nišu, un pirmie nopietnie starptautiskie panākumi junioru konkurencē raisa optimismu Latvijas Skvoša federācijas (LSF) valdes priekšsēdētājam un valsts čempionam Aleksandram Pāvulānam, kurš sev tuvajā sporta veidā turpina darboties pēc pasaules klases profesionāļa karjeras noslēguma. Zviedrijā dzimušais, bet savas mātes dzimtenē ar pirmo reizi māju sajūtu ieguvušais Pāvulāns pēc LSF nodibināšanas pats piedāvāja palīdzību, lai liktu lietā populārākās skvoša valstīs krāto pieredzi.
BOKSA PRINCIPS SKVOŠĀ
Pāvulāns skvošu raksturo kā ārkārtīgi dinamisku bumbas spēli, kas īpaši piemērota tiem, kam patīk daudz kustēties. Sišana skvošā ir vienkārša, jo ar sienām ierobežotajā telpā bumba vienmēr ir tuvu, un šķiet, ka tai nevar netrāpīt. Pirmo spēles iemaņu apgūšanai trenera vadībā pat pietiekot ar piecām minūtēm. Nodarbības fiziskās formas uzturēšanai šķiet garlaicīgas, bet skvošā tas ir vienkārši kaifs, spēles plusus uzskaita LSF prezidents. Spēlētājam ir intensīva fiziskā slodze īsā laika posmā, tādēļ skvošs jo īpaši noderīgs tiem, kam atliek maz laika, lai uzturētu sevi formā.
Sacensību aspekts skvošā ir klasiski individuāls — tīra cīņa kā boksā. Divi spēlētāji ieiet kortā, viens atgriežas kā uzvarētājs, otrs — kā zaudētājs. Nav tā kā komandu spēlēs, kur vienmēr var likties, ka zaudēts kāda cita neizdarības dēļ. „Skvošā nav komandu spēles komponenta, bet tiem, kam patīk individuālisms sportā, tā ir īstā nodarbe,” nešaubās Pāvulāns. „Katru sekundi tu esi laukumā. Katru sekundi jākoncentrējas un aktīvi pašam jābūt iekšā spēlē,” saka savulaik ar panākumiem profesionāļu konkurencē startējušais federācijas vadītājs.
JA REIZ SĀKSI, NEKAD NEBEIGSI
LSF ir izstrādāta sacensību sistēma ar savu reitingu aptuveni 120 cilvēkiem, kurus var uzskatīt par aktīviem skvoša spēlētājiem. Vēl ir turnīri ārpus reitinga sistēmas, pēc aptuveniem aprēķiniem dažādās skvoša sacensībās Latvijā piedalās četri līdz pieci simti spēlētāju. „Jo aktīvāk LSF rīko sacensības, jo vairāk dalībnieku,” saka Pāvulāns, paskaidrojot, ka spēlētājiem pašiem citkārt pietrūkst iniciatīvas, lai ieplānotu spēli dienišķo darbu skrējienā, bet skaidrs spēļu grafiks vienmēr nostrādā labāk par abstraktiem aicinājumiem. LSF pārraudzībā un rēķinos nenonāk tie, kas uzspēlē tikai savam priekam ar draugiem, tāpēc precīzu skvošā iesaistīto skaitu, protams, neviens nepateiks.
Spēles noteikumus sākumā nav ļoti viegli saprast, jo abi spēlētāji ir vienā telpā, un jāsaprot, kurā brīdī kas kuram traucē — pat pasaules klases turnīros tas ne vienmēr ir viegli izšķirams. Aktīvi spēlētāji drīz vien apgūst nepieciešamos tiesāšanas pamatus. „Tie, kas sākuši spēlēt, parasti paliek skvošam uzticīgi visu mūžu, un tikai retais spēli atzīst par sev neinteresantu,” palepojas Pāvulāns. Pirmais Latvijas čempionāts šajā spēlē notika 2003. gadā.
PALDIES MADONAI
Skvošs Latvijā nav tikai Rīgas privilēģija, jo spēlēt var arī Liepājā, Jelgavā, Madonā, Ķekavā un Saldū. Par galvenajiem spēles attīstības centriem Pāvulāns nosauc Rīgu un Liepāju, bet citviet jārēķinās ar nelielu laukumu skaitu, kas ierobežo iespējas aizvadīt sacensības, — tās grūti sarīkot vienā vai divos kortos. Te gan vērts atcerēties, ka skvoša saknes Latvijā ir Madonā, kur pirmo kortu ierīkoja 1998. gadā pēc Madonas skvoša kluba prezidenta Voldemāra Svilāna iniciatīvas.
Par vienu no šobrīd būtiskākajām problēmām Latvijas skvošā Pāvulāns uzskata bērnu un jauniešu iesaistīšanu. Vēl nav tādu tradīciju, kas skvošu padarītu jaunajai paaudzei atpazīstamu un atraktīvu, tādēļ LSF prezidents vairāk cer uz pieaugušajiem spēlētājiem, kuri kļūs par pievilcīgu paraugu savām atvasēm. Latvijā skvošs nav sporta veids, ar ko var komerciāli pelnīt naudu, bērnu grupas finansiālu atdevi nedod, bet laukumu īpašniekiem jādomā, kā uzturēt savas bāzes. Junioru sportu skvošā balsta brīvprātīgi ziedojumi — kāds ziedo kortu īres laikam, kāds cits — trenera darbam; nauda jānopelna ar kaut ko citu, lai varētu atļauties segt izdevumus par bērnu treniņiem.
ĀTRA REAKCIJA, MAIGA ROKA
„Ja nenopelni uz klientiem vakarā, tad nav, no kā ziedot bērniem pēcpusdienā,” paskaidro Pāvulāns, kura iedibinātajā Baltijas skvoša institūtā, Purvciemā, bērniem jau ir iespēja noteiktos laikos izmantot laukumus par puscenu. Ir arī trenere, kas darbojas ar bērnu grupu, bet panākumus pagaidām ir priekšlaicīgi prognozēt, un priekšā vēl ir darbs, lai izveidotu junioriem regulāru treniņu un sacensību sistēmu. Tas ļautu arī plašāk aģitēt par sporta veidu skolās un piesaistīt jaunus spēlētājus.
Regulāri junioru turnīri notiek jau pašlaik, taču LSF jādomā, kur šādām aktivitātēm ņemt finansējumu. Latvijas situācija ir atšķirīga, piemēram, no Pāvulānam labi zināmās Zviedrijas, kur pašvaldības nodrošina ļoti iespaidīgu finansējumu par bērna iesaistīšanu sportiskās aktivitātēs. Latvijā, lai aizbrauktu uz kādām sacensībām, par materiālo pusi jāgādā pašiem spēlētājiem.
Par spīti nesenajai vēsturei un nepavisam ne lielajam spēlētāju skaitam, Latvijas skvošs sevi ir nopietni pieteicis augsta līmeņa starptautiskās sacensībās junioriem. Par lielāko cerību uzskata Inetu Mackeviču, kura pašlaik gan tikko daļēji atsākusi trenēties pēc apakšstilba kaula plīsumiem, un 19 gadus vecās Latvijas čempiones treniņu režīms vēl ir stingri ierobežots. Pāvulāns Mackeviču dēvē par lielu dabas talantu, kam dotas daudzas skvošā svarīgas īpašības, ko citi iegūst ilgstošos treniņos. „Ļoti eksplozīva spēlētāja ar ātru reakciju un maigu roku,” juniores plusus uzskaita federācijas vadītājs.
JUNIORU CERĪBAS
„Skvoša specifika prasa strauju ķermeņa kustību, bet sitiena rokai tajā pašā laikā jābūt pietiekami maigai, lai uzņemtu ātri lidojošu bumbu un efektīvi uzbruktu. Tā ir sarežģīta kustību koordinācija, ko parasti izdodas apgūt tikai ilgos treniņos. Lielākajā daļā sporta spēļu uzbrukums ir ar ātrumu un spēku, bet skvošā — jo lēnāk bumba kustas, jo tālāk tā būs no pretinieka un viņam neizdevīgākā situācijā,” spēles specifiku izskaidro Pāvulāns. Lai cik tas varētu šķist maznozīmīgi, pietiek pretinieku piespiest ik reizi līdz sitienam spert lieku pussoli, lai iegūtu spēlē būtiskas priekšrocības.
Mackeviča daudz trenējusies arī patstāvīgi, tas palīdzējis gūt pirmos nozīmīgos panākumus Eiropas junioru līgā. Trauma liepājniecei pieteicās brīdī, kad bija nodrošināts viss nepieciešamais atbalsts, lai janvārī dotos uz junioru British Open, ko uzskata par neoficiālo Eiropas junioru čempionātu. Kopš tā laika Mackeviča nav spēlējusi, taču ir cerības uz līderes drīzu atgriešanos, lai skvošiste atgūtu pozīcijas pasaules junioru rangā, kur viņa savā vecuma grupā bija tikusi jau līdz otrā desmita vidum, apsteidzot pretinieces, kas daudz labākos apstākļos trenējas krietni ilgāku laiku. „Tas ir fantastisks sasniegums salīdzinājumā, piemēram, ar anglietēm, kuru rīcībā resursi ir lielāki nekā Latvijas basketbola valstsvienībai,” uzsver Pāvulāns un piebilst, ka Mackeviča pret Anglijas otro vai trešo numuru jau varēja spēlēt kā pret spēkos līdzīgu sāncensi. Pāvulāns arī cer, ka junioru konkurencē arvien labākus panākumus gūs Ņikita Opļetins, kam skvošā parādījusies tik nepieciešamā pašmotivācija.
LSF prezidents šaubās, cik pamatotas ir treneriem noteiktās stingrās sertifikācijas prasības, vēlreiz salīdzinot Latviju ar Zviedriju, kur klubu biedri paši drīkst vērtēt un izlemt, kam uzticēt bērnu trenēšanu. Skandināvijā bieži vien apmācību veic kāds no spēlējošiem bērnu vecākiem, kam klubs par to nodrošina bezmaksas sezonas abonementu. Savukārt Latvijā pašlaik ir tikai divi sertificēti skvoša treneri, kas ierobežo plašāku apmācību iespēju. Pāvulāns uzskata, ka apņemšanos stingri reglamentēt bērnu trenēšanu varētu būt veicinājusi vēlme izskaust padomju sporta tradīcijas, kur nebija respekta pret sportista personību un vecākiem varēja rasties bažas, ka ar viņu bērnu veselību neviens nerēķināsies.
PASAULES UN AUSTRUMEIROPAS KARTE
„Austrumeiropā vēl pirms dažiem gadu desmitiem skvoša nebija, līdz pirmās aktivitātes parādījās Čehijā. Savukārt mūsdienās ļoti strauji skvošs attīstās Polijā, kā arī Ukrainā. Eiropas skvošā iezīmējas trīs līmeņi — augstākajā ir astoņas spēcīgākās valstis, to vidū — Anglija, Francija un Vācija; nākamajā pakāpē seko Skandināvija, un daļa citu vecās Eiropas valstu, kā arī pa kādai jaunpienācējai no Austrumeiropas. Savukārt profesionāļiem turnīri ar lielāko balvu fondu ir arābu valstīs, un junioru konkurencē par absolūtu favorīti kļuvusi Ēģipte. Pasaulē ir dažādas skvoša skolas: angļiem — nedaudz garlaicīga ar uzsvaru uz drošu spēli, stabilitāti un spiedienu, austrāliešiem — spēka skola ar ātrumu, bet ēģiptiešiem — ļoti skatāma spēle ar dažādiem uzbrukumiem un visādiem taktikas trikiem,” atšķirības skvoša pasaulē iezīmē LSF prezidents.
Lai skvošs attīstītos Latvijā, Pāvulāns vēlētos divas savstarpēji saistītas lietas — savu zvaigzni un mediju uzmanību. Bez lielākiem panākumiem nav pamata cerēt uz būtisku publicitāti, kas savukārt veicinātu interesi par sporta veidu. Federācijas prezidents cer, ka lielāku interesi izrādīs pašvaldības, vairāk raugoties uz Liepāju un Ventspili, nevis Rīgu, kur valda tīra biznesa pieeja.
No sportiskā viedokļa LSF prezidents vēlētos arī citu turnīru sistēmu, kur ik dienu nevajadzētu aizvadīt vairākas spēles. Lai organisms pēc spēles atgūtos, vajadzīgs ilgāks laiks, tādēļ, spēlējot dienā vairākus mačus, katrā nākamajā cīņā tiek rādīta arvien sliktāka spēle. Savukārt gari turnīri krasi samazina spēlētāju skaitu, tādēļ LSF meklē kompromisus.
Pāvulāns sagaida, ka Baltijas valstīs Latvija drīz kļūs par līderi, jo pēdējās divās valstu mačsacīkstēs ir uzvarējusi savulaik par Baltijas skvoša pionieriem uzskatītos igauņus. Lietuvā skvošs nopietni attīstīties sācis tikai šogad, bet jau guvis itin plašu atsaucību.
Skvošs lūkojas arī olimpisko spēļu virzienā, lai gan tas pagaidām ir skats tālākā perspektīvā. Pāvulāns nešaubās, ka jau pašlaik skvošs kā labi atpazīstama un pasaulē izplatīta spēle atbilst visām prasībām, lai kļūtu par olimpisko sporta veidu. Arvien uzlabojas skvoša pievilcība televīzijai, ko veicinājuši dažādi tehniski jaunievedumi, tomēr citi sporta veidi Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai arvien vēl esot pievilcīgāki.
Atzinīgi Pāvulāns vērtē Pasaules Skvoša federācijas (WSF) veikumu. Novembra beigās Rīgā viesojas izcili pasaules klases meistari un speciālisti, kuri piedalījās WSF īstenotajā skvoša popularizēšanas programmā. Latvija tika izraudzīta par pirmo pieturas punktu pasaules ranga līderes Nikolas Deividas un vīriešu reitinga bijušā pirmā numura Džona Vaita vizītei WSF vēstnieku programmā, kas šogad turpināsies vēl divās valstīs.
