Kad panākums nebūs pārsteigums
Latvijas
jauniešu boulinga izlase deviņu spēlētāju pulkā svētdien sāks startu 21.
Eiropas jauniešu čempionātā Helsinkos. Latvijas Boulinga federācijas prezidents
Aleksandrs Rihters pauž pārliecību, ka līdzjutēji var cerēt, ka uz Rīgu tiks
atvestas medaļas, jo sacensībās kopumā tiks izspēlēti vairāki medaļu komplekti
ne tikai individuāli, bet arī pāru un trio ieskaitē.Eiropas
jauniešu čempionātā piedalās spēlētāji, kuri līdz šā gada 31. augustam nebūs
sasnieguši 19 gadu vecumu. Latvijas izlasē pieredzējušā trenera Sida Alena
vadībā Helsinkos startēs trīs meitenes un seši puiši.-
Pirms trijiem gadiem aizsākās jauniešu boulinga attīstības programmas
īstenošana. Tad arī pirmo reizi izveidojām jauniešu izlasi, – sarunā ar Sportu stāsta Latvijas Boulinga
federācijas prezidents Aleksandrs
Rihters. – Ar pamudinājumu un palīdzību no Starptautiskās Boulinga
federācijas puses piesaistījām zinošus trenerus no ārzemēm, kuri varētu sniegt
padomu ne tikai spēlētājiem, bet arī mūsu treneriem. Boulinga skolā
piesaistījām daudz vairāk jauniešu, kuriem līdzās no pirmajiem soļiem boulingā
bija zinoši treneri. Iepriekš speciālistus no ārvalstīm bijām piesaistījuši
tikai darbam ar izlases kandidātiem. Skaidrs, ka trīsdesmitgadniekam daudz jauna
neiemācīs, tādēļ galveno uzmanību veltām padsmitgadniekiem. Šajā laikā
izveidojušies līderi, kuri savas vietas vairs neatdod. Šis ir tas Eiropas
čempionāts, kurā varam sagaidīt labus rezultātus no mūsu audzēkņiem.
– Kāds ir jauniešu ceļš uz
boulingu?
–
Ir dažādi varianti. Viens no pašreiz labākajiem boulinga spēlētājiem Nikolajs
Ovčiņņikovs sākumā spēlēja futbolu. Lielu panākumu nebija, tādēļ prieka pēc
viņš sāka spēlēt boulingu, kas vēlāk kļuva par galveno nodarbi. Šogad
Ovčiņņikovs jau startēs pasaules reitinga maču finālā, kur būs pārstāvēti tikai
astoņi eiropieši. Meitenēm kritiskā robeža ir 16-17 gadu vecumā, kad dzīvē
rodas daudz citu interešu – puiši un disenītes.
– Cik liela ir konkurence
Eiropas un pasaules čempionātos?
–
Eiropā senākās tradīcijas, kas mērāmas otrajā gadu simtā, ir Somijai,
Zviedrijai, Anglijai un Vācijai, kur vairs nav šaubu par boulingu kā sporta
veidu. Bijušās PSRS teritorijā boulings aizsākās pirms 10, varbūt 15 gadiem.
Daudzās valstīs līdz šim gan boulingu spēlē vienīgi izklaides līmenī. Baltijas
mērogā par mūsu jauniešu meistarības pārākumu šaubu nav. Starptautiskajā arēnā
līdz esam sasnieguši labākos rezultātus arī bijušās padomijas pārstāvju pulkā.
– Kādas cerības tiek
saistītas ar jauniešu startu Helsinkos?
–
Pēdējā laikā neesam bijuši tālu no godalgoto pjedestāla jauniešu čempionātos,
tādēļ pamatoti varam cerēt uz kādu godalgu gan puišu, gan meiteņu konkurencē.
Pirms gada Fiļimonovam neizdevās tikt augstāk par piekto vietu, bet šoreiz
cerības saistās ar vairākiem izlases dalībniekiem, kuri varētu sasniegt labus
rezultātus gan individuāli, gan pāros un disciplīnu kopvērtējumā.
– Regulāriem treniņiem un
līdzdalībai sacensībās noteikti nepieciešamas arī finanses.
–
Lielākais finansiālais slogs gulstas uz jauniešu vecākiem, kuriem nākas
apmaksāt treniņus, inventāru un ceļojumu izdevumus. Federācijas rūpējas par
atzītu treneru līdzdalību treniņu procesā reizi divos vai trijos mēnešos, kā
arī par izdevumiem saistībā ar izlašu startu oficiālajos Eiropas un pasaules
čempionātos. Eiropas čempionāti notiek katru gadu, bet pasaules čempionāti –
reizi divos gados. Finansiālo iemeslu dēļ uz visiem turnīriem nevaram atļauties
sūtīt pilnas komandas – nevis sešus puišus un sešas meitenes, bet gan tobrīd
labākos spēlētājus.
– Cik populārs boulings ir
ārpus Rīgas, jo spēlēt var daudzviet Latvijā.
–
Spēlētāji nākuši ne tikai no Rīgas, bet arī no Jelgavas, Alūksnes, Siguldas.
Pamatā attīstām boulingu tikai Rīgā. Protams, arī citās pilsētās netrūkst
cilvēku, kuri pašmācības ceļā apguvuši boulingu, bet tagad uzdrošinās to mācīt
arī citiem. Valstī notiek daudz dažāda mēroga boulinga turnīru, taču par
oficiāliem varam saukt tikai tos, kuri saskaņoti ar federāciju un iekļauti mūsu
kalendārā. Tikai tādā gadījumā varam būt pārliecināti, ka gan sacensību vietas
sagatavošanā, gan tiesāšanā tiek ievēroti visi noteikumi. Turnīru rīkošana nav
finansiāli izdevīga, taču ļoti bieži boulings tiek spēlēts korporatīvos
pasākumos – aktīvi ir baņķieri, juristi, visas sezonas garumā notiek arī firmu
iekšējie čempionāti. Zelta boulinga izklaides
pasākumus rīkojuši arī basketbolisti – Latvijas sieviešu izlase, janvārī bija ASK Rīgas turnīrs faniem kopā ar
spēlētājiem.
– Kādi vēl nozīmīgi turnīri
šosezon ir ieplānoti Latvijas labākajiem spēlētājiem?
–
Pašlaik notiek gatavošanās Eiropas čempionātam sievietēm, kas jūnija sākumā
notiks Dānijā. Līdz piektdienai turpināšu aktīvi meklēt līdzekļus, lai varētu
pieteikt junioru izlasi startam pasaules čempionātā jūlijā ASV. Pagaidām vēl
neesam izlēmuši par Latvijas izlases līdzdalību pasaules čempionātā vīriešiem
augustā Taizemē. Paralēli strādājam arī pie pieteikuma 2009. gada pasaules
čempionāta sievietēm rīkošanai Rīgā. Iepriekš bija noteikts, ka šīs sacensības
notiks Austrālijā, taču federācijā amatpersonu maiņas dēļ ir zudis nepieciešamais
finansējums, tādēļ tiek meklēts rezerves variants. Līdz ar to mums ir labas
izredzes nākamgad Zelta boulingā uzņemt
pasaules labākās spēlētājas. Ar 22 celiņiem būtu par maz vīriešu čempionāta
rīkošanai, taču sieviešu turnīrā ir mazāka pārstāvniecība – kādas 40 valstis,
no kurām visas netiek pārstāvētas ar pilnām komandām. Mūsu lielākie plusi ir
stacionārās tribīnes, tas, ka zāle atrodas tuvu viesnīcām, lidostām, pilsētas
centram. Marta beigās zināsim Starptautiskās federācijas lēmumu.
Renārs
BUIVIDS
Fotoparaksti
Foto:
Latvijas Boulinga federācija
Latvijas jauniešu izlase. Pirmajā rindā (no kreisās):
Elizabete Vārava, Daniels Vēzis, Marija Tkačenko, Diāna Zavjalova, otrajā
rindā: Vladislavs Fiļimonovs, Artūrs Ļevikins, Artūrs Bricis, Einārs Lindermanis,
Dzintars Beržinskis
Jauniešu programma. Latvijas Boulinga
federācijas prezidents Aleksandrs Rihters uzsver panākumus jauniešu un junioru
konkurencē
Izlases līderis. 2007. gada Eiropas
čempionāta kopvērtējumā Vladislavs Fiļimonovs izcīnīja 5. vietu
