Bitītes spiets

Latgales mazpilsētiņā
Viļānos 3500 iedzīvotājiem ilgus gadus dzīve ritēja vienmuļi. Daļa skolēnu pēc
mācībām padzenāja futbola bumbu, tā kaut nedaudz aizpildot brīvo laiku. Bet
vairāk bija tādu, kas vispār nezināja, kur to likt, jo mazpilsēta puišeļiem
nekā prātīga un aizraujoša nespēja piedāvāt. Kustīgākie devās izklaides meklēt
uz Rēzekni. Viens no enerģiskākajiem
viļāniešiem neapšaubāmi ir Rēzeknes policijas darbinieks Aldis Rutkovskis, kurš
padsmitnieka gados piestaigāja uz svaru zāli, lai papumpētu muskuļus. Drīz
radās izdevība pamēģināt spēkus svarbumbu celšanas sacensībās. Pašam par lielu
izbrīnu, Aldis ieguva savu pirmo diplomu par trešo vietu.

Saldais dzēliens Nu jau otro gadu
Viļāni kļuvuši par vienu no Latvijas spēcīgākajiem svarbumbu celšanas centriem
ar savu sporta klubu, kam dots ļoti skanīgs un cildens nosaukums – Bitīte, kas liecina par čaklumu un darba
tikumu. To var tulkot arī citādi, jo Bitītes
dzēliens konkurentiem sacensībās kļūst arvien sāpīgāks. Par to varēja pārliecināties
Latvijas čempionāta dalībnieki viņsestdien Nacionālās aizsardzības akadēmijas
sporta zālē, kur Latgales zēni un meitenes ieradās ar viskuplāko komandu –
diviem dučiem ļoti jaunu, jaunāku un ne tik jaunu sportistu. Aldis ar lienētu
autobusu bija atvedis uz Rīgu visus, kas pie viņa trenējas. Kad gada pēdējais
pasākums šajā sporta veidā bija beidzies, viļāniešu bagāža bija kļuvusi vismaz
par diviem dučiem medaļu bagātāka. Aldim Rutkovskim ir
36 gadi, un viņu joprojām var dēvēt par spēlējošo treneri, jo, tāpat kā
audzēkņi, viņš divpudenes vicina katru dienu, tiesa, puiši vingrinās ar
vieglākām, kas atbilst viņu vecumam.

Es un mana divpudene

"Sākumā bijām divi –
es un mana divpudene. Tuvojās Latvijas I olimpiāde, un pilsētas vadība man lūdza
nokomplektēt komandu ar vismaz četriem dalībniekiem. Izdevās, pat bombongas par
startu Ventspilī nesolot," visjaunāko laiku vēsturi šķirstot, atceras Rēzeknes
policijas darbinieks. "Bet tas bija pietiekami, lai Viļānos pēc tam varētu sākt
pulcēt sev domubiedrus. Ko tur liegties, toreiz Ventspilī jutos kā bikls
amatieris, kurš ieradies pie profesionāļiem. Izcīnīju ceturto vietu. Pats sāku
pieņemties gudrībā, braucu uz Latvijas čempionāta posmu sacensībām, iepazinos,
kā strādā citos klubos, ieguvu informāciju, kā trenēties. Pirmais no
viļāniešiem man piepulcējās draugs Ivars Bečs. Un vēl, pirmsākumus atceroties. Bumbas
cilāju vienā no sava dzīvokļa trim istabām, uzliekot speciālu grīdu. Maigi
izsakoties, kundze par manām "bumbu spēlēm" sajūsmā nebija. Spēka treniņi gan
notika pilsētas arodskolas telpās."

Kad Viļānos sākās
svarbumbu celšanas masveidība? "Pirms diviem gadiem, kad Roberts Innus vasarā
izveidoja Latvijas Svarbumbu celšanas asociāciju. Tovasar mēs vispirms radījām piecu
cilvēku treniņgrupu, bet gada nogalē nodibinājām savu sporta klubu Bitīte. Nosaukuma izvēle bija pavisam
vienkārša, jo Viļānu karogā attēlota bitīte. Tā ienācām šā spēka sporta veida
apritē un jaunajā asociācijā. Esmu kluba valdes priekšsēdētājs, un sportistu
skaits pāris gados ir pieckāršojies," klāsta Aldis. "Manā treniņu grupā
lielākoties ir 15 līdz 18 gadus veci jaunieši (mūsu sporta veidā ir cita vecuma
gradācija, salīdzinot, piemēram, ar riteņbraukšanu, kur astoņpadsmit gadus vecs
sportists pēdējo sezonu drīkst startēt junioros), ir arī pieaugušie, bet
neliedzam iespējas bumbu celšanu apgūt arī tiem, kas vēl nav sasnieguši
jauniešu vecumu. Esam priecīgi par jebkuru puisi, kuru izdevies izraut no ielas
ietekmes.

Dārgumi stropa šaurībā

Mūsu kolektīvā
lielākoties trenējas Viļānu vidusskolas skolēni un pilsētas arodskolas
audzēkņi, kas veido kluba jaunatnes komandas pamatkodolu. Strādāts ar dzelžiem
ir ļoti nopietni, par ko liecina mūsu jauniešu sasniegumi. Gandrīz visi ir
Latvijas jauniešu čempioni, rekordisti vai godalgoto vietu ieguvēji. Pieci no mūsu
Bitītes ir pasaules un Eiropas
jauniešu čempionāta sudraba laureāti, piekāpjoties tikai Krievijas atlētiem.
Nadzīgākais titulu vācējs pagaidām ir Artis Salinieks, kurš no Eiropas junioru
čempionāta mājās pārveda divas zelta un vienu bronzas medaļu, bet pasaules
junioru čempionātā Smoļenskā savu godalgu kolekciju papildināja ar divām
sudraba un divām bronzas godalgām.

Lai gan klubam ar
transportu palīdz Viļānu pilsētas dome, iedodot lielo autobusu sportistu
vešanai uz sacensībām, Rēzeknes rajona padome sportistiem sniedz nelielu
finansiālu atbalstu, dzīvojam un trenējamies lielā šaurībā un saspiestībā.
Nobriedusi akūta vajadzība pēc plašuma, bailes pat ieminēties, ka noderētu
sporta halle, pat šā vārda pamazināmā formā. Bet, zinot, kāds solās būt
nākamais gads, nevar pārāk skaļi runāt."

Gatis ĶĪSIS