Atdzimis, lai augtu
Kad pērn decembrī Lietuvas pilsētā Panevežā ekspluatācijā nodeva pirmo apjumto velotreku Baltijā, Mečislavam Bartuševičam tapa skaidrs, ka radusies iespēja Latvijā reanimēt jau gandrīz piemirsto treka riteņbraukšanu.
Sameta kolekti
„Sākām ar rēķināšanu un sabiedroto meklēšanu," stāsta pieredzējušais Rīgas Riteņbraukšanas skolas (RRS) treneris Mečislavs Bartuševičs. „No Rīgas līdz Panevēžai (150 km) ir pat tuvāk nekā līdz Ventspilij, kur kādreiz atradās mūsu pēdējais treks. Robežas ir vaļā, kāpēc gan lai Latvijas treka riteņbraukšanas nākotni nemeklētu Lietuvā?! Par treka īri lietuvieši prasīja 35 eiro stundā, bet man solīja atlaides, jo, kad trenēju PSRS dāmu izlasi, kuras sastāvā bija lietuvietes un arī mana meita Diāna, mums bija labas attiecības. Un, kā mēdz teikt, sena draudzība nerūs. Izdevās vienoties pat par lētākām naktsmītnēm. Tā nu nedēļu nogalēs ar RRS direktora Nikolaja Kalašņikova sagādātu autobusiņu varējām doties uz Panevēžu. Tas bija vēl viens pluss mūsu ziemas programmā. No janvāra sākuma līdz marta nogalei.
Kad visi priekšdarbi bija paveikti, procesā iesaistījās arī treneris Anatolijs Belozerovs ar saviem desmit audzēkņiem (man bija tikpat, vairāk busiņā nepietika rūmes), ZZK (brāļi Zviedri un Jānis Rezins seniors), daži dobelnieki no komandas Tandēms, Igo Japiņa vīri no Rietumu bankas-Rīga Kalvis Eisaks, Jānis Rezins jaunākais, Indulis Bekmanis, lai apjumtajā velodromā noslīpētu grupas brauciena taktiskās iemaņas, kas varētu noderēt vasaras sacensību seriālā. Mūsu treniņgrupā pieteicās arī divi igauņi. Tā īres maksu varējām sadalīt uz galviņām, un visi letiņi bija apmierināti.
Ļoti daudz mūsu debijas sezonā palīdzēja Ainārs Ķiksis, demonstrējot puišiem, kā pareizi veicamas virāžas. Viņš apmācīja sprinta gudrībās un palīdzēja dibināt starptautiskos kontaktus. Ainārs jau izstrādājis kalendāru Latvijas čempionātam visās treka disciplīnās, kas decembrī paredzētas Panevēžā."
Retroinventārs svaigās krāsās
Igo Japiņš jaunās komandas līderiem Armandam Berķim un Valdim Bēcim iedeva firmas Giant treka velosipēdus labā tehniskā stāvoklī. Lai sagādātu inventāru arī pārējiem, vajadzēja meklēt bijušo PSRS laiku treka riteņus. Visu atradumu treneri nodeva RRS mehāniķa Staņislava Ivdras rīcībā. Tā no daudziem seniem braucamrīkiem lietošanai tika nokomplektēts prāvs ducis velosipēdu, piepucēts un pārkrāsots, bet treniņiem – pašā laikā.
Rihardam Bartuševičam augstas klases treka riteni nopirka tēvs. „Dēls pirmo gadu startē U-23 grupā," turpina Bartuševičs seniors. „Labu braucamo iegādājos tāpēc, lai Rihards veiksmīgi varētu cīnīties atlases sacensībās startam Eiropas čempionātā jaunajā Minskas velotrekā. Ceru dabūt licenci. Arī Eiropas čempionātam šajā vecuma grupā šosejas solo distancē. Man gan kolēģi pārmetuši, sak', jauno trekistu trenēšanu uzņēmies tikai tāpēc, ka šajā procesā iesaistījies tavs dēls! Tā gluži vis nav. Es taču rūpējos arī par pārējiem deviņiem treniņgrupas audzēkņiem. Trīs mēnešus strādājot Panevēžas trekā, paveikts tiešām ir daudz. Garajās distancēs puiši savus personiskos rekordus uzlabojuši par vairāk nekā 12 sekundēm. Tas ir labi, tikai žēl, ka vairāk par trim treniņiem nedēļu nogalēs nevarējām sarīkot. Tāpēc par specializāciju trekā vēl grūti spriest."
Pirmās medaļas kaimiņu forumā
Lietuvas atklātajā čempionātā Latvijas jaunajiem trekistiem četras pirmās vietas – Armandam Bēcim, Lijai Laizānei, Reinholdam Čakšam grupas braucienā,Valdim Berķim 250 m hītā no vietas, Rihardam Bartuševičam trešā vieta 2 km individuālajā iedzīšanas braucienā.
Septiņpadsmit gadus vecajam Reiholdam tas trekā bija pēdējais starts mūžā, jo viņš Kuldīgas rajona sporta skolas 50 gadu jubilejas sacensībās solo distancē Kuldīgas-Saldus šosejā traģiski gāja bojā. Viņu notrieca pretī braucoša automašīna.
„Mūsu topošie trekisti piedalījās arī grupas braucienos, kas risinājās Panevēžas universālajā hallē basketbola spēļu starplaikos," bilst treneris. „Vairs daudz neatpaliekam no lietuviešiem, kaut arī viņiem treniņu pieredze ir nesalīdzināmi lielāka, jo viņi vasarā var darboties Klaipēdas brīvdabas trekā. Sprintā cerīgs ir dobelnieks Emīls Liepiņš, tāds, nu jau pagātnes formā runājot, bija Reinholds Čakšs. Garajās distancēs līderis ir Rihards, mazliet atpaliek Armands, Valdim Berķim labākas potences ir sprintā un īsajos gabalos, kur vajadzīgs spēks un ķermeņa masa, šosejai viņš, manuprāt, ir par smagu. Tagad būs daudz cīņu svaigā gaisā, bet Panevēžas treks mums būs vajadzīgs vasaras sākumā, lai sagatavotos Eiropas U-23 čempionātam jaunajā Minskas velodromā.
Šosejā mūsu sportistiem paredzētas daudzas sacensības, valsts čempionātus ieskaitot, piedalīsimies arī profesora Kristapa Kegi balvu izcīņas 20. jubilejas braucienā Alūksnē, Norvēģijas, Slovākijas un Polijas (Grudzjondza) daudzdienu velobraucienos, Eiropas U-23 čempionātā šosejā augustā. Pats esmu saņēmis ielūgumu uz tradicionālo riteņbraukšanas festivālu Austrijas pilsētā Doičlandsbergā. Labi jāsatrenējas."
Gatis ĶĪSIS
