Būs ko dalīt Smiltenē
Kārtējais SEB kalnu divriteņu maratona posms
Ērgļos noritēja godam – pa putekļiem, pat pa Ogres upīti, turklāt vairākās
grupās tika savērpta tik pamatīga intriga, ka 27. septembrī Smiltenē putēs ne
pa jokam.
Šosezon prestižajā elites
klasē vīriem otrreiz uz starta izgāja Aleksejs Saramotins. Iepriekšējā posmā
Aleksejam augstāk par sesto vietu neizdevās tikt, turpretī šoreiz rūdītais
šosejnieks pierādīja, ka ne vienmēr vajadzīgs asfalts, lai visus apspēlētu.
Tiesa, tas nenācās viegli – pēc pusdistances līdera pedāļus mina Raivis
Zīmelis, turpat arī Normunds Zviedris, Aleksejs, Jānis Rezins juniors. Finiša
posmā, pirms veldzes un pārskrējiena pār slapjo Ogres upes oļu ceļu ar
divriteni rokā, soli priekšā pat bija Normunds. Tā, plecu pie pleca minoties,
tikai distances pēdējos metros Aleksejs par sekundi atrāvās no pārējiem, un finišā
sportistam atlika tikai pacelt rokas, turpretim Normundam – dusmīgi uzsist pa
stūri. Vēl divi tikšķi, un finišē Raivis, seši – Jānis Rezins juniors. Vēlāk
Aleksejs atzina, ka viegli nebija, jo kalnu divriteņa segli tomēr nav tik ierasti,
uzvara prasīja daudz spēka, izturības un raksturu.
Kopvērtējumā pirms
pēdējā posma 27 punktu koridorā tagad sarindojušies četri kalnu karaļa titula
tīkotāji – pirmais Raivis Zīmelis (3981), tad līdzšinējais līderis Kaspars
Austa (3976), Normunds Zviedris (3976) un Allans Orass (3954), par trijnieku
gatavi cīnīties vēl vairāki divriteņu pavēlnieki.
Rezins, vēlreiz Rezins
Iepriekšējā Sporta numurā, runājot par Transalpu
piedzīvojumiem, vairākkārt izskanēja Jāņa Rezina vārds. Deviņpadsmitgadīgais puisis
kopā ar Ivandu Eiduku prestižajās kalnu kaujās izcīnīja septīto vietu. Ērgļos
Jānis pierādīja, ka pēc Alpu rūdījuma ir kļuvis nobriedušāks – smiltēnietis
izcīnīja ceturto vietu, līdz ar to mērķējot uz augstāku pozīciju kopvērtējumā
nekā septītā vieta.
Īsi pēc finiša, kuru
Jānis šķērsoja uz pakaļējā riteņa vien, puisis iepazīstināja ar savām
riteņbraukšanas gaitām.
– Cik ilgi min pedāļus?
– Cik sevi atceros,
no gadiem trīs. Sākumā trenējos pie tēva (arī Jānis Rezins) BMX Smiltenes Silvas ziķeros. Deviņus gados pa tiem
pampakiem ņēmos, taču tad sapratu, ka esmu kļuvis pārāk garš (Jāņa augums ir
1,93 m) un reizēm domas skrien ātrāk par spējām. Sāku mīt pedāļus pie
pieredzējušā trenera Jāņa Akmentiņa. Braucu gan šosejā, gan ar kalnu divriteni.
Uzreiz jutu, ka te varēšu vairāk.
Kad treneris aizgāja
mūžībā, sāku trenēties pie Igo Japiņa. Daudz palīdz tēvs. Tā kā pa vasarām dzīvoju
Smiltenē, tad krietni jātrenējas arī pašam, jo tēvs un Igo ir Rīgā. Bieži vados
pēc trenera izstrādātajiem plāniem un vismaz pāris reizes nedēļā dodos uz Rīgu.
Ziemā gan dzīvoju galvaspilsētā, jo vēl mācos vidusskolas pēdējā klasē.
Vidēji trenējos trīs
četras stundas katru dienu. Daudz braukāju pa ārzemēm, piedalos koptreniņos.
– Kurš braucamais tev tuvāks – kalnu
divritenis vai šosejnieks?
– Kalnu divritenis, šoseja
man vairāk ir treniņš. Iespējams, ka kalnu maratonos palīdz BMX rūdījums.
Saista daudzveidība, mežs, taciņas, īsti kalni, kā nesen Alpos. Lielāko
gandarījumu sagādā nobraucieni, kad pēc smagā kāpuma jūties kā kalnu
pavēlnieks. Patīk daba. Ar riteni minos arī ikdienā, pat autovadītāja tiesību
man nav.
– Kāds šobrīd ir tavs riteņbraucēja moto?
– Augt un augt, būt labākajam
Latvijā. Nobriest līdz patiesi profesionālam līmenim. Re, Smukulis varēja, vai
es sliktāks?
Rezinu vārds SEB
laureātu sumināšanā izskan vairākkārt, jo arī tēvs piedalās sacensībās.
Jāņa tēvs ir
sportisks cilvēks. Savulaik bijis bobslejists (Sanda Prūša, Jāņa Ķipura, Jāņa
Vanuškas laikā), vēlāk trenējis Smiltenes puikas BMX. Jānis tolaik nodomājis,
ka grūti citus mācīt, ja pats nevari parādīt, un nopietni sācis trenēties arī
pats. Četrdesmit gadu vecumā aizminies pat līdz 11. vietai Eiropā nebūt ne
veterānu klasē.
Tagad Jānis palīdz
trenēties dēlam un Normundam Zviedrim. Arī pats joprojām min pedāļus. Vinnējis
četrus šīgada velomaratona posmus no pieciem, jo vienā nepiedalījies – braucis
līdzi dēlam uz sacensībām ārzemēs. Grupā – tiem, kam četrdesmit pieci un
vairāk, – ir līderis. Smiltenes posmā pārsvaru atliek tikai noturēt. Rezins
seniors cer arī uz dēla kāpienu kopvērtējumā.
Jānis uzteic SEB
velomaratona rīkotājus un virsvadoni Igo Japiņu, jo pārbaudījumu laikos kaislība
braukt ar riteni, vieno tūkstošus un ļauj ikdienu atstāt trases malā un vismaz
mirkli gavilēt vējiem līdzi.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
