782 noslēpumi
Arī tā var saukt Latvijas
Jaunatnes ziemas olimpiādes dalībniekus, kas Ērgļu novadā sacentās sešos sporta
veidos. Tiesa, daudzu vārdi Latvijas sportā jau skan, tomēr vairākums lielo
sacensību arēnās plaši pazīstami diezin vai būs, bet sports viņu vārdiem noteikti
palīdzēs kļūt skanīgiem kādā citā reizē un darbā.Olimpiāde Ērgļos apliecināja,
ka sports nepavisam nav tikai izredzēto privilēģija. Medaļas izcīnīja 49 skolu
skolēni. Visplašāk pārstāvēta bija Āgenskalna ģimnāzija – 52 sportisti.Visvairāk medaļu – septiņas
zelta, divas sudraba un četras bronzas – ieguva Madonas pilsētas 1.
vidusskolas skolēni. Otrajā vietā ierindojās Siguldas valsts ģimnāzija (četras
zelta un trīs sudraba medaļas), trešajā – Madonas valsts ģimnāzija (divas
zelta, četras sudraba un divas bronzas medaļas).Bet prieks ir arī par
Meņģeles pamatskolas dūšīgajiem distanču slēpotājiem vai Vijciema pamatskolas
hokejkomandu un slidotājiem. Citus būt tikpat aktīviem iedrošināja Rīgas
nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas sportisti, Vestienas pamatskolas
biatlonisti vai Kalsnavas pamatskolas slēpotāji. Pozitīvus piemērus demonstrēja
itin visas 83 olimpiādē pārstāvētās skolas, arī tās, kuru vārdu Ērgļos
aizstāvēja tikai pa vienam dalībniekam. Šie vienīgie noteikti gādās, lai
nākamziem olimpiādes draudzīgo un vienlaikus azartisko sacensību garu baudītu
arī citi viņu skolasbiedri. Jo durvis ir atvērtas. Vienīgi pašiem jāsper solis
pāri slieksnim.Ērgļos populārākais sporta
veids bija snovbords (177 dalībnieki), visizplatītākais – distanču
slēpošana (210). Izrādījās, ka ar kalnu slēpošanu nenodarbojas tikai
siguldieši, rīdzinieki vai valmierieši vien. Tā atdzimst Cēsīs un Ērgļos.
Savukārt Kusas pamatskolā jau vairākus gadus cītīgi māca arī biatlona pamatus.Sports skolās dzīvo.
Pateicoties skolotāju, sporta skolu, sporta klubu treneru un daudzviet arī
bērnu vecāku aktivitātēm.To pierādīja kārtējā Latvijas
Jaunatnes ziemas olimpiāde, kuru sadarbībā ar Ērgļu novada domi un Izglītības
un zinātnes ministriju organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja un kuras rīkošanā
kā brīvprātīgie ļoti aktīvi iesaistījās arī paši Ērgļu skolēni.
Distanču slēpošana
Visdemokrātiskākā, bet ne
visvieglākā. Vairs arī ne visvienkāršākā. Jo jāprot slēpot gan klasiskajā
stilā, gan slidsolī. Vairs nepietiek tikai ar milzu izturību, jo jāspēj
sprintot sprintā, kur valda citi noteikumi, kur ceļu neviens nedod, tas katram
jāizcīna pašam.
Puišu konkurencē pārliecinoši
dominēja Madonas 1. un 2. vidusskolas slēpotāji, tomēr vairākas medaļas spēja
izcīnīt arī citi – no Alūksnes sākumskolas, Smiltenes Triju pakalnu
pamatskolas, Ērgļu vidusskolas, M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas un Rīgas
Hanzas vidusskolas.
Meiteņu apbalvošanas
ceremonijā biežāk tika daudzināts Priekuļu vidusskolas vārds. Bet kopā ar
madonietēm uz pjedestāla kāpa arī Krāslavas pamatskolas, Gulbenes 2.
vidusskolas un Mālpils vidusskolas slēpotājas.
Biatlons
Starp laureātiem nav neviena
cēsnieka vai alūksnieša – tas ir pārsteigums! Toties kopā ar
daugavpiliešiem un madoniešiem pjedestālu iekaro Kusas un Vestienas
pamatskolas, kā arī M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola un Gulbenes 2.
vidussskola. Arī Krāslavas Varavīksnes vidusskola!
Tiesa, Latvijas Jaunatnes
ziemas olimpiādē tiek kultivēts nedaudz atšķirīgs – pneimatiskais –
biatlons. „Ļoti laba lieta," vērtē M. Brimmerbergas
Pļaviņu viduskolas sporta skolotājs Jānis Eiduks. „Izmaksā salīdzinoši lēti,
visiem pieejams, bet prasa īpašu gatavošanos. Tāpēc gadās, ka sportisti no mazām
lauku skoliņām uzvar biatlona centru pārstāvjus, jo skolotāji nopietni mācījuši
apieties ar gaisa šauteni."
Pneimatiskajā biatlonā
ierocis slēpotāju gaida ugunslīnijā un šauts tiek no balsta guļus pa krītošiem
mērķiem 10 m distancē. „Šīs mērķa iekārtas mums
sagādāja Juris Lukstiņš no biatlona veterānu kluba," stāsta sacensību galvenais
tiesnesis Ērgļu vidusskolas sporta skolotājs Ivars Budze, kurš pats fakultatīvi
trenē gan slēpotājus, gan biatlonistus. „Izskatās gluži tādas pašas kā lielajā biatlonā. Par
neprecizitāti – soda aplis. Skatītājiem – interesanti, katrā šāvienā
var skolasbiedru vai biedreni atbalstīt."
Ar pašvaldības un Ērgļu
arodvidusskolas atbalstu, piesaistot arī ES līdzekļus, krietni pilnveidots
distanču slēpošanas un biatlona stadions, labiekārtotas visiem pieejamas
trases. Olimpiāde visiem liek saspringt un pilnveidoties.
Kalnu slēpošana
„Mans dēls Ilmārs uz Ērgļiem
brauks ar visu klasi. Viņš cenšas iesaistīt savus klasesbiedrus sportā, kā nu
māk. Un tādas olimpiādes ar savu gaisotni ļoti palīdz darīt to ar prieku…"
Ilmāra mammas sūtītu e-pasta vēstuli ar šādiem vārdiem saņēma Olimpisko
sacensību aģentūra.
Lido
kalnā blakus Gaiziņam, kur risinājās kalnu slēpotāju sacensības, Sports
sameklēja Ilmāru Tauriņu, kurš, izrādījās, mācās Rīgas Centra sākumskolas 4.c
klasē. Viņš nule milzu slalomā bija finišējis astotais un izskatījās itin
apmierināts, jo bija uzlabojis pirmajā braucienā gūto devīto pozīciju. Lai gan
Ilmārs kalnu slēpošanā trenējas tikai otro ziemu, reiz viņš Latvijā bijis pat
piektais. Vēl viņš nodarbojas ar skrituļslalomu un peldēšanu, bet slēpošana
esot labākā, jo tajā ir ātrums!
„Man patīk braukt tā – ja krīt, tad nekā, bet, ja noturas, tad ir
pirmā vieta," stāsta Ilmārs. Klases komandu izveidot tomēr neesot izdevies.
Olimpiādē tajā pašā milzu slalomā vēl startējot vienīgi Odrija Baldiņa. Pārējās
meitenes nodarbojoties ar dejošanu, bet puiši galvenokārt trenējoties
basketbolā, vēl divi arī hokejā. Bet… „Vakarā uz apbalvošanu kāda
pusklase būs klāt," mierināja Ilmārs.
Slidošana
Jaunie slidotāji sacentās šorttrekā. Nepšaubāma
priekšroka bija tiem, kuri trenējas tieši šajā sporta veidā – visvarāk medaļas
ieguva Ventspils 6. vidusskolas audzēkņi, kas Ventspils ledus hallē nodarbojas
pie trenera Māra Birzuļa. No sirds centās visi, kas lielākoties trenējas hokejā
un daiļslidošanā.
Divas medaļas ieguva
četrpadsmitgadīgā ventspilniece Anželika Zavadecka, kas uzvarēja jaunākajā
grupā 500 metros, bet 333 m palika trešā – visu izjauca kritiens kādā no
virāžām.
Anželika
stāsta:
– Arī biju
līdere, bet nelaimīgi aizķēros un kritu. Centos revanšēties 500 metros un esmu
priecīga, ka tas izdevās.
Šorttreks man
patīk – trenējos jau trešo gadu. Esmu startējusi arī ārzemēs – Ungārijā,
Rumānijā un citur. Trenējamies sešas reizes nedēļā, un ceru, ka man veiksies
arī turpmāk.
Labi startēja
arī ventspilnieces – māsas Katrīna un Anna Princes, kas abas kopā guva
četras medaļas. Par divkārtēju jaunatnes olimpiādes uzvarētāju kļuva Mežciema
pamatskolas skolnieks Linards Kaktabulis.
Snovbords
Plaši pārstāvēts (33 skolas),
meistarībā ļoti atšķirīgs, mūsdienās daudzviet visvieglāk pieejamais ziemas
sporta veids. Ērgļos vienīgais, kurā uz pjedestāla vecākajā grupā kāpa tikai
tie, kas izcīnījuši tiesības Latviju pārstāvēt Eiropas Jaunatnes ziemas
olimpiādē.
Snovbordā pie medaļām tika ne
tikai rīdzinieki, cēsinieki, siguldieši vai valmierieši, bet arī, piemēram,
Mālpils vidusskolas skolēni.
Mihaels Turavskis no Rīgas
Ezerkrasta vidusskolas olimpiādē visu sportistu vārdā nodeva godīgas cīņas
zvērestu, kura būtību pats arī bez ierunām izbaudīja, saņemot diskvalifikāciju
otrajā trasē par neveiktiem vārtiem. "Tāpēc kopvērtējumā paliku trešais,
bet tāds ir sports," bez citu vainīgo meklēšanas atzīst Mihaels. Vēl pirms
nedēļas FIS sacensībās Ozolkalnā pusfinālā viņš krita un ar muguras traumu tika
aizvests uz slimnīcu. "Gandrīz astes kaulu nolauzu," nosmaida
Mihaels, kuram no visām disciplīnām vislabāk patīk borderkross. Starp citu, bez
snovborda viņš vēl nodarbojas ar ārmrestlingu jeb roku cīņām, motosportu un
vingrošanu. Galvenokārt tāpēc, lai labāk varētu snovot.
Čempions
Andris
Ablažēvičs atzīst, ka tikpat labi varēja uzvarēt arī Oskars Vīksne vai Mihaels
Turavskis. Viņi visi kopā trenējoties un sacenšoties Andas Sproģes vadībā. Visi
esot sīvākie konkurenti. Siguldas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniekam
Andrim Ablažēvicam šī snovbordā jau ir devītā ziema
Hokejs
Vērojot jauno hokejistu cīņas atklātajā Ērgļu skolas
laikumā, acīm redzama priekšrocība bija sporta skolu audzēkņiem, kuri
pārstāvēja savas skolas. Tiesa, atzīstami cīnījās arī puiši no skolām, kuru
tuvumā nav slēgtās ledus halles. Tā sparīgi bija Vijciema pamatskolas zēni, kas
2×6 minūšu spēlēs tikai nedaudz piekāpās uzvarētājiem.
Abās vecuma
grupās galvenās cīņas notika starp rīdziniekiem un jelgavniekiem. Vērojot
Jelgavas 3. pamatskolas hokejistu spēkošanos, nevarēja nepamanīt sporta
skolotāju, kas savus puišus lietpratīgi vadīja cīņās. Tikai iepazīstoties,
atskārtu, ka skolotāja un trenere Lolita Andriševska ir arī Latvijas sieviešu
komandas vārtsardze.
Stāsta Lolita:
– Visi puiši
trenējas pie manis sporta skolā Jelgavas ledus hallē, tāpēc braucām uz
olimpiādi ar domām par uzvaru. Tiesa, sastāvs mums nebija pārāk liels, no trim
maniem vārtsargiem divi cīnījas uzbrukumā. Pats redzējēt, ka viegli tas nebija,
jo Rīgas Angļu ģimnāziju pieveicām tikai pēcspēles metienos.
Ledus kvalitāti
un īso spēles laiku es uztveru pozitīvi, jo arī tā ir pieredze, kas puišiem
vēlāk noderēs. Vispār par šo miniolimpiādi ar karogu pacelšanu, uguns iedegšanu
es, tāpat kā mani bērni, ir sajūsmā – tas dara dzīvi sportā krāsaināku.
Izšķirīgā metiena
autors Ričards Bernhards:
– Mācos 5.
klasē, man ir 13 gadi, no kuriem astoņus spēlēju hokeju. Ar turnīru esam ļoti
apmierināti. Ne tikai tāpēc, ka uzvarējām, bet mums ļoti patika gaisotne, kas
valdīja ap laukumu. Ledus nebija tāds kā hallē pierasts, bet esam priecīgi, ka
atbraucām un dabūjām zelta medaļas.
Arī vecākajā
grupā jelgavnieki bija tuvu uzvarai, bet izšķirīgajā spēlē tomēr piekāpās
Ziemļvalstu ģimnāzijai, kuras kodolu veidoja sporta kluba Prizma zēni.
Stāsta viens no
jaunajiem čempioniem Toms Niparts:
– Mēs esam no
hokeja klases, un visi puiši trenējas Volvo ledus hallē pie trenera Ginta
Bikara. No rītiem treniņš, pēc tam – uz skolu.
Par uzvaru
domājām, bet bija smagi jācīnās, jo arī citās komandās bija labi hokejisti.
Finālā uzvarējām tikai ar 1:0.
Par ledu
nesūdzamies, jo arī tā ir jāspēlē, un agrāk nemaz cita nebija. Ļoti patika
olimpiskā gaisotne Ērgļos, varbūt kādreiz iznāks just īsto. Tāpēc jau trenējos
astoto gadu.
