Astoņkārtējais olimpietis Kuzmins

Ja PSRS 1984. gadā nebūtu
boikotējusi Losandželosas spēles, tad vienu no planētas izcilākajiem šāvējiem
rīdzinieku Afanasiju Kuzminu varētu dēvēt par nepārspējamu rekordistu – deviņu
olimpisko spēļu dalībnieku. Rekords Afanasijam pieder jau tagad – viņš ir
astoņkārtējs olimpietis, bet, vēl var gadīties, ka tuvākajos 16 gados
rīdzinieku kāds tomēr spēs panākt. Afanasijs bija pieteicies startam Latvijas
čempionātā viņnedēļas nogalē  Ādažos,
taču saaukstēšanās dēļ vajadzēja atteikties un svētdien steigties uz lidostu,
lai nenokavētu reisu uz Pekinu. Tādējādi mūsu titulētākais šāvējs uz  olimpisko spēļu galvaspilsētu devās ar savu
šīs sezonas labāko rezultātu bagāžā – 581 punktu no 600 iespējamiem. Ko šie
skaitļi nozīmē? Šajā olimpiskajā ciklā pēc pārejas uz jaunajām, daudz garākām
patronām, sportisti sāka šaut ar jaunas konstrukcijas mazkalibra pistolēm.
Mainījās arī šaušanas tehnika, kā iespaidā rezultāti pasliktinājās – ar
vecajiem ieročiem rībinot, pasaules absolūtais rekords (600 no 600 iespējamiem)
piederēja arī Kuzminam, klāt liekot vēl desmit finālsērijas šāvienus – arī 698
no 700. Taču tagad pasaules rekordists ar 589 punktiem ir krievs Sergejs
Aļiferenko, bet, kā liecina pēdējo gadu prakse, ar 581 punktiem varētu pietikt
iekļūšanai Pekinas spēļu finālsešniekā.

Pistoļniekiem nodarīts pāri Tāds ir Afanasija minimālais plāns olimpiādē.
Bet, ja ar psiholoģiju viss būšot kārtībā, varētu pacīnīties arī par godalgām.
Tā nav plātīšanās, bet reāls spēku novērtējums. Kuzmins gan uzskata, ka
Starptautiskā Šaušanas federācija rīkojusies aplam, samazinot finālistu skaitu
no astoņiem līdz sešiem, aiz strīpas atstājot duci pārējo snaiperu, kuru vidū
daudz slavenu meistaru. Arī olimpiskās licences iegūšanas prasības nepamatoti
augstas, jo tikai Pasaules kausa izcīņas atsevišķa posma uzvarētājs divu sezonu
kopvērtējumā varēja sevi dēvēt par olimpieti. Arī pasaules meistarsacīkšu, kas
notiek reizi četros gados, olimpiskais atlases kritērijs esot nesamērīgi
augsts, salīdzinot ar citām šaušanas disciplīnām, kurās olimpiskajā finālā var
piedalīties astoņi sportisti.

Afanasijs negaužas, ka 1,050
kg smago pistoli sacensībās jācilā vismaz 60 reižu (neskaitot finālsēriju). Tas
jādara visiem cīņu dalībniekiem. Visiem arī jāpierod pie spēcīga atsitiena, kas
notiek, šaujot ar garajām patronām. Lietojot jauno ieroci, pistoles mēlīte
jāspiež ar kilogramu lielu spēku nevis 20 gramiem, kā bija agrāk.Visu šo
jauninājumu rezultātā ceļazīmes uz Pekinas spēlēm nav ieguvuši daudzi ātršaušanas
lielmeistari, ieskaitot olimpisko vicečempionu bulgāru Miļevu un Spānijas
labākos pistoļniekus.

Desmitnieks ar astīti

Afanasijs treniņos pielietojis
papildu slodzes, kādas būtu vajadzīgas, ja iekļūs Pekinas fināla sešniekā ,
proti, cenšoties trāpīt ne tikai desmitniekā, bet iespējami tuvāk cēnera centram, par ko pienākas papildus
vērtējums, kura maksimālā vērtība ir 10,9 punkti. Seulā, kļūstot par olimpisko
čempionu , Afanasijs finālsērijā sašāva apaļus simt punktus, bet vācietis Ralfs
Šūmanis, Atēnās izcīnot jau trešo augstāko titulu, finālsērijā savāca gandrīz
neticamu summu – 102,9 punktu. Šūmani Afanasijs uzskata par galveno favorītu
arī Pekinā.

Gatis ĶĪSIS

Afanasijs Kuzmins

Šāvējs

Dzimis        1947. gada 22. martā Daugavpils rajona
Krivošejas ciemā

Pamatdisciplīna   ātršaušana ar mazkalibra pistoli 25 m
distancē

Pirmais treneris   Nikolajs Ļebededs (Daugavpils
BJSS), lielajā sportā Jānis Lācis, Hemuts Hāzenfuss un Aleksandrs Leščinskis

Lielākie panākumi                  olimpiskajās
spēlēs: 1976.g. 4.v., 1980.g. 6.v., 1988. g. 1.v., 1992.g. 2. v.. 1996.g.
10.v., 2000.g. 8.v., 2004.g. 14.v. Vienpadsmitkārtējs pasaules čempions,
desmitkārtējs Eiropas čempions, vairākkārtējs pasaules rekordists

Izglītība      Policijas akadēmija

Ģimene       precējies, divas meitas