Borodavko — simts

Pekinas olimpisko
spēļu debitants džudo Jevgēņijs Borodavko, sākot gatavošanos Londonas spēlēm,
kļuvis par Eiropas U-23 čempionu un gatavojas pāriet jaunā svara kategorijā –
līdz 100 kilogramiem, jo savas iespējas deviņdesmitniekos
ir izsmēlis. Muskuļu masai augot, arvien grūtāk ir ikdienā nēsāt piecus liekus kilogramus,
ja tie pirms sacensībām jādabū nost, bet muskuļi, kā zināms, ir ietiepīgi. Šāds
lēmums
bija ieplānots jau iepriekš, pat nesatraucoties par konkurenci centneru smago
vīru sabiedrībā.Jevgēņijs Borodavko
šogad uz tatami aizvadījis vairāk cīņu nekā visā iepriekšējā karjerā, kas 22
gadu vecajam puisim ilgst jau divas trešdaļas mūža. Sezona bijusi tik spraiga
un piesātināta, ka reizēm grūti saprast, kur esi ieradies – uz treniņu vai
sacensībām. Neveiksmi Pekinas spēlēs saldināja nesen gūtais panākums Zagrebā,
kur Jevgēņijs kļuva par Eiropas U-23 čempionu svara kategorijā līdz 90 kilogramiem. Uzplūdi Džudistiem sākusies
pēcolimpiskā, klusā sezona, kas vienlaikus ir starts nākamajam olimpiskajam
ciklam ar finišu pēc četriem gadiem Londonā. Nedz šomēnes, nedz nākamajos divos
gados nebūs jāsaspringst par atlasi braucienam uz Angliju, taču mērķtiecīga
gatavošanās nākamajai četrgadei jau sākusies vismaz teorētiski. Un svarīgs ir šā
cikla pats sākums. Veiksme panākuma kaldinātājam nodrošina psiholoģisku
komfortu. Jevgēņijam tāds jau ir . Oktobrī Rīgā
notikušajā Golden Score superturnīrā,
piedaloties pasaules zvaigznēm, viņš izcīnīja trešo vietu, bet pagājušā mēneša beigās
kļuva par Somijas atklātā čempionāta uzvarētāju un Eiropas U-23 čempionu. Tādā
veidā līdz gadumijai paša godam nopelnīts atvaļinājums un – pārdomu laiks. "Ir kāda svarīga
lieta, kuru esmu īstenojis pirms termiņa," atzīstas Borodavko. "Kad pavasarī
nokārtoju pēdējos eksāmenus Transporta sakaru institūtā, diploma rakstīšanu
gribēju atlikt uz vēlāku laiku – pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm. Tomēr
pārdomāju, sak', nav ko vilkt garumā, jo pēc Eiropas čempionāta, kas aprīlī
risinājās Lisabonā, līdz Pekinas spēlēm vēl bija palikuši trīs mēneši. Tāpēc
diplomdarbu gan uzrakstīju, gan aizstāvēju. Esmu secinājis, ka izglītība jāturpina,
galva mācībām man viegla.

Otra lieta – svars.
Jo jūtu, ka manai dalībai kategorijā līdz 90 kilogramiem vairs nav tā efekta. Startējot
junioros, svēru 81 kg, un tas bija normāli, bet meistarības progresa interesēs
treneris Oļegs Baskins man ieteica junioru grupas pēdējos gados pieņemties
svarā vēl par deviņiem kilogramiem. Tas bija loģiski, bet divās pēdējās sezonās
mans fiziskais briedums jau brīdināja, ka jātop vēl smagākam. Tā izlēmām kopā
ar treneri Oļegu Baskinu. Dažos turnīros pirms un pēc Pekinas šo variantu jau
izmēģinājām, un šķita, ka būs labi, bet olimpiskajā kvalifikācijā palikām pie
vecā svara iedalījuma, jo cita varianta jau nebija – ja olimpiskajā ciklā
esi sācis vienā kategorijā, tad to mainīt nedrīkst."

Kad nervu stīgas strinkšķēja

Gandrīz divi gadi
bija vajadzīgi, lai Jevgēņijs Borodavko kļūtu par Pekinas spēļu dalībnieku. Tik
smaga olimpiskās atlases formula bija izveidota pirmoreiz. Tiesa, tie, kas
olimpiskos kritērijus izpildīja jau pērn pasaules čempionātā Brazīlijā, varēja
mierīgi dusēt uz lauriem. Bet pārējos gaidīja smags un ilgstošs kvalifikācijas
14 turnīru cikls, lai pēc punktu summas noteiktu deviņus labākos katrā svara
kategorijā.

"Ar Itālijas džudistu
Roberto Meloni šogad cīkstējos divas reizes. Vispirms Eiropas čempionātā
Lisabonā, kur pieredzējušajam meistaram zaudēju tīri. Neveiksmi īpaši
nepārdzīvoju, jo džudo tāds iznākums uz lielā tatami pat spēkos līdzīgu sāncenšu
starpā nav rets gadījums. Katrā ziņā šādu neveiksmi vieglāk pārdzīvoju nekā
zaudējumu cīņas pēdējās sekundēs, kā tas manā praksē pēdējās divās sezonās
gadījies divkārt," konstatē Žeņa. "Pērn Eiropas U-23 čempionātā Vīnē jau jutos
uzvarējis cīņā ar austrieti, taču pēdējās trīs sekundēs viņš paspēja izdarīt
izšķirošo rezultatīvo metienu, panākot uzvaru un iegūstot medaļu, bet mani
atstājot piektajā vietā. Līdzīga galotne man bija arī pirmajā un vienīgajā cīņā
uz Pekinas olimpiskā tatami, tiekoties ar to pašu Meloni. Biju uzmanīgs un
Lisabonas kļūdas vairs neatkārtoju. Pašam izdevās atzīmes juko vērts paņēmiens. Līdz cīņas beigu signālam bija palicis mazāk
par pusminūti, un kļuvu pasīvāks. Tā bija mana vienīgā un nopietnākā kļūda, jo
Roberto straujā uzbrukumā paspēja izdarīt pusuzvaras vērtu metienu wazari, kas viņam šajā cīņā nodrošināja
virsroku.

Ko tur liegties, man
ar Meloni klases džudistiem vēl pietrūka pieredzes. Kopā ar treneri šo
neveiksmi rūpīgi izanalizējām, un tagad skaidrs, kā uzvarēt itālieti trešajā
savstarpējā cīņā, ja tā vispār notiks, jo man vismaz pagaidām vēl nav zināms,
vai viņš arī grasās pāriet uz smagāku svara kategoriju. Manā līdzšinējā
kategorijā pēc olimpiādes būs daudz jaunu seju. Aktīvajām sporta gaitām punktu
licis slavenais nīderlandietis Huizinga, ardievas tatami teikuši vēl vairāki
meistari, arī igauņu slavenība Budiļins. Precīzi vēl nevaru pateikt, kuri no
līderiem paliks un kuri taps smagāki. Izskatās, ka deviņdesmitniekā tomēr
paliks gruzīnu meistars Cikaridze, jo simtniekā gruzīniem arī stabils favorīts,
bet šajā sporta veidā, kā zināms, pasaules galvenajos forumos katru valsti var
pārstāvēt tikai viens džudists."

Pārkārtoties nav viegli

Kad Borodavko gada
laikā kļuva gan par Eiropas, gan par pasaules junioru čempionu, tas viņam bija
pēdējais starts šajā vecuma grupā, bet jau nākamā sezona bija pirmā pie pieaugušajiem.
Triumfa gājiens neturpinājās. Kāpēc? "Diezgan daudz puišu no citām valstīm vīru
konkurenci nespēja izturēt un drīz vien vispār pameta džudo. Es, trenera
pierunāts, centos, cīnījos, kaut arī pirmie pāris gadi man bija gandrīz tukši,
ja neskaita vienu trešo vietu kādā U-23 turnīrā.

Pilnībā vajadzēja
mainīt trenēšanās sistēmu, jo pretī stājās daudz nobriedušāki pretinieki,
fiziski spēcīgāki, vajadzēja pārvarēt arī augšanas grūtības. Tomēr aizpērnais
gads vairs nebija tukšais, jo Eiropas U-23 čempionātā pirmoreiz iekļuvu
piecniekā, pērn šo panākumu atkārtojot un jau pilnvērtīgi sākot olimpisko
kvalifikācijas seriāla maratonu. Trenēšanās metodikas maiņa sāka dot augļus.
Vien nebija iespējams visa seriāla laikā saglabāt optimālu sportisko formu.
Cita starpā tas neizdevās daudziem pasaules izcilākajiem meistariem, kuri tā
arī nespēja izpildīt olimpiskās kvalifikācijas kritērijus. No pārslodzes sekām
man izdevās izvairīties un pēcolimpisko periodu sāku, būdams pie labas
veselības, tāpēc arī Zagrebā tiku pie Eiropas U-23 čempiona zelta, piecās cīņās
gūstot četras tīras uzvaras un finālā austrieti pieveicot ar juko. Tas man bija
pēdējais gads šajā vecuma grupā. Finiša akords tikpat spožs, kā pirms četriem
gadiem beidzot juniora gaitas," rezumē kontinenta čempions.

Ko sola nākotne

Par Žeņas galveno
konkurentu var kļūt fantastiskais gruzīns Cikaridze, ja abi vismaz kādu laiku
paliks vienā svara kategorijā. "Mēs ar treneri Baskinu esam krietni
pastrādājuši un zinām, kā gruzīnu var vinnēt. Atliek tikai to izdarīt… Cita
lieta – vai viņš ļausies. Tagad noslēpumu lielajā džudo vairs nav, visi
zina visu par visiem konkurentiem, netrūkst videoierakstu un izsmeļošas
statistikas. Tomēr kādu viltībiņu kā mājasdarbu var sagatavot. Treneris Oļegs
Baskins teica, ka mana īstā olimpiāde būs pēc četriem gadiem Londonā. Atliek to
pierādīt," atzīstas Jevgēņijs.

Gatis ĶĪSIS

Jevgēņijs Borodavko

džudists

Dzimis           1986. gada 4.
novembrī Rīgā

Augums        189 cm

Svars 93 kg

Ar džudo nodarbojas        kopš
7 gadu vecuma

Treneris        Oļegs Baskins

Lielākie sasniegumi           Pekinas
olimpisko spēļu dalībnieks, pasaules un Eiropas junioru čempions, Eiropas U-23
čempionātos 1. vieta un divreiz 5. vieta, Eiropas pieaugušo čempionātā 7. vieta,
vairākkārtējs Pasaules kausa posmu godalgotu vietu ieguvējs

Izglītība         Transporta
institūts

Ģimenes stāvoklis neprecējies