Ceļā uz paradīzi
Vējš nav kalns, savos apmēros tas ir mainīgs kā mākoņa garastāvoklis. No absolūta miera līdz nevaldāmam trakumam. Bet ir dažas vietas, kurās vēja raksturs ir stiprs un patstāvīgs. Sērfotāji tās sauc par paradīzēm. Pirmo reizi vienā no tām latvieši sarīkoja savu regati.
Arhitekts un sērfotājs Andris Vītols, savu radošo regati vairāk nekā 20 reizes katru gadu rīkojis citā Latvijas ezerā (ieskaitot tādus, kuros iepriekš neviens vējdēlis nebija redzēts), šovasar apmeta kūleni un vairāk nekā 30 burātājus aizvilināja uz Eiropas sērfotāju paradīzi – Gardas ezeru Itālijas ziemeļos.
Kā dzimst Ora un Peler
Šis ezers kā 50 kilometrus garš smaragdzaļš īlens iedurts Dolomītu Alpu aizā. Tā šaurajā ziemeļaustrumu galā, kur atrodas Torbolē kūrvieta, sērfotāji joņo gar gandrīz divus kilometrus augstām klinšu sienām, virs kurām pret autentiskas senatnes pārpilno Malcesīnu atrodas kalnu slēpošanas trases. Savukārt īlena rokturis – apaļīgais un plašais Gardas ezera dienvidrietumu gals jau atrodas līdzenumā.
No pavasara līdz rudenim Gardas īlens (4-6 km plats) strādā kā dabisks vēja tunelis. Kad klintis uzkarst (itin regulāri gaisa temperatūra pārsniedz plus 30 grādus), rodas vilkme, kas gaisu rauj aizā iekšā. Jo tuvāk Torbolē, jo pēcpusdienas vējš, saukts par Ora, ierodas ātrāk un ir stiprāks, atstājot bez jebkādām pretenzijām arī visizcilākos sērftriku meistarus. Pirms saulrieta virs ezera iestājas miers, it kā nekādu burāšanas orģiju vispār nebūtu bijis.
Nakts ļauj kalniem atdzist, un piektajā rīta stundā vējš, kas nu tiek dēvēts par Peler un parasti ir vēl stiprāks, attopas, ka siltāka dzīve ir ezera dienvidu galā, un šņākdams dodas no virsotnēm lejā, reizē ar saullēktu no migām ārā uz ūdens dzenot vēja kaislē visneapturamākos sērfotājus. Labi zināms, ka jau ap astoņiem šis vēja ventilators būs noguris un pamazām samazinās apgriezienus, gatavojot vietu pēcpusdienas kolēģim Ora no dienvidiem.
Tiem, kas kustībā
Šī pastāvīgā vēju mainība ezeru padara pieejamu gan iesācējiem (dienas vidū un pēcpusdienās klinšu aizvējos), gan visizsmalcinātākajiem ātruma piekritējiem. Turklāt cits citam viņi netraucē. Visa ezera ziemeļu daļa pieder tiem, kas ciena vēju. Tajā regulāri notiek visplašākās regates arī olimpiskajās un citās nelielo jahtu klasēs. Gardā ir savi reģioni pūķsērfotājiem, bet Malcesīnā septembra sākumā kārtējo reizi notiks Pasaules kausa izcīņa paraglaidingā.
Uz ūdens mūsu ezeru šausmas – ūdensmotocikli – tur nav manāmi un, šķiet, ir pat aizliegti. Tiesa, dienvidu galā ir arī ūdensslēpošanas un veikborda centri, tiek spēlēts teniss un bīčvolejbols. Saulē dīki snaudošu tūristu pie Gardas ezera ir maz, viņiem netīk akmeņainās un šaurās pludmales, no kurām dažus metrus tālāk sākas fantastisks dziļums (līdz 350 m). Toties te ir ko darīt tiem, kas kāpj klintīs, dodas kalnu pārgājienos, ceļo ar velosipēdiem, trenējas riteņbraukšanā, jo īpaši MTB. Grūti būs atrast citu vietu, kas pulcētu tik dažādus un tik sportiskus ļaudis.
Gardie kausi
To visu mēs tagad zinām, pateicoties Andrim Vītolam. Tiesa, arī Gardas ezerā vēji tomēr nedzīvo pēc kazarmu režīma. Pirmajā sacīkšu pēcpusdienā mūs pievīla Ora, un divi braucieni norisinājās Raceboard Latvijas regatēs bieži piedzīvotā vājvējā. Nākamajā rītā arī Peler savus muskuļus pilnībā neizvingrināja, tomēr vismaz trīs Formula Windsurfing klasei pieņemamus burājumus ļaujot sarīkot.
Kā jau tas gadu gadiem tēvijā ierasts, arī Gardā nepārspēts palika Gunārs Rozenbergs (1., 1., 2., 1. vieta ieskaites braucienos). Ar divām uzvarām otrais absolūtajā vērtējumā bija formulists Kristaps Vītols. Tikai pa punktam viņam zaudēja garo dēļu burātāji Alvis Ozoliņš un Ivars Ankravs.
Savulaik sākusies kā radošo profesiju pārstāvju sacensība, Vītolregate sērfotājus joprojām vērtē arī šādā konkurencē. Tajā labākais bija arhitektūras students Kristaps Vītols, otro vietu izcīnīja butafors Dainis Pūka (5. kopvērtējumā), bet trešo – žurnālists Dainis Caune (8. kopvērtējumā), kurš atvainojas sacensību saimniekam par to, ka viņam šoreiz neatstāja tradicionālo vietu uz pjedestāla.
Ātrākā latviete Gardā bija Anna Akmentiņa, kuras dēls Rihards uzvarēja Formula Windsurfing, 2. Mārtiņš Grobiņš, 3. Agnis Liepiņš. Senioru vērtējumā aiz Gunāra Rozenberga palika Uldis Akmentiņš un Mariss Beinardts. Jauno kungu konkurencē oriģinālos Gardas kausus saņēma Alvis Ozoliņš, Ivars Ankravs un Aldis Šuriņš.
Latviešu pirmā vindsērfinga regate ārzemēs aizvadīta. Ko Vītols radīs nākamvasar?
Dainis CAUNE
Rīta saulē. No divkilometrīgu kalnu ēnas distancē aizslīd Vītolregates dalībnieki. Pie pretējā krasta klintīm viņus gaida možais Peler
Foto: Rita Caune
Pirmā Latvijas vindsērfinga regate ārzemēs. Sacensības atklātas, Gardas vēji vēl klusē
Foto: Rita Caune
Radošā Vītolregate. Savas regates dalībniekus un konkurentus Andris Vītols sveic baltā kreklā
Foto: Rita Caune
