Igauņu zelts

Iztālēm tas atgādināja teju vai Latvijas
čempionātu ar ārzemju viesu piedalīšanos, jo Tartu stadionā zem uzrakstiem Bigbank Kuldliiga rosījās aptuveni
piecdesmit mūsu sportistu. Kas liek mūsu sportistiem tik kuplā skaitā
piedalīties igauņu Zelta līgas sacensībās gan ziemā, gan vasarā?

Pirmām kārtām tās ir
ļoti labi organizētas vieglatlētikas sacensības, kas notiek trīs posmos ziemā
un piecos vasarā. Turklāt Tallinā risinās tikai fināls, pārējās sacensības
notiek pilsētiņās, kuras daudziem mums pat nav īsti zināmas – piemēram, Kohile
(netālu no Tallinas), kurā dzīvo aptuveni 3500 iedzīvotāju, bet ir moderns
stadions, aprīkots ar pienācīgu sacensību organizēšanas aparatūru.

Pilsētiņu iedzīvotāji
labprāt dodas uz stadionu, jo dalībnieku vidū ir gan igauņu labākie sportisti,
gan spēcīgi ārzemju vieglatlēti, skan mūzika, visur vīd atbalstītāju reklāma (starp
citu, daudzas firmas darbojas arī Latvijā), no sektoriem tiek komentētas
sacensības, uzvarētāji tūlīt pat sniedz īsas intervijas.

Otrs nepavisam ne
mazsvarīgs iemesls ir naudas prēmijas, kuras labākie sportisti saņem pēc speciāli
izstrādātiem rezultātu kritērijiem katrā posmā. Seriāla kopējais balvu fonds – Bigbank Kuldliiga Jackpot – šogad ir
300 000 Igaunijas kronu, kas ir aptuveni 13 260 latu. Tos sadala
posmu labāko rezultātu sasniedzēji piecpadsmit disciplīnās, tātad to var saņemt
gan viens sportists (kā 2006. gada olimpiskais čempions diska mešanā Gerds
Kanters), gan summa var tikt dalīta.

Sacensības kopš
pirmsākumiem 2006. gadā organizē bezpeļņas Sporta pasākumu organizatoru klubs.
Galvenais sacensību sponsors ir arī pie mums pazīstamā igauņu kreditēšanas sabiedrība
Bigbank, kas pat šajos spaidīgajos
apstākļos tikko parakstīja līgumu par 3 miljonu kronu (132 600 lati)
piešķiršanu nākamajiem četriem Bigbank
Kuldliiga sacensību gadiem.

Tātad sacensības
notiks, sportisti piedalīsies, un viņu meistarība augs. Kaut arī, kopumā
vērtējot, mūsu sportistu rezultāti, iespējams, ir pat labāki (valstssacīkstes gan
nenotiek jau kuro gadu un šobrīd salīdzināt nav viegli), igauņi atsevišķās
disciplīnās spēj sasniegt visaugstākos rezultātus. Piemēram, Pekinā uzvarēja
diska metējs Gerds Kanters, Eiropas ziemas meistarsacīkstēs – tāllēcēja Ksenija
Balta un daudzcīņnieks Miks Pahapils.

Būs pamats, nāks arī
virsotnes – igauņi apliecina, ka visaugstākos rezultātus var sasniegt tad, ja
pareizi ir sakārtota sporta veida sistēma, kas mazām tautām balstās uz individuālajiem
sporta veidiem (igauņiem slēpošana, vieglatlētika). Protams, ka par to var
diskutēt, jo mēs esam guvuši panākumus arī hokejā, futbolā, basketbolā, tādā
elitārā sporta veidā kā bobslejs, bet runājot par tautas vispārīgo
sportotprieku, neapšaubāmi, lielāko nozīmi gūst tie sporta veidi, kas neprasa lielus
līdzekļus, ir visiem pieejami, tātad arī vieglatlētika.

Tikko notikušajā Bigbank Kuldliigas posmā Tartu no 28
disciplīnām 10 uzvarēja mūsu sportisti. Vairāki no viņiem sasniedza šīs sezonas
labākos rezultātus valstī.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS