Lokālā vibrācija — inovatīvs treniņu līdzeklis

LOCALIZED VIBRATION — AN INNOVATIVE MEANS OF TRAINING
In order to increase athletes’ operational capabilities unconventional — innovative means and methods of training are sought all around the world today, from which high results are expected. Although in general lasting vibrations will leave a negative effect on the human body, vibrations delivered in correct amounts can perceivably improve muscle efficiency. Localized vibration is an important means of training with the help of which it is possible to improve athletes’ physical condition and operational capability in everyday life as well as sports. As a result of applying localized vibration trainings even with reduced training session lengths manifestations of various types of strength can increase by up to 30% compared to traditional strength training methods. Localized vibration trainings help to regulate athletes’ bodyweight control, improve blood circulation in the skin and muscles, and reduce cellulites. Vibration training increases the transfer of oxygen in the body through the improved blood circulation. The article evaluates effects of trainings with various vibration loads, comparing the researches of various authors. Results of empirical research on vibration training applied to high-class rowers are also presented.

Lai palielinātu atlēta darbspējas, mūsdienās praktiski ir izsmeltas gandrīz visas tradicionālās fizioloģiskās un bioķīmiskās iespējas. Visā pasaulē tiek meklēti netradicionāli — inovatīvi treniņu līdzekļi un metodes, no kuriem gaida brīnumus.
Zinātnē jau sen ir zināms, ka ilgstoša vibrācija atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu. Tomēr jau pietiekami sen atsevišķi zinātnieki konstatēja, ka īslaicīgas un regulētas amplitūdas un intensitātes vibrācijas pozitīvi ietekmē atlētu darbspējas kā treniņos, tā arī sacensībās. Fiziskās slodzes tiek realizētas kā uz speciālām vibroplatformām, tā arī, pielietojot speciālas lokālās vibrācijas iekārtas. Pirms aptuveni 50 gadiem vibrotreniņus sāka izmantot PSRS kosmonautu sagatavošanā. Arī Jurija Gagarina (pirmais kosmonauts) sagatavošanas procesā jau tika izmantota vibrācijas metode. Vibrācija pakāpeniski ieguva aizvien lielāku popularitāti arī sportā — fiziskās kondīcijas un darbspēju palielināšanas jomā — sasniegumu pilnveidošanai, fiziskās veselības stimulēšanai, rehabilitācijai…
Lokālā vibrācija ir ļoti nozīmīgs treniņu līdzeklis, ar kura palīdzību ir iespējams uzlabot atlētu fizisko kondīciju un darbspējas kā ikdienā, tā arī sportā. Pielietojot lokālās vibrācijas treniņus, var palielināties dažādu veidu spēka izpausmes pat līdz 30% un vairāk, salīdzinot ar tradicionālajām spēka treniņu metodēm un pat saīsinātos treniņu nodarbību laikos. Lokālās vibrācijas iedarbībai ir zema mehāniskā ietekme, un sakarā ar īsu iedarbības laiku uz konkrēto vietu organismā uz muskuļiem, locītavām, saitēm un cīpslām spiediens un mehāniskās iedarbības slodzes līmenis ir mazāks nekā klasisko spēka treniņu slodžu laikā.
Lokālās vibrācijas treniņi palīdz regulēt atlēta ķermeņa masas kontroli, uzlabo asinsriti ādā un muskuļos, novērš celulīta izpausmi. Pēc slodzes lokālās vibrācijas seanss intensificē asiņu atplūdi no muskuļiem, tādējādi paātrinot pienskābes un laktāta atplūšanu uz aknām, kurās šie enerģijas producēšanas reakciju gala produkti tiek paātrinātā veidā neitralizēti un pienskābe tiek konvertēta par glikozi pat fiziskās slodzes realizēšanas laikā, tātad paātrinās — intensificējas atjaunošanās process. Lokālās vibrācijas treniņa rezultātā ir iespējams konkrētajā ķermeņa daļā normalizēt ķermeņa masu, intensificējot kaloriju patēriņu pat par 350 kalorijām vairāk nekā ar klasiskajām metodēm. Vibrācijas treniņu rezultātā paātrinās asins cirkulācija un līdz ar to — arī skābekļa transports. Tā rezultātā kā organismā, tā arī muskuļos samazinās enerģijas producēšanas reakcijās izdalītās toksiskās vielas (piemēram, pienskābe) un toksīni, jo dominē aerobā enerģijas producēšanas forma ar palielinātu intensitāti vai jaudu. Pēc slodzēm ātrāk atjaunojas enerģētisko substanču (piemēram, glikogēna) koncentrācija muskuļos.
Lokālās vibrācijas iedarbības rezultātā tiek novērsts celulīts, samazinās grumbu parametri, saistaudi kļūst stiprāki un elastīgāki, paātrinās anatomiskā audu adaptācija, kā rezultātā ir iespējams optimizēt fizisko slodžu intensitātes palielināšanas tempus. To visu var sasniegt, realizējot lokālās vibrācijas treniņus vismaz vienu reizi dienā ar vienas dienas atpūtas pauzi (parasti — katru dienu, trenētiem indivīdiem — pat divas reizes dienā) pa 10—25 minūtēm katrā seansā. Protams, uz konkrēto vietu vibrācijas iedarbība ir tikai 1—2 minūtes, kas pilnībā atbilst vairumam rekomendāciju. Šāda īslaicīga iedarbība nerada problēmas veselības jomā, kuras tiek novērotas ilgstošu, intensīvu un nepārtrauktu vibrāciju rezultātā un, it īpaši visa ķermeņa (totālās) vibrācijas rezultātā.
Lokālā vibrācija kā līdzeklis un metode tika izstrādāta Krievijā jau 19. gadsimta 70-os gados. Pagājušā gadsimta 30-os gados jau bija pirmās publikācijas par lokālās vibrācijas potenciālajām iespējām sportā. Ikdienā uz mums visiem iedarbojas daudzi vibrācijas izpausmju veidi, par kuriem mēs nekad sevišķi nedomājām, piemēram, gaisma, skaņas, trokšņi, mūzika. Iespējams, ka mūzikas skaņas kompleksā ar vibrācijas iedarbību rada emocionālu pacēlumu — „kaifu”. Vibrācija iedarbojas uz organismu ar sinusoidālām vibrācijām, kuras tiek nodotas nepieciešamajai ķermeņa vietai vai orgānam. Šīs vibrācijas izraisa toniskos vibrācijas refleksus (Hofmaņa refleksus), vienlaicīgi izraisot arī miostatiskos refleksus, iestiepjot intrafusālās muskuļu vārpstiņas un tās aptverošos nervus. Pa aferentajiem nerviem uz spinālo kordu tiek nosūtīti pastiprināti impulsi, un no spinālā korda pa eferentajiem nerviem uz motorajām vienībām tiek nosūtīti palielinātas amplitūdas un frekvences motorie impulsi. Lokālās vibrācijas iedarbības rezultātā slodzes realizēšanā tiek iesaistītas līdz pat 100% muskuļu šķiedru — motorās vienības (ikdienā 40—50%, bet elites līmeņa atlētiem — līdz 85%). 10—20 minūšu ilgas lokālās vibrācijas slodzes aizvieto vienu līdz pusotru stundu ilgus treniņus trenažieru zālē.
Vibrācijas treniņus plaši pielieto dažādos profesionālajos sporta klubos, kā, piemēram, AC Milan (futbolā), Anaheim Mighty Ducks (hokejā), Čikāgas White Sox (beisbolā), F-1 piloti un citi profesionālo sporta veidu un elites līmeņa atlēti, lai stimulētu fiziskās darbspējas un intensificētu atjaunošanās procesus, tajā skaitā, — lai palielinātu superkompensācijas efektivitāti. Vibrāciju pielieto arī iesildīšanās vietā vai kā tās komponenti. Arī elites līmeņa atlēti, tādi kā leģendārais riteņbraucējs Lenss Ārmstrongs un Austrijas kalnu slēpotājs Hermans Maijers savos treniņos kombinē vibrācijas treniņus ar klasiskajām treniņu formām.
Autoram ir izdevies iegūt vairāk nekā 1000 publikāciju par vibrācijas treniņu efektivitāti, sākot ar kosmonautu sagatavošanu, bērnu, pusaudžu, sieviešu un vīriešu fizisko darbspēju palielināšanu, līdz pat dažādas sagatavotības indivīdu pozitīvām atbildes reakcijām vibrācijas treniņu rezultātā. Protams, paralēli šiem speciālajiem uz sporta darbspēju palielināšanu orientētajiem zinātniskajiem traktātiem ir arī daudzas mazāk zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par īslaicīgās vibrācijas pozitīvo lomu cilvēka dzīvē. Praktiski visās zinātniskajās publikācijās pēta gandrīz vienu un to pašu, kā dažādu veidu vibrācijas komponentes (frekvence, jauda, intensitāte…) ietekmē darbspēju izaugsmi. Nepieciešams jau iepriekš norādīt, ka gandrīz visām publikācijām ir identiski secinājumi — jā, vibrācijas treniņiem ir pozitīva ietekme uz darbspējām, un praktiski visos gadījumos tie ir efektīvāki par tradicionālajiem treniņu līdzekļiem un metodēm. Realizējot tradicionālās metodes, to efektivitāte ievērojami uzlabojas, ja kompleksi tiek izmantotas arī vibrācijas treniņu metodes.
Objektīvi analizējot šo zinātnisko literatūru, autors ir konstatējis, ka visi pētījumi balstās uz dziļām zināšanām un izpratni par atlētu psihomotorās sistēmas funkcionēšanu intensīvu slodžu laikā. Šo zināšanu pamatā ir hipotēze, ka ne visi motoro spēju mehānismi attīstās un pilnveidojas ar vienādu intensitāti un efektivitāti klasisko treniņu līdzekļu un metožu rezultātā. Tā rezultātā tiek izvirzīta jauna hipotēze — pastāv iespēja, ka darbspējas ir iespējams palielināt ar cita veida inovatīviem treniņu līdzekļiem un metodēm. Pagaidām vēl nav izdevies pilnībā konstatēt efektīvākos sporta treniņu līdzekļus un, neskatoties uz to, ka jau sen ir zināmas vairākas likumsakarības attiecībā uz vibrāciju kā treniņu līdzekli un tās efektivitāti darbspēju paaugstināšanas jomā, joprojām vairums praktiķu izvairās no vibrācijas izmantošanas ikdienas treniņos. Parasti visi vēlas, lai kaut kādi inovatīvie līdzekļi nostrādātu ar dopinga intensitāti un lai pēc vienas nedēļas treniņiem jau būtu olimpiskā līmeņa rezultāti. Līdz šim treneri autoram parasti pieprasīja garantiju rezultātiem, kas atbilstu vismaz 6. vietai olimpiskajās spēlēs. Šī raksta autors jau vairāk nekā gadu sadarbojas ar vairāku sporta veidu atlētiem un treneriem. Visciešākās saiknes ir izveidojušās ar atsevišķiem distanču slēpošanas (I.Terentjevs) un airēšanas (P. Neijs) treneriem, un, kā norāda lokālajai vibrācijai pakļauto airētāju rezultāti, efektivitāte tiktiešām ir. Bet par to, — varbūt kādā citā publikācijā.

VIBRĀCIJAS TRENĒJOŠAIS EFEKTS

Akūta un/vai īslaicīga vibrācijas ietekme tiek uzskatīta kā viena seansa, tā arī līdz 5 — 6 seansiem vai treniņu nodarbībām. Vibrācijas slodžu rezultātā aktivizējas lielāks muskuļu šķiedru (motoro vienību) skaits nekā klasiskajā vispārpieņemtajā muskuļu noslogošanas variantā. Tā rezultātā muskulis tiek noslogots ievērojami efektīvāk (Bosco, 1999; Cormie, 2006; Issurin, Tenenbaum, 1999; Jordan, 2005; Paradisis, 2007). Protams, ka šī efektivitāte nebūs pietiekami liela, ja vibrācijas izraisītais stimuls būs pārāk stiprs un pārmērīgi ilgstošs, jo tad var rasties nogurums un darbspējas faktiski tiks samazinātas.
Akūtas vibrācijas slodzes rezultātā palielinās cirkulācijas intensitāte. Muskuļu ātra saraušanās un relaksācija (20 — 50 un vairāk reižu sekundē) galvenokārt darbojas kā sūknis asinsvados un limfvados, kā rezultātā palielinās asiņu plūsmas ātrums un līdz ar to palielinās skābekļa transports, enerģētisko substanču piegāde un vielmaiņas procesu gala produktu aiztransportēšana no noslogotajiem muskuļiem (Kerswchan-Schindl, 2001; Lohman, 2007). Indivīdi parasti izjūt it kā temperatūras paaugstināšanos vibrētajās ķermeņa daļās.

ILGSTOŠU VIBRĀCIJAS SLODŽU TRENIŅU IETEKME

Ilgstošu vibrācijas slodžu iedarbība atstāj pozitīvu ietekmi uz organisma sistēmu nogurdināmību vai dažādu veidu stresa ietekmi. Kad organisms tiek regulāri un periodiski noslogots un pārslogots, ir vērojams superkompensācijas efekts. Tā rezultātā ir novērojama organisma adaptācija vibrācijas izraisītajām slodzēm. Tas norāda uz to, ka vibrācijas treniņi pakļaujas visām klasisko treniņu likumsakarībām un principiem. Precīzi realizējot visas treniņu teorijas likumsakarības, palielinās atlēta fiziskās darbspējas, un tikai tad vibrācijas slodzēm ir trenējošs efekts. Nezinot šīs likumsakarības, nav novērojams vibrācijas iedarbības pozitīvais efekts.
Šis efekts ir konstatēts vairākkārt atkārtotos pētījumos kā jauniem, tā arī gados vecākiem cilvēkiem (Roleants, 2004; Delekluse, 2004; Verschueren, 2004; Paradisis, 2007).
Pētījumos, kuros ir noteikts vibrācijas treniņu strukturālais efekts, ir konstatēts, ka spēka izpausmju palielināšanās vibrācijas treniņu rezultātā var būt salīdzināma ar citām spēka attīstīšanas metodēm. Tomēr labāki sasniegumi ar vibrācijas treniņu metodēm ir eksplozīvās jaudas jomā, kad vibrācijas treniņiem ir ievērojami lielāka efektivitāte nekā vispārpieņemtajiem treniņiem.
Cita vērā ņemama atšķirība, kura ir vērojama, salīdzinot klasiskās treniņu metodes un vibrācijas treniņu metodi, ir tā, ka vibrācijas treniņu metode dod identisku rezultāta pieaugumu ar minimālām slodzēm kā intensitātes, tā arī apjoma jomās. Līdz ar to vibrācijas slodze neatstāj negatīvu ietekmi uz kauliem, cīpslām un locītavām. Tā rezultātā vibrācijas treniņu metode ir ļoti efektīva vecāka gadagājuma atlētiem un sievietēm, bērniem un pusaudžiem traumu gadījumos, dažādu slimību un bojājumu gadījumos. Tā, protams, ir ļoti efektīva teicami trenētiem atlētiem (profesionāļiem), kuri cenšas saglabāt un pat palielināt muskuļu spēku izpausmes sacensību periodā, nenoslogojot locītavas un vienlaicīgi atslābinot fiziskās sistēmas.
Vibrācijas treniņiem ir pozitīva ietekme ne tikai uz muskuļiem, bet arī uz kaulu mineralizācijas blīvumu. Vibrācijas izraisītā kaulu audu kompresija aktivizē osteoblastus (kaulu veidojošās un augšanas šūnas), vienlaicīgi samazinot osteoklastu aktivitāti (šūnas, kuras noārda kaulus). Atkārtota šīs sistēmas stimulācija kombinācijā ar palielināto muskuļu vilkmes iedarbību uz kauliem ļauj palielināt kaulu mineralizācijas pakāpi. Palielinās arī kaulu audu nodrošinājums ar barības vielām un kaulus veidojošām substancēm, tajā skaitā ar kalciju, kas faktiski vairāk piesātina kaulu šūnas ar nepieciešamajām komponentēm.
Vibrācijas treniņu iedarbības mehānismi:
rekrutē ap 95—98% muskuļu šķiedru (parasti spēka realizēšanā iesaistās aptuveni 40—50% muskuļu šķiedru, bet elites līmeņa atlētiem — līdz 85% šķiedru);
attīsta ātrā tipa (II tipa) muskuļu šķiedras;
stimulē un aktivizē neiromuskulārās sistēmas kā periferiālo, tā arī centrālo daļu. Sagatavo nākamajām reālajām fiziskajām slodzēm;
stimulē Goldži cīpslu orgānu, ierobežo muskuļu antagonistu aktivitāti, uzlabojot spēka, jaudas un lokanības izpausmes;
noslogotajos muskuļos intensificē asiņu plūsmu — palielina kapilarizāciju, veidojot jaunus asinsvadus;
veicina anabolisko hormonu sekrēciju;
maina neirotransmiteru koncentrāciju (dopamīnu un serotonīnu) — nervos paātrinās motoro impulsu plūsmas ātrums;
stimulē sensoro receptoru aktivitāti — optimizējas tehniskās meistarības līmenis;
sakarā ar testosterona un augšanas hormona koncentrācijas palielināšanos stimulē muskuļu masas un kaulu blīvuma palielināšanos.

Kāda ir vibrācijas treniņu pozitīvā ietekme?
intensificē metabolisma (enerģijas producēšanas reakciju) veidus;
palielina spēka un, it īpaši jaudas izpausmes;
noārda taukus, iesaistot tos enerģijas producēšanā;
palielina kaulu masu un mineralizācijas pakāpi;
palielina augšanas hormona sekrēciju;
samazina kortizola (kataboliskā hormona) sekrēciju — tiek attālināta noguruma izpausmju parādīšanās;
samazina sāpes locītavās un muguras lejas daļā;
palielina kustību amplitūdu;
paātrina atjaunošanos pēc traumām;
palielina serotonīna līmeni (laimes neirotransmiters);
veicina propriorecepciju;
intensificē limfu plūsmu;
stimulē asiņu cirkulāciju;
šķidrina asinis;
samazina asinsspiedienu;
palielina asiņu oksigenāciju, palielinot eritrocītu skaitu;
palielina enerģijas producēšanu;
uzlabo lokanību;
stimulē zarnu trakta peristaltiku;
efektīvi uzlabo ķermeņa formu;
nostiprina rumpja muskulatūru;
uzlabo līdzsvaru un koordināciju;
stimulē pienskābes neitralizāciju;
samazina celulīta izpausmes;
1 stunda sporta zālē tiek aizvietota ar 10 minūšu vibrācijas treniņiem;
palielina eksplozīvo jaudu;
intensificē glikozes metabolismu — enerģijas producēšanu;
stimulē kalogenu (skrimšļaudu) producēšanu un veidošanos;
paātrina atjaunošanos pēc slodzēm;
palielina muskuļu lokālās darbspējas;
stimulē endorfīna sekrēciju;
samazina stresa negatīvo ietekmi;
veicina barības vielu absorbciju;
samazina arteriosklerozi;
veicina trenētības dinamiku, samazinot treniņu slodžu apjomus;
palielina skābekļa maksimālo patēriņu (VO2max).

Vibrācijas vingrojumi ir vislabākie pasīvi aktīvie vingrojumi, kuri nepārvieto ķermeni ikdienā un nodrošina tā veselības veidošanos. Vibrācijas rezultātā tiek noslogotas un kontrahētas visas muskuļu šūnas organismā vienlaicīgi un piespiež skābos vielmaiņas gala produktus šķērsot šūnu membrānas un, šķērsojot starpšūnu telpu, tās tiek izdalītas no organisma, pateicoties ārējās elpošanas un urinēšanas procesiem. Ja atlēts veicina skābo produktu izdalīšanu no muskuļiem, šūnas tiek pasargātas no bojājumiem un ir spējīgas uz efektīvāku funkcionēšanu.

Lokālās vibrācijas ietekmes efektivitātes pētījumus autors ir veicis kopā ar vairākiem kolēģiem, kā arī patstāvīgi. Sadarbojoties ar K. Ciekuru, tika pētīta maksimālā spēka palielināšanās distanču slēpotājiem vibrācijas treniņu rezultātā. Tika noteiktas spēka izpausmju izmaiņas 22±4 gadus veciem distanču slēpotājiem ceļa ekstenzijas jomā. Pēc vienu mēnesi ilgas lokālās vibrācijas iedarbības uz augšstilba četrgalvu muskuli pētījuma rezultātā tika konstatēta ievērojama spēka izpausmes palielināšanās ne tikai labajai kājai, bet arī kreisajai kājai, lai arī tā netika noslogota ar lokālās vibrācijas metodi. Tā rezultātā varēja secināt, ka vibrācijas iedarbības rezultātā pozitīvi tika ietekmēta dinamiskā spēka izpausme kā maksimālā spēka jomā, tā arī spēka izturības jomā. Vienlaicīgi tika novērotas individuālās spēka parametru izaugsmes novirzes, kuru lielumus nepieciešams izpētīt turpmākajos pētījumos.
Autors ar kolēģiem (L. Čupriks un U. Ciematnieks) veica speciālu pētījumu par lokālās vibrācijas pozitīvo ietekmi uz ceļa locītavas ekstenzijas jaudas izpausmju palielināšanos, kuru fiksēja ar speciālu izokinētisku dinamometru REV-9000, nosakot ceļa locītavas iztaisnošanas (griezes momenta) jaudu ar dažādiem rotācijas ātrumiem. Jaudas izpausmes palielinājās visos rotācijas ātrumos, bet vislielākā efektivitāte bija novērojama rotācijas ātrumā 250 grādi/sekundē, salīdzinot ar kontroles grupu, kurai netika veikta vibrācijas ietekme.
Identiskas pozitīvas izmaiņas tika novērotas arī maksimālā spēka izpausmes jomā, veicot ceļa locītavas iztaisnošanu, kā arī vidējās jaudas dinamikas sfērā.
Autors turpina pētījumus ar LSPA doktorantu K. Ciekuru jautājumā par jaudas izpausmju palielināšanos smēlienā airētājiem pēc četru mēnešu ilgas lokālās vibrācijas visiem airēšanā iesaistītajiem muskuļiem. Rezultāti tiek apstrādāti, bet pagaidām ir novērota ļoti efektīva jaudas izpausmju palielināšanās kā vienā — izolētā smēlienā, tā arī septiņu smēlienu testā un 30 sekunžu testā. Vidēji jauda palielinājās par 30—35%, bet atsevišķiem airētājiem — pat par 40%. Tika novērota likumsakarība, ka lielāka lokālās vibrācijas iedarbības efektivitāte ir novērojama teicami sagatavotiem atlētiem, bet praktisks efekts nebija novērojams fiziski vāji sagatavotiem atlētiem. Ar lokālās vibrācijas akūto iedarbību pastāv iespēja praktiski testēt atlētu fiziskās kondīcijas pakāpi. Vibrācijai pakļautie airētāji ievērojami (par 4—6%) uzlaboja arī savus personīgos rezultātus 2000 metru distancē, airējot uz Concept-2.
Visiem ir labi zināma patiesība, ka sacensību periodā jebkura sporta veida atlētiem būtiski samazinās maksimālā spēka izpausmes. Sistemātisku lokālās vibrācijas treniņu iedarbības rezultātā, pēc četrus mēnešus ilga spēka treniņu pārtraukuma, eksperimentālās grupas airētājiem būtiski palielinājās (10—12%) maksimālās jaudas izpausme kā viena smēliena, tā arī septiņu smēlienu testos. Ievērojami mazāk jaudas izpausmes palielinājās tiem airētājiem, kuriem lokālās vibrācijas slodzes tika realizētas tikai trīs mēnešus.
Turpinot pētījumus ar dažādu veidu airētājiem un dažādas fiziskās kondīcijas atlētiem, esmu konstatējis, ka smaiļotājiem U-18 ir ievērojami palielinājusies jaudas izpausme sprinta distancē (200 m), airējot reālos apstākļos uz ūdens, kas izpaužas kā rezultāta uzlabošanās — vidēji par 1,2 sekundēm, salīdzinot ar kontroles grupu. Ļoti nopietnu lokālās vibrācijas treniņu rezultātā ir iegūti ļoti labi rezultāti U-23 un vecākiem airētājiem starptautiskās sacensībās, gatavojoties U-23 pasaules čempionātam un pasaules čempionātam pieaugušajiem. Divas reizes tika uzvarēta olimpisko spēļu 7. vietas ieguvēja komanda (Igaunijas pārairu četrinieks), kura ļoti nopietni gatavojas pasaules čempionātam ar mērķi izcīnīt tiesības startēt Londonas olimpiskajās spēlēs. Lokālās vibrācijas rezultātā ir novērojama ļoti efektīva atjaunošanās pēc slodzēm, kuru mērķis ir nodrošināt pilnīgu spēku izsīkumu, kas faktiski ir jebkuru augsta līmeņa sacensību uzdevums. Nopietni ar lokālās vibrācijas līdzekļiem trenētie airētāji spēj uzrādīt apskaužamas gribas izpausmes sacensību darbības nodrošināšanai. Šiem airētājiem ir novērojama spēja veikt izteikti augstas intensitātes slodzi visas airēšanas distances (2000 m) laikā un ir izveidojusies arī tehniskās meistarības spēja teicamā līmenī veikt distanci superteicamā rezultātā arī sevišķi sliktos laika apstākļos. Tas airēšanā norāda uz teicamu fiziskās kondīcijas un tehniskās meistarības kompleksu, bez kura nav iespējams cerēt uz teicamiem sasniegumiem sacensībās.
Lai arī daudzos pētījumos ir apstiprināts vibrācijas treniņa pozitīvais efekts, tomēr nav vēlams patstāvīgi nodarboties ar lokālās vibrācijas pielietošanu sporta praksē bez speciālistu uzraudzības.
Viesturs KRAUKSTS

INFORMĀCIJAS AVOTI
1. Bosco C., Cardinale M., Tsarpela O. Influence of vibration on mechanical power and electromyogram activity in human arm flexor muscles. European Journal Applied Physiology and Occupational Physiology, 1999 Mar, 79(4), 306-11.
2. Cochrane D.J., Stannard S.R. Acute whole body vibration training increases vertical jump and flexibility performance in elite female field hockey players. British Journal of Sports Medicine, 2005, Vol. 39, 860-865.
3. Cormie P., Deane R.S., Triplett N.T., McBride J.M. Acute effects of whole-body vibration on muscle activity, strength, and power. Journal of Strength and Conditioning Research, 2006 May, 20(2), 257-61.
4. Delecluse C., Roelants M., Diels R., Koninckx E., Verschueren S. Effects of whole body vibration training on muscle strength and sprint performance in sprint-trained athletes. International Journal of Sports Medicine, 2005 Oct, 26(8), 662-8.
5. Issurin V.B., Tenenbaum G. Acute and residual effects of vibratory stimulation on explosive strength in elite and amateur athletes. Journal of Sports Science 1999 Mar: 17(3):177-82.
Jordan J. Good vibrations and strong bones? American Journal of Physiology, 2005 Mar, 288(3), 555-6.
6. Kerschan-Schindl K., Grampp S., Henk C., Resch H., Preisinger E., Fialka-Moser V., Imhof H. Whole-body vibration exercise leads to alterations in muscle blood volume. Clinical Physiology, 2001.
7. Lohman E.B., Petrofsky J.S., Maloney-Hinds C., Betts-Schwab H., Thorpe D. The effect of whole body vibration on lower extremity skin blood flow in normal subjects. Medical Science Monitor. 2007.
8. Paradisis G. Effects of whole-body vibration training on sprint running kinematics and explosive strength performance. Journal of Sports Science and Medicine, 2007, 6; 44-49.
9. Roelants M., Delecluse C., Verschueren S.M. Whole-body-vibration training increases knee-extension strength and speed of movement in older women. Journal of the American Geriatrics Society, 2004 Jun, 52(6);901-8.