LOKANĪBAS ATTĪSTĪŠANA
Irīna TOROPČINA,
trenere
Ikviens vecāks vēlas redzēt savu bērnu veselu, dzīvespriecīgu un veiklu. Šo mērķu sasniegšanai daudzi izvēlas sporta grupas vai vispusīgās fiziskās sagatavotības nodarbības jau bērnu pirmsskolas vecumā. Ja šīs grupas vada treneris, kurš prot interesanti un emocionāli aizraujoši vadīt sporta nodarbības,
bērns aktīvi iesaistās dažādās kustību aktivitātēs un viņā ar laiku veidojas noturīga pozitīva attieksme pret sportu un regulāru nodarbību apmeklēšanu. Tomēr ne mazāk svarīga nozīme ir arī vecāku atbalstam un iespējām brīvajā laikā aktīvi nodarboties ar dažādām kustību aktivitātēm.
Kā vecāki var palīdzēt savu bērnu pirmajās sporta gaitās?
Tieši vecāki ir tie, kas sporta nodarbību sākuma posmā var palīdzēt bērniem pārvarēt emocionāli grūtos treniņus un pirmās neveiksmes kustību vai elementu apgūšanas procesā. Vecāki arī „seko" bērna pašizjūtai, pārtikas kvalitātei, dienas režīmam, atpūtas pietiekamībai un arī emocionālajam noskaņojumam, kādā bērns apmeklē ikdienas treniņus.
Īpašs vecāku atbalsts ir nepieciešams strauju fizisko īpašību attīstības posmos un pirmo tehnisko elementu apguves laikā. Lai arī vecāki ne vienmēr spēs pilnvērtīgi „sekot" fizisko īpašību attīstības īpatnībām, tomēr lokanības vingrinājumu izpilde papildus sporta nodarbībām sekmēs visu sporta veidu jauno sportistu sagatavotību. Vienalga, vai sportistam ir ātri jāskrien, vai labi jāmanevrē, cenšoties izvairīties no pretiniekiem, lokanības vingrinājumi sekmēs kustību plastiskuma veidošanos un pasargās no nevajadzīgām sastiepumu traumām. Daudzos sporta veidos tieši lokanība un plastiskums ir galvenā panākumu „atslēga".
Ilgā laika posmā speciālisti uzskatīja, ka lokanība ir tikai iedzimta parādība, kuru fiziskās aktivitātes nespēj jūtami sekmēt. Tikai mūsu gadsimta sākumā izveidojās noteiks uzskats par lokanību kā vienu no cilvēka fiziskajām pamatspējām, kuru nepieciešams attīstīt tāpat kā visas citas fiziskās īpašības.
Neviena no fiziskajām īpašībām nav tik ļoti pakļauta vecuma ietekmes izmaiņām kā lokanība. Ja lokanības īpašības regulāru vingrinājumu izpildes ietekmē netiek uzturētas noteiktā līmenī, ar gadiem sāk veidoties izmaiņas locītavās un arī muskuļi zaudē savu elastīgumu.
Lokanība ir muskuļu un locītavu spēja izpildīt kustības lielā amplitūdā. Lokanība ir atkarīga no muskuļu un saišu elastības, kura var mainīties emocionālās spriedzes apstākļos. Galvenais faktors, kas ierobežo pilnu kustības amplitūdu locītavās, ir mīksto audu pretestība.
Mīksto audu pretestību veido:
● āda – 2% no pretestības;
● saites un cīpslas – 10%;
● muskuļu audi un to fascijas – 41%;
● pārējo pretestību – 47% veido locītavu kapsula.
Lokanību visefektīvāk attīsta tie vingrinājumi, kurus veic katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Vingrinājumus lokanības uzturēšanai var veikt retāk, taču arī tie ir jāizpilda regulāri. Vingrinoties un veicot stiepšanas vingrojumus „jāseko", lai tiktu ievērots būtisks pamatprincips, – nenodarīt ļaunumu. Lokanību veicina muskuļu un saišu elastība, tāpēc visi tie faktori, kas sekmē elastības paaugstināšanos, ietekmēs arī lokanību (muskuļu iesildīšana, emocionāli pozitīva attieksme, pozitīvā darbības motivācija). Noteikti uzmanība ir jāpievērš sāpju sajūtām, – lai cik izteikti liela būtu vēlme ātri palielināt lokanības īpašības, ir jāatceras, ka stiepšanās vingrinājumu laikā sāpes nav jājūt. Lai izvairītos no nepatīkamām traumām, stiepšanas vingrinājumi ir jāveic pakāpeniski, lēnām, pielietojot pareizu vingrinājuma izpildīšanas tehniku. Pakāpeniski jāiemācās atšķirt muskuļu iestiepuma izjūtas no tām sāpju sajūtām, kuru rezultātā var veidoties dažādu veidu sastiepumi. Audi pēc traumas kļūst mazāk elastīgi un apgrūtina turpmāko fizisko aktivitāti pilnā amplitūdā.
Kā uzsākt lokanības attīstīšanas vingrinājumus ar bērnu?
Visemocionālāk to var veikt ar sižetiskās rotaļas palīdzību. Paņemiet bērna iecienīto pasaku grāmatu, lasiet kādu pasaku un ar dažādu vingrinājumu palīdzību veiciet aizraujošu ceļojumu kopā ar pasaku varoņiem, pārvarot visus viņu ceļā esošos šķēršļus! Ja pasaku tēli iet pāri tiltam, veidojiet kopā ar bērnu laipiņu pāri upei, palīdziet izveidot „laiviņu" vai arī „uzceliet" jaunu, skaistu „tiltiņu"! Palīdziet zvejniekam pie upes ieraudzīt lielas un mazas zelta zivtiņas, kuru augumi izliecas pa labi un pa kreisi. Rotaļājieties kopā ar bērniem radoši, – tas būs lielisks kopā pavadītais laiks, kurā, izpildot lokanības vingrinājumus, paaugstināsies arī vispusīgā fiziskā sagatavotība. Uzsāciet lokanības rotaļu pirmie, atbalstiet bērnu viņa pirmajos nedrošajos mēģinājumos, norādiet uz sasniegumiem un rotaļu varoņu pārdzīvojumiem, un bērni aktīvi iesaistīsies jūsu piedāvātajā sižeta atveidošanā!
Vienmēr atcerieties, ka bērna pirmie pedagogi ir vecāki un ka spējas neparādās tur, kur tām nav iespēju izpausties!
Ja jums ir iespējams 15 minūtes parotaļāties ar savu bērnu, ir ieteicams stiepšanās vingrinājumu kopums, kura laikā varat kopā ar bērnu paceļot pa kādu pasaku valsti. Vingrinājumus varat izpildīt mājās, pludmalē, pļavā, mežā vai jebkurā atbilstošā vietā. Vingrinājumu kopuma mērķis ir sekmēt bērna spēju izpausmi un pozitīvas attieksmes veidošanos pret stiepšanās un lokanības veicināšanas vingrinājumiem.
Vingrinājumu izpildes laikā, sekmējot lokanības attīstību, bērna uzmanība jāvērš uz savām kustību izjūtām un darbību ar iztēles tēliem.
1. vingrinājums. Kājas – plecu platumā. Ķermeņa apakšējā daļa – nekustīga, kreisā roka – augšā. Ķermeni noliec pa labi un pa kreisi, attēlojot koku šūpošanos vētras laikā.
2. vingrinājums. Kājas – kopā vai plecu platumā. Sadot rokas kopā aiz muguras, labo – virs galvas, kreiso – zem lāpstiņas. Tas pats – ar otru roku.
3. vingrinājums. Guļus uz grīdas (paklāja), uz vēdera, rokas – saliektas elkoņos balstā uz grīdas. Lēni iztaisnot rokas elkoņos, atcelt plecus no grīdas. Kājas – taisnas.
4. vingrinājums. Guļus uz vēdera uz grīdas, plaukstas – zem pleciem, kājas – ceļgalos saliektas. Iztaisnojot rokas priekšā, atliekties no grīdas, censties ar pēdām pieskarties galvai.
5. vingrinājums. Guļus uz vēdera, rokas – plecu platumā uz grīdas. Ar labo roku satvert labās kājas potīti, ar kreiso roku – kreisās kājas potīti. Ķermeņa noturēšana atliecoties un šūpojoties kā laiviņa viļņos.
6. vingrinājums. Sēdus, kājas – kopā, rokas – virs galvas. Izelpā noliekties uz priekšu līdz zemei. Izpildot vingrinājumu, atbrīvoties.
7. vingrinājums. Kājas – kopā. Izklupiena solis uz priekšu ar labo kāju, mugura – taisna, rokas augšā. Tas pats ar otru kāju. Tēlaini tiek veikts liels solis pāri strautiņam.
8. vingrinājums. Guļus uz grīdas, mugura un kreisā kāja – taisnas uz grīdas. Ar rokām pievilkt pie krūtīm saliektu labo kāju. Vingrinājumu atkārto, mainot kājas.
9. vingrinājums. Guļus uz grīdas, mugura un kreisā kāja – taisnas uz grīdas. Ar rokām pievilkt pie krūtīm taisnu labo kāju. Mainīt kājas.
10. vingrinājums. Dziļš izklupiens, labā kāja – priekšā, kreisā – atpakaļ, ar celi – uz grīdas, rokas – atbalstā uz grīdas. Slidina lēni labo kāju uz priekšu. Saglabā stabilu atbalstu uz rokām un kreisās kājas.
Vingrinājumu izpilde būs aizraujošāka, ja tos veiksit kopā ar draugiem un iemīļotajām rotaļlietām, ceļojot pa stāstu un pasaku labirintiem.
Ko sēsim, – to pļausim!
Ja sēsim darbu, – veidosim ieradumu,
Ja sēsim ieradumu, – veidosim raksturu,
Ja sēsim raksturu, – veidosim
likteni!
(Viljams Tekerijs)
