PELDĒTAPMĀCĪBAS VINGRINĀJUMI ĪRIENA ATBALSTA REAKCIJAS VEIDOŠANAI

Egita SPROĢE,

Jeļena SOLOVJOVA,

Evita VOLKOVA

Lai iemācītos peldēt, ir jāveido īriena atbalsta reakcija ūdenī. Tā kā ūdens ir šķidrs nevis ciets atbalsts, īriena laikā atbalsta reakciju jāmācās veidot tā, lai tiktu sajusta lielāka pretestība, lai rezultātā efektīvāk tiktu izpildīts īriens. Peldētapmācībā atbalsta reakciju sajūt vāji, parasti īrieni tiek izpildīti pa tukšo, kā rezultātā, lai nopeldētu noteiktu attālumu, ir nepieciešami daudzi īrieni, kas nav ekonomiski, tādējādi peldētājs ātrāk nogurst. Atbalsta reakcijas veidošana ir saistīta ar ūdens sajūtu. Jo peldētājs labāk sajūt ūdeni, hidrodinamisko spēku ietekmi īriena laikā, jo efektīvāk spēj veidot īrienu. Ūdens sajūta pakļaujas trenēšanai, – kā peldētājam veidot lielāku atbalstu, kā ietekmēt veidojošos spiediena spēkus apkārt plaukstai un rokai, rodot salīdzinājumus un balstoties uz savām sajūtām. Pielietojot atbalsta reakcijas vingrinājumus, ir jūtams progress īrienu efektivitātes ziņā, kā arī vēlāk, apgūstot peldēšanas veidus. Atbalsta reakcija ar rokām īriena laikā sākas jau no roku ielikšanas ūdenī un turpinās līdz roku izcelšanai no ūdens.

Pielietojot netradicionālos atbalsta reakcijas veidojošos vingrinājumus peldētapmācībā, peldētājs iemācās veidot lielāku atbalstu vienā īrienā, sajūt vilkmes spēka lielumu īriena laikā; paaugstinās kustību efektivitāte, kā rezultātā efektīvāk tiek apgūta peldēšanas veidu tehnika. Efektīvu vingrinājumu kopumu pielietošana jauno peldētāju apmācībai ļaus straujāk paaugstināt peldētprasmes.

Integrējot vairāku pētnieku darbos izteiktās idejas (R. Guzman, C.M. Colwin, A. I. Pogrebnoj, E. G.Marjaničev), tika izstrādāts atbalsta reakciju veidojošo vingrinājumu kopums peldētapmācībā, kas attīstīs atbalsta reakciju jebkurā īriena daļā, kā rezultātā uzlabosies arī peldēšanas veidu tehnikas efektivitāte.

Liels uzsvars likts uz peldētāja sajūtu rašanos vingrinājuma izpildes laikā un to pārrunāšanu, atgriezeniskās saites gūšanu. Tāpēc vingrinājumi izpildāmi individuāli bez steigas un, veicot salīdzinājumus. Vingrinājumi tiek iedalīti divos posmos:

● pirmais posms – sagatavojošie atbalsta reakcijas veidošanas vingrinājumi ūdenī uz vietas;

● otrais posms – ķermeņa pārvietošana ar atbalsta reakcijas veidošanu.

Šos vingrinājumus paredzēts izpildīt nodarbības sākumā apmēram 25% no nodarbības laika, jo šie vingrinājumi uzlabo atbalsta rašanu ar rokām. Tā kā ūdens nav ciets atbalsts, ir svarīgi iemācīties, kā veidot atbalstu tā, lai iegūtu lielāku pretestību, attīstītu ķermeņa līdzsvaru ūdenī un veidotu ,,ūdens sajūtu", kas savukārt uzlabos peldēšanas veidu tehnikas apguvi un efektivitāti. Abi posmi var tikt pielietoti kopā, atkarībā no peldēšanas prasmju līmeņa. Vingrinājumus izpildīt 4 līdz 6 reizes vai 2 līdz 3 baseinu garumus, atkarībā no uzdevuma būtības.

Pirmajā posmā ir iekļauti sagatavojošie vingrinājumi ūdenī atbalsta reakcijas veidošanai ar rokām. Vispirms vēlams paskaidrot, ka īriena efektivitāte palielinās vai samazinās atkarībā no plaukstas stāvokļa. To vieglāk sajust vingrinājumā „Ūdens saujā". Plaukstu stāvoklis – pirksti kopā, veidot lēzenu saujiņu un pārvietot ūdeni saujā pa labi un pa kreisi.

Ūdens pretestības sajūta ar plaukstām. Nodarbības sākumā, iesildīšanās laikā ir
ieteicams peldētājiem ļaut skriet un lēkt seklā un dziļā ūdenī, lai viņi sajūt
ūdens pretestību un to, ka, mainoties dziļumam, ir arī vieglāk vai grūtāk pārvietoties.

Dažādu veidu skrējiens ūdenī. Uz sāniem, puspietupienā, ar rokām atsperoties pret ūdeni.

Vingrinājums „Burbuļi" sekmēs jauno peldētāju izpratni par izelpas veikšanu zem ūdens. Ieelpa caur muti virs ūdens, lēna izelpa ūdenī.

Šajā
posmā ietilpst arī vingrinājumi atbalsta rašanai ar rokām ūdenī, atrodoties vertikāli. Sēžot vai stāvot ūdenī, viļņu veidošana ar roku kustībām zem ūdens: ar abām rokām – pa labi, pa kreisi; uz āru, uz iekšu; iztaisnojot rokas, – ar plaukstu virspusi roku kustība uz āru, atpakaļ – ar plaukstu delnām).

Sagatavojošie vingrinājumi palīdz sajust ūdens fizikālās īpašības, sajust ūdens pretestību un veidot ar rokām atbalstu ūdenī, saprast un sajust atšķirību, kādā plaukstu stāvoklī peldētājs izjūt vislielāko pretestību ūdenī. Kā jautru rotaļu var izpildīt nākamo vingrinājumu „Līdzsvara noturēšana". Uzdevums – griezties pa apli, sēžot uz nūjas jāteniski,vai noturēt līdzsvaru tupus uz nūjas ar roku darbības palīdzību zem ūdens.

Pirmajā posmā liela uzmanība tiek pievērsta ķermeņa uzpeldēšanas un slīdējuma vingrinājumu izpildei, – Zvaigznītei un Slīdējumam.

Vingrinājumu „Zvaigznīte" uz krūtīm un uz muguras nodarbības laikā var izpildīt vairākas reizes. Pirms vingrinājuma izpildes uz krūtīm, – ieelpa; ūdenī, – izelpa ar burbuļiem un, tiklīdz sāk pietrūkt gaisa, jāpaceļ galva un jāieelpo.

Slīdējumu uz krūtīm vai uz muguras var izpildīt arī sacensības metodē. Ieelpa, atspēriens no sienas vai grīdas, slīdējumā, – rokas izstieptas virs galvas, maksimāli iztaisnoties un veikt garāko distanci! Slīdējumu var izpildīt, sasprindzinot un atslābinot ķermeni, kā arī veicot vienu īrienu ar rokām slīdējumā uz krūtīm.

Pirmā posma vingrinājumi paredzēti, lai peldētājs ne tikai slīdētu un pakļautos ķermeņa un ūdens īpatnību sajūtām, bet arī spētu tās kontrolēt. Piemēram, ja peldētājam grimst kājas, vajag paskaidrot, ka, pamainot roku vai galvas stāvokli, var palēnināt šo procesu, ka, sasprindzinot vai atslābinot muskuļus, mainās sajūtas un arī ķermeņa stāvoklis. Pēc vingrinājuma izpildes obligātas ir sarunas par jaunajām izjūtām, kuras radās vingrinājumu izpildes laikā.

Neatkarīgi no iesācēja peldēšanas iemaņām, vienmēr vajag atcerēties par drošību ūdenī. Vingrinājumi izpildāmi ne tikai seklā baseinā, bet arī dziļā baseinā, nepieciešamības gadījumā – ar palīginventāru (peldēšanas jostas, dēlītis, uzroči).

Otrajā posmā pievēršamies ķermeņa pārvietošanai un atbalsta reakcijas veidošanai ar rokām dažādos virzienos. Tas attīsta viena īriena efektivitātes nianšu sajūtu atkarībā no plaukstu, roku stāvokļa; uzlabo ūdens sajūtu ar rokām, paaugstinot plaukstas atbalsta rašanu ūdenī, kā rezultātā peldētājs sajutīs un spēs ietekmēt ūdens pretestību; pārvietoties ūdenī ar roku un apakšdelmu dažādām kustībām; izjust un uzlabot hidrodinamisko spēku ietekmes apzināšanos, kā arī nostiprināt plaukstas locītavu. Otrajā posmā peldētājs uzlabo līdzsvara izjūtu un spēju pielietot hidrodinamiskos spēkus.

Izpildot šos vingrinājumus, peldētājam pirms tam ir jāmāk brīvi gulēt virs ūdens, piemēram, „zvaigznītē". Nedrīkst lieki sasprindzināties, elpošana – ierasta, ritmiska. Lai atvieglotu izpildi vingrinājumos ar kājām uz priekšu peldēšanas virzienā, izmanto mazo dēlīti starp kājām sēdus stāvoklī, ar plaukstām veic apļveida kustības uz āru, atpakaļ – uz priekšu.

Tas pats izpildāms arī guļus stāvoklī uz muguras; rokas – aiz galvas, pārmaiņus vai vienlaicīgi saliekt apakšdelmus. Ar plaukstām grūst ūdeni atpakaļ, peldot ar kājām uz priekšu.

Vēl viens līdzīgs vingrinājums: guļus uz krūtīm, rokas – priekšā, pārmaiņus vai vienlaicīgi saliekt apakšdelmus virs galvas. Ar plaukstām grūst ūdeni uz priekšu, peldot atpakaļ (skatīt 10.attēlu).

Kopumā peldētājs – iesācējs iemācīsies gan orientēties neierastās sajūtās, gan arī pārvietot ķermeni dažādos virzienos. Tas nav tradicionāli, taču peldētapmācība kļūs interesantāka. Vingrinājumus vēlams izpildīt pakāpeniski, taču ir iespējama arī vingrinājumu secības maiņa, atbilstoši peldētāja individuālajām īpatnībām, sagatavotībai un situācijas nosacījumiem. Izmantojot izstrādāto vingrinājumu kopumu peldētapmācībā, uzlabosies „ūdens sajūta" un vilkmes spēka lieluma sajūta, kā rezultātā efektīvāk veidosies atbalsta reakcija īriena laikā un līdz ar to paaugstināsies kustību efektivitāte un ķermeņa pārvietošanās ātrums.

Informācijas avoti

1. Colwin Cecil M. Breakthrough swimming. 2002.

2. Guzman R. The swimming drill book. 2007.

3. Stager J.M. , Tauner D.A. Swimming. Handbook of Sports Medicine and Science. 2005.

4. Платонов В.Н. Плавание. Киев: Олимпийская литература, 2000.

5. Платонов В.Н. Общая теория подготовки спортсменов в олимпийском спорте. Киев: Олимпийская литература, 1997.

6. Погребной А.И., Маряничева Е.Г. О некоторых принципах обучения плаванию. http://lib.sportedu.ru/press/tpfk/1999N3/p59-63.htm.
12.05.2007.