Olimpiskais produkts…
"Mans liktenis ir mazliet kopīgs ar olimpisko kustību
Latvijā," Eiropas Olimpisko komiteju seminārā atzinās Starptautiskās
Olimpiskās komitejas (IOC) Sporta direktors Žilbērs Felī. "Starptautiskajā
olimpiskajā komitejā es sāku strādāt deviņdesmito gadu sākumā, kad tika
atjaunotas jūsu olimpiskās tiesības."
– Kāds ir jums visbiežāk uzdotais jautājums?
– Tas atkarīgs no apstākļiem. Ja esmu bijis olimpiskajā pilsētā, tad man
jautā par tās gatavošanos spēlēm. Ja strādāju komisijā, kas izvērtē
pretendentes nākamo spēļu rīkošanai, tad vaicā par pilsētu izredzēm. Bieži
interesējas par olimpisko spēļu programmu, kādi sporta veidi tajā var
mainīties.
– Ko jūs atbildat tiem, kas interesējas par olimpisko spēļu programmu?
– Katrs sporta veids vēlētos piedalīties olimpiskajās spēlēs. Diemžēl mums
ir jāievēro ierobežojumi un esam ieviesuši dalības kvotas – ne vairāk par 28
sporta veidiem un 300 medaļu komplektiem. Tāpēc nevar pieņemt olimpiādē katru
sporta veidu. Tas ir grūts uzdevums, jo nevaram iepriecināt visus.
Esam nolēmuši vairs nepalielināt vasaras spēlēs izcīnāmo medaļu skaitu.
Ziemā mums vēl ir nedaudz brīvas vietas, kur izvērsties. Manuprāt, daži sporta
veidi jau ir sasnieguši limitu, jo vieni un tie paši atlēti cīnās par medaļām
vairākās disciplīnās. Ja vienā sporta veidā tiek izspēlētas medaļas 10 un 15 km
distancēs, tad tas nepiesaista jaunus sportistus.
– Pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti olimpiskie sporta veidi?
– Pirmkārt, to nosaka sporta veida popularitāte, cik valstīs, cik cilvēku
ar to nodarbojas? Vai šis sporta veids nav populārs tikai vienā pasaules daļā,
bet citur nē? Izvērtējam preses interesi par šiem sporta veidiem. Apzinām arī
sporta veida izmaksas.
– Kuru sporta veidu olimpiskā nākotne ir apdraudēta?
– Esam veikuši 2012. gada vasaras olimpisko spēļu programmas izvērtēšanu,
kā rezultātā vietu spēlēs zaudēja beisbols un softbols. Pēc Pekinas olimpiādes
skatīsimies tālāk. Izvērtēsim piecus sešus sporta veidus, kas pagaidām nav
olimpisko spēļu programmā.
– Jūlijā SOK sesijā Gvatemalā tiks apstiprināta 2014. gada ziemas olimpisko
spēļu programma. Kādas varētu būt izmaiņas?
– Izvērtējot Turīnas spēļu programmu, nedomāju, ka būs daudz izmaiņu.
– Pēdējā laikā jūs bieži lietojat jēdzienu "olimpiskais
produkts". Ko tas īsti nozīmē?
– Ja risinās pasaules čempionāts,
piemēram, vieglatlētikā, tad to apmeklē šī sporta veida līdzjutēji. Olimpiskās
spēles notiek tikai reizi četros gados, un tas ir kaut kas īpašs. Kā sapnis, kā
brīnums. Protams, arī spēlēs cilvēki skatās savus iemīļotos sporta veidus, taču
viņi pievērš uzmanību arī citiem. Visas ceremonijas rada sevišķu atmosfēru –
karoga pacelšana, lāpas iedegšana, spēļu atklāšana, sportistu kopīgā dzīvošana
olimpiskajā ciematā… Ja mēs zaudēsim šo īpašo atmosfēru, tad cilvēki var sākt
jautāt, kāpēc mums ir vajadzīgas olimpiskās spēles?
– Vai šo brīnišķīgo atmosfēru neapdraud pārlieka olimpisko spēļu
komercializācija?
– Mums ir jāatrod balanss starp idejas tīrību un pragmatismu, jo kādam par
to visu ir jāmaksā. Pagaidām mums tas izdodas, taču jābūt uzmanīgiem, jo daudzi
redz tikai olimpisko spēļu izdevīgumu.
– Tagad radusies ideja rīkot Vispasaules Jaunatnes olimpiādes. Kur un kādos
sporta veidos notiks sacensības?
– Par šo jautājumu jūlijā lems SOK sesijā Gvatemalā, bet esam pilnīgi
pārliecināti, ka lēmums būs pozitīvs. Jau no piecām pilsētām esam saņēmuši
piedāvājumus rīkot jaunatnes olimpiādi. Jaunieši sacentīsies tajos pašos 26
sporta veidos, kas iekļauti 2012. gada olimpiskajās spēlēs. Tiesa, dažos
atsevišķos sporta veidos sacensības var risināties citā formā. Piemēram,
riteņbraukšana nenotiks šosejā vai trekā, bet jauniešiem populārajā BMX.
Savukārt modernā pieccīņa, iespējams, būs bez jāšanas, vai pat šaušanas un
paukošanas, kas ir sarežģīti un dārgi, bet, piemēram, kā skriešanas un
peldēšanas kombinācija. Tāpat vieglatlētikā stafetes komandas varētu sastāvēt
no divām meitenēm un diviem zēniem.
– Kādi jaunatnes olimpiādēm varētu būt kvalifikācijas kritēriji?
– Šobrīd tas vēl nav zināms. Par to runāsim ar federācijām. Dažas
federācijas ir visai konservatīvas, tāpēc piedāvāsim savu sacensību struktūru
un tad apmainīsimies ar idejām.
Vēlamies atrisināt vēl vienu problēmu – patlaban olimpiskajās spēlēs
desmitiem valstu ir pārstāvētas tikai ar vienu sportistu, vairāk nekā simt
valstu pārstāv mazāk par desmit sportistiem. Jo augstāki ir atlases kritēriji,
jo lielākas izredzes bagātajām valstīm. Iespējams, jāreglamentē minimālā vienas
valsts sportistu pārstāvniecība, jo visi atlēti pēc spēlēm savā valstī var kļūt
par olimpiskajiem sūtņiem. Tad lielajām valstīm būtu jānosaka dalībnieku
kvotas.
– Pirms mēneša SOK vērtēja Pekinas, Vankūveras un Londonas spēļu rīcības
komiteju ziņojumus. Kādi ir secinājumi?
– Ar katru reizi kļūst arvien grūtāk sarīkot olimpiskās spēles, jo prasības
paliek augstākas. Tajā pašā laikā redzam, ka pieaug arī rīkošanas kvalitāte.
Pēc Atlantas, kur bija dažādas problēmas, sapratām, ka situācija paliek
bīstama, un kaut kas ir jādara. Tagad daudz strādājam kopā ar rīcības
komitejām.
– Futbolā ir jauna tendence lielos čempionātus rīkot uzreiz divās valstīs.
Vai olimpiskā kustība nedomā pārņemt šo praksi?
– Rīkojot olimpiskās spēles divās valstīs, klāt nāks daudzas
administratīvas problēmas. Futbolā to ir vienkāršāk paveikt. Piemēram, pasaules
futbola čempionāta atklāšanas mačā piedalās 50 spēlētāji, bet olimpiskajās
spēlēs – 10 tūkstoši atlētu. Tomēr galvenais pretarguments ir cits. Tā ir
olimpisko spēļu vērtība, ka viss notiek vienā vietā. Citādi tie būtu tikai
kārtējie pasaules čempionāti.
– Olimpiskās spēles kļūst arvien vērienīgākas, bet līdz ar to sarūk to
pilsētu skaits, kas ir spējīgas tās sarīkot?
– Tā ir problēma. Jau pēc Barselonas olimpiādes SOK sāka rīkoties, lai to
atrisinātu. Mēs ieviesām sportistu, sporta veidu, žurnālistu kvotas un mēģinām
kontrolēt to, kas ir mūsu spēkos. Tomēr daudzas lietas mēs nespējam ietekmēt.
Piemēram, arvien vairāk valstu spēļu vietās veido savu valstu namus jeb
mājas. Tagad katra valsts olimpiskajā pilsētā vēlas darīt kaut ko, lai prezentētu
sevi. Tas nav organizācijas komitejas uzdevums, taču apgrūtina darbu, jo tāpat
jārūpējas par drošību, satiksmes problēmām. Mēs arī esam par to, lai izmantotu
pagaidu sporta arēnas, ja tās nav nepieciešamas rīkotājvalstij.
– Olimpiskā kustība vieno vairāk nekā 200 valstu, bet SOK vadībā pārsvarā
ir eiropieši. Kā nākotnē var mainīties Eiropas ietekme?
– Jau šodien Eiropas ietekme mainās. Lai gan izcīnīto medaļu skaita ziņā
Eiropa ir līdere, arvien lielāku lomu iegūst Āzija. Mums ir jāseko šīm tendencēm.
Dainis CAUNE
Kristiāns GIRVIČS
Foto: Jānis MARKVARTS, Fokus Studio
