Panākumu piramīda

PYRAMID OF SUCCESS
Two main motivations dominate in sports — to be successful and avoid failures. The coach, who in essence is also a pedagogue, must develop himself/herself always and everywhere in order to be able to teach and raise others using his/her knowledge, competence and experience. USA basketball specialist’s J Wooden’s “Achievement Pyramid” gives a wide range of informative material for the practical work of each coach and teacher.
In sports both the coach and the athlete must believe and certain of what they are doing, what their aims and means for achieving these aims are.

Neceri uz ātriem un nesamierinies ar pieticīgiem panākumiem.
Steigsies — nesasniegsi iecerēto, būsi pieticīgs — neko lielu nesasniegsi.
/Konfūcijs/
Kāpēc vieni sasniedz panākumus savā izvēlētajā sporta veidā, bet citi tos nesasniedz? Kādi faktori ietekmē sasniegumus? Kāpēc vienos un tajos pašos apstākļos un iespējās sasniegumi ir dažādi?
Ar šādiem jautājumiem sākas interese par ikviena sportista rakstura īpašībām un motivāciju, tālāk paplašinot izpētes tematiku līdz panākumu sasniegšanas nosacījumiem un trenera lomai šajā procesā.
Treneris vispirms ir pedagogs, jo viņa galvenais pienākums ir mācīt savus audzēkņus pareizi un efektīvi izpildīt dažādus sporta veida tehniskos paņēmienus.
Treneri var uzskatīt par pedagogu pat lielākā mērā nekā skolotāju, jo trenerim ir ļoti precīzi jāievēro mācīšanas procesa likumsakarības. Tā kā treneris pirmkārt ir pedagogs, viņam vienmēr savā profesionālajā darbībā jāizvirza mērķis:
IERASTIES — IERAUDZĪT — UZVARĒT!

Trenerim vienmēr un visur nepieciešams pilnveidoties, lai spētu mācīt un audzināt citus, kā arī pieņemt jebkura cilvēka jebkuru ideju, kas viņam varētu noderēt trenera profesionālajā darbībā.
Būtiskākie 10 kritēriji, kas vienlīdz nozīmīgi un nepieciešami ir gan skolotājam, gan trenerim:
1. Sava priekšmeta (sporta veida) pārzināšana.
2. Vispārējā izglītotība.
3. Metodiskā meistarība.
4. Profesionālā attieksme.
5. Disciplinētība.
6. Organizatoriskās prasmes.
7. Saikne ar sabiedrību.
8. Trenera un sportista (skolotāja un audzēkņa) savstarpējās attiecības.
9. Labvēlīga attieksme pret apkārtējiem.
10. Vēlme pilnveidoties.

Ne vienmēr trenera izvēlētais un izmantotais stils un sistēma būs galvenais komponents, kas noteiks sportiskās cīņas īstenošanu un vēlamā mērķa sasniegšanu.
Lai pakāpeniski virzītos uz noteikto mērķi, ir jāievēro vairākas likumsakarības:
1. Plānot savas darbības, — nav pieņemami, ja darbība tiek veidota, pamatojoties uz gadījuma apstākļiem. Galvenais ir izstrādāt savas personīgās darbības plānu, protams, ar iespēju ņemt vērā citu cilvēku atbilstošus viedokļus un darbības.
2. Noteikt darbību prioritāti — izvērtēt katras savas plānotās darbības svarīgumu mērķa sasniegšanai un grupēt tās pēc steidzamības un svarīguma.
3. Nodrošināt savu mērķu sasniegšanas veidu izvēles iespējas, — lai paplašinātu izvēles iespējas, var atteikties no saviem paradumiem un izmēģināt citus veidus, līdz atrod labvēlīgākos un iedarbīgākos konkrētajai situācijai.
4. Organizēt galveno mērķu sasniegšanu, pielietojot mazāku mērķu noteikšanas un realizēšanas taktiku, — atteikties no darbības, kas nesekmē mērķa sasniegšanu.
5. Izvērtēt savas darbības rezultātu, nosakot tuvākos mērķus un darbības prioritāti, konkrēti izlemjot, kas jādara un ko var nedarīt, lai sasniegtu vēlamo.

Svarīgi ir atcerēties, ka progress, augšana un pilnveidošanās nav iespējama, kamēr indivīds rīkojas tā, kā to darījis vienmēr, pie kā ir pieradis. Tādā gadījumā viņš saņem tikai to, ko arī agrāk saņēma. Jābūt daudzveidīgam, jāprot reaģēt uz grūtībām kā uz iespēju iemācīties kaut ko, un tad, iespējams, realizētais plāns novedīs pie tā, par ko sapņoja un kas bija izvirzīts kā darbības mērķis.
Mērķim jāvirza personība, nevis jāvalda pār to. Ne vienmēr ceļš uz izvirzīto mērķi izrādās pats veiksmīgākais un akla sekošana jebkuram vienīgajam mērķim var pazemināt panākumu kvalitāti.
Pārsvarā cilvēki panākumus uztver kā labklājības, prestiža un stāvokļa sabiedrībā kopumu. Tomēr panākumi ietver sevī daudz ko vairāk: dziļu apmierinājumu par apziņu, ka savu spēju robežās esi izdarījis visu un sasniedzis visu, ko varēji sasniegt.
Indivīdi ar augstu sasniegumu motivāciju dod priekšroku vidēji grūtiem, nevis viegliem vai ļoti grūtiem mērķiem. Viņiem ir svarīgi, lai mērķa sasniegšanai būtu izmantota pašu prasme, nevis paļaušanās uz veiksmi. Raksturīga arī izteikta nākotnes perspektīva, optimisms, personiskās atbildības izjūta par saviem panākumiem un neveiksmēm.

Attiecībā uz motivāciju panākumu sasniegšanai dzīvē, darbā, karjerā ir vairākas likumsakarības:
1. Izvirzi galveno mērķi, bet ej uz to soli pa solim!
2. Pabeidz iesākto!
3. Kontaktējies ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses!
4. Iemācies mācīties!
5. Līdzsvaro savas dabiskās spējas ar motivējošām interesēm!
6. Izzini lietas, kas tevi iedvesmo!
7. Uzņemies risku!

Sasniegumu motivācija ir process, kuru ietekmē dažādi iekšējie un ārējie faktori. Iekšējie faktori nereti aktualizējas ārējo faktoru ietekmē. Videi ir būtiska nozīme sasniegumu motivācijas procesā, jo tā aktivizē stimulus, kas nosaka tieksmi pēc augstiem mērķiem. Sasniegumu motivācijas pamatā ir divējādas vajadzības — vajadzība pēc sasniegumiem un vajadzība pēc izvairīšanās no neveiksmēm.
Dzīvē viss ir savstarpēji saistīts. Ikvienu cilvēku ietekmē dažādi faktori, piemēram, vide, savstarpējās attiecības. Ir grūti nodalīt, kas palīdz un kas traucē. Tāpēc trenerim daļēji ir taisnība, ja viņš apgalvo, ka sportistu ietekmējuši psiholoģiski iemesli, piemēram, sacensību apstākļi, un tādēļ rezultāts nav bijis tāds, kā gaidīts. Taču jāsaprot, ka tas neko nemaina, pat ja ir konstatēti neveiksmes cēloņi, tas vēl nenozīmē, ka nākamreiz atkal nebūs jāsaskaras ar tām pašām problēmām.
Ja treneris, strādājot ar sportistu, jūt, ka viņā ir nepieciešamās potences, taču nav rezultāta, proti, ja sportists treniņos uzrāda labākus rezultātus, taču sacensībās to nespēj, nepieciešama psihologa palīdzība, kurš varētu palīdzēt saprast, kas ar audzēkni notiek.
Nav nekā slikta, ja cilvēks vēlas uzvarēt sporta sacensībās, tomēr nedrīkst ignorēt faktu, ka visi cilvēki nav vienlīdzīgi savās fiziskajās un garīgajās spējās. Katrs ir audzis atšķirīgā vidē, un katrs ir apguvis atšķirīgas zināšanas un prasmes. Turklāt ikviens cilvēks dzīvo un pilnveidojas atšķirīgos no citiem apstākļos, mācās dažādās skolās, nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem dažādās sporta zālēs. Ja uzskata, ka panākumi un gandarījums var tikt sasniegts tikai ar uzvaru sacensībās, tas ir par maz: daudzi cilvēki būs neapmierināti, jo sporta sacensībās vienmēr vieni uzvar, bet otri — zaudē.
Pamatojoties uz šādiem spriedumiem, slavenais amerikāņu basketbola speciālists, Kalifornijas Universitātes basketbola komandas, kas 10 reizes kļuva par ASV Studentu līgas čempioni bijušais treneris un angļu valodas pasniedzējs Džons Vudens (John Wooden), balstoties uz saviem personiskajiem panākumu definējumiem par trenera darbu un basketbola spēli, izveidoja „Panākumu piramīdu”. Piramīdas pamatos viņš saskata darba mīlestību un entuziasmu, par panākumu piramīdas svarīgāko posmu uzskata: kondīciju — spēles prasmi — komandas garu. Savukārt piramīdas virsotnē ir panākumi, ko nav viegli sasniegt, bet šos panākumus ieskauj tādi rādītāji kā ticība un neatlaidība.
Tas, kas nāk viegli, nav sevišķi vērtīgs. Panākumu meklēšanā vienmēr jāsaskaras ar likteņa pavērsieniem, tāpēc ikvienam ir nepieciešama ticība un neatlaidība noteikto mērķu sasniegšanai. Panākumi sportā nav balstīti tikai uz uzvaru skaitu sacensībās, bet drīzāk uz to, kā spēlētāji izmanto savas spējas atkarībā no pretinieku spēka, sacensību vietas un citiem apstākļiem. Patiesus panākumus var gūt, esot pārliecinātam, ka savu spēju robežās esi izdarījis visu, lai gūtu panākumus. Tāpēc tikai pats spēlētājs var pareizi novērtēt panākumu sasniegšanas pakāpi.
Panākumi ir dvēseles miers, kas ir tiešs rezultāts pārliecībai,
ka tu zini, ka esi darījis visu, ko spējis, lai kļūtu tik labs, cik labs esi spējīgs kļūt.
/Džons Vudens/

Nav iespējams sasniegt absolūto pilnību, bet tam jābūt katra mērķim. Ja mērķa sasniegšanai netika izlietoti visi 100% centienu, tas nav panākums, neatkarīgi no uzvaru vai zaudējumu skaita sacensībās.
Džons Vudens (ASV), pamatojoties uz savu 14 gadu ilgo trenera darba pieredzi, ir secinājis, ka sportā ikvienam — gan trenerim, gan sportistam — ir jātic un jābūt pārliecinātam par to, ko dara:
1. svarīgi ir ne tas, KO dara, bet gan, KĀ dara;
2. neviena sistēma nepalīdzēs sasniegt mērķi, ja sportistiem nebūs pamata tehniskā sagatavotība — spēja un prasme ātri un precīzi izpildīt tehniskos paņēmienus;
3. kolektīva spēle aizsardzībā un uzbrukumā realizēsies tikai tādā komandā, kurā ir labi fiziski un tehniski sagatavoti spēlētāji un saliedēts kolektīvs.

Piramīdas pamatā ir pieci visbūtiskākie nosacījumi, starp kuriem visnozīmīgākie ir abi stūrakmeņi — strādīgums (smags darbs) un iniciatīva (entuziasms). Kā pamatakmens panākumiem sportā, it sevišķi komandu sporta veidos, ir jāuzskata draudzība, kas veidojas kā cieņa vienam pret otru un kā visus kopā saistošais kopējais mērķis. Uzticība (pašcieņa) attiecībās ar pārējiem cilvēkiem vienlaikus izpaužas arī ikviena indivīda pašcieņas saglabāšanas nosacījumā. Savukārt sadarbība ir ļoti būtisks nosacījums, un tā izpaužas kā spēja palīdzēt citiem un kā mēģinājums izprast citus cilvēkus, ar kuriem kopā jāceļ savu panākumu piramīda ilgstošā, regulārā un pietiekami smagā darbībā.
Piramīdas nākamo — 2. līmeni veido ikviena cilvēka personības vairākas īpašības, kuru nozīmīgumu nevar apstrīdēt neviens sporta jomā strādājošais vai sportojošais. Paškontrole — tā ir savu emociju kontrole, kas palīdz ikvienam saglabāt līdzsvaru gan psiholoģiskajā, gan fiziskajā jomā. Apņēmība (mērķtiecība) izpaužas kā ikviena indivīda spēja pretoties kārdinājumiem un pavedinājumiem un avantūristisku darbību nepieļaušana. Savukārt modrība uzskatāma kā spēja savlaicīgi konstatēt un labot nepilnības savā darbībā, kā arī nepieciešamība vienmēr saglabāt neatslābstošu uzmanību pret saviem līdzcilvēkiem (komandas dalībniekiem). Iniciatīva izpaužas kā nemitīga lēmumu pieņemšanas spēju veicināšana ar vēlmi sasniegt augstāku līmeni (pilnveidoties), nekā tas ir pašlaik.
3. līmeni piramīdā veido: sagatavotība (fiziskā, psiholoģiskā), kas vienmēr atrodas ciešā sakarībā ar nākamo nosacījumu — prasmēm (spējām), ko raksturo kā zināšanas, kā pareizi, kvalitatīvi un savlaicīgi izpildīt konkrēto sporta veida tehnikas paņēmienu. Vēl viens būtisks nosacījums panākumu piramīdā — komandas gars. Tā ir ikviena sportista, it sevišķi komandu sporta veidos, gatavība ziedot un pakārtot savas personiskās intereses savas komandas interesēm un savas komandas labā, kā galveno izvirzot komandu un tikai pēc tam domājot par savām ambīcijām.
Panākumu piramīdas 4. līmeni veido cilvēka rakstura divas īpašības, kuras ikviens cilvēks pakāpeniski iegūst dzīves laikā. Šīs būtiskās īpašības ir: nosvērtība (līdzsvarotība), kas izpaužas kā spēja būt pašam, būt vienkāršākam, lai nenonāktu konfliktā pats ar sevi, un pašapziņa (pārliecība), kas izpaužas kā ticība sev un savai gatavībai darīt visu, lai gūtu panākumus un sasniegtu iecerēto mērķi. Abas šīs rakstura īpašības ikvienam sportistam palīdz domāt un saglabāt pašcieņu jebkurā konkrētajā sacensību vai dzīves situācijā.
Panākumu piramīdas virsotnē atrodas ļoti nozīmīga īpašība, kas balstās uz visām iepriekš minētajām īpašībām, un tā ir sacenšanās diženums (lielums, nozīmīgums). Jo sarežģītāka ir sacensību situācija, jo sportists cenšas parādīt labāku sniegumu, kas apliecina viņa mīlestību pret sportu un grūtu sportisko cīņu. Šo nosacījumu nekad un nekādā veidā nevar noniecināt, jo tas ir pierādīts ar sporta kā cilvēku dzīves sastāvdaļas nozīmības lomu, kas bija, ir un vienmēr būs būtiska.
Nozīmīgas rakstura īpašības, kam jāpiemīt ikvienam sportistam, lai tiešām sasniegtu savas sportiskās darbības panākumu piramīdas virsotni, ir: ticība + neatlaidība + cīņasgars + godīgums, ko papildina attapība, uzticamība, piemērošanās, atklātība, sirsnība un arī godkārība.
Protams, nevar apgalvot, ka ikviens sportists pilnībā par visiem 100% izpildīs minētās panākumu piramīdas nosacījumus un tikai tādā gadījumā sasniegs savai sportiskajai darbībai izvirzītos mērķus. Lai sasniegtu piramīdas virsotni, visiem vienas komandas (grupas) dalībniekiem ir kopā jāstrādā virzībā uz vienu mērķi, katram apzinoties savu lomu, savu talantu. Vēloties noskaidrot Latvijas dažādu sporta veidu treneru un citu sporta speciālistu viedokļus par svarīgāko un nozīmīgāko augstu sportisko sasniegumu un panākumu gūšanā, tika veikta sporta speciālistu un dažādu sporta veidu treneru aptauja.

Aptaujāti tika 544 respondenti, kas pārstāvēja 32 sporta veidus:
236 dalībnieki (43,3%) — sporta spēles
(basketbols, handbols, volejbols, futbols, florbols, hokejs);
304 dalībnieki (56,0%)— individuālie sporta veidi;
4 dalībnieki (0,7%) — sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kā būtisku apstākli, ka aptaujātajiem ir izveidojies viedoklis mūs interesējošajā jautājumā, var minēt respondentu praktiskā darba stāžu ar sportu saistītajā darbības jomā.
Darba stāža rādītāji sporta spēļu pārstāvju un individuālo sporta veidu pārstāvju vidū sadalās ļoti līdzīgi. Sporta spēlēs strādājošie tomēr ir ar mazāku darba stāžu, un viņi ir jaunāki arī vecuma ziņā.
Ikvienam trenerim darbā ar saviem audzēkņiem ir jākonkretizē galvenie nosacījumi mērķu izvirzīšanā. Šis process katram indivīdam ir individuāls, un arī treneru aptaujā tika konstatēta ļoti liela dažādība. 38,5% respondentu kā nozīmīgāko min sava sporta veida mīlestību, gribasspēku, pašcieņu un precīzu mērķu izvirzīšanu. Godīgumu un motivāciju sasniegt izvirzīto mērķi par svarīgāko uzskata 20,6%. Savukārt 34,6% aptaujāto uzskata, ka svarīgākais sportā izvirzīto mērķu sasniegšanā ir: savstarpējā sapratne, kopēja mērķa izpratnes veidošana, pareiza treniņu metodikas pielietošana, trenera spēja radīt savos audzēkņos mērķa vīziju, uz kuru tiekties, kā arī prasme vienmēr būt par paraugu saviem audzēkņiem gan dzīvē, gan sportā, gan darbā. Tikai 6,3% aptaujāto respondentu ir citi viedokļi. No iegūtajiem rādītājiem secināms, ka Latvijā strādājošo treneru un citu sporta speciālistu viedokļi lielā mērā saskan attiecībā par galveno ikdienas darbā ar sportistiem, virzot viņus uz mērķu sasniegšanu.
Analizējot treneru viedokļus par faktoriem, kas veicina izvirzīto mērķu sasniegšanu, 47% min savstarpējo saprati starp audzēkni un treneri, 23,8% — darba mīlestību, pašatdevi, labas attiecības ar audzēkņu vecākiem, bet 24,2% par nozīmīgāko uzskata trenera zināšanas, prasmes un kompetences mācīt, trenēt un organizēt savus audzēkņus.
Izvirzīto mērķu sasniegšanu traucējošo faktoru ziņā lielākā daļa respondentu (64,6%) min pašlaik Latvijā būtisku un samērā plaši izplatītu parādību, — labas sporta bāzes un materiālā nodrošinājuma trūkumu. Tikai 24,3% aptaujāto sporta speciālistu par nozīmīgāko traucējošo faktoru uzskata audzēkņu veselības stāvokli un viņu pārslodzi skolā un ārpus tās. Savukārt 8,1% aptaujāto sasniegt izvirzītos mērķus traucē zināšanu un kompetenču trūkums.
Veiktā pētījuma rezultātā, apkopojot 544 Latvijas sporta nozarē strādājošo speciālistu viedokļus par „Panākumu piramīdas” sastāvdaļām, to nozīmi izvirzīto mērķu sasniegšanā, konstatētas atšķirības tajos. 81,7% aptaujāto dalībnieku domas par īpašībām, kādām ir jāpiemīt gan trenerim, gan audzēkņiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus sportā un nokļūtu šīs piramīdas virsotnē, lielā mērā saskan ar ievērojamā amerikāņu basketbola speciālista Džona Vudena viedokli. 18,3% aptaujāto treneru un citu sporta nozarē strādājošo domas šajā ziņā atšķiras. Atšķirību pamatā varētu būt atšķirīgais gan dažādos sporta veidos, gan mentalitātē, gan valstu ekonomiski finansiālajā situācijā, kā arī citi apstākļi.
Ņemot vērā pietiekami lielo aptaujāto dalībnieku skaitu (544), var gūt zināmu priekšstatu par viņu un līdz ar to arī par Latvijā dominējošajiem viedokļiem treneru un citu sporta speciālistu vidū, kas pēc viņu domām ir būtiskākais augstu rezultātu un izvirzīto mērķu sasniegšanā sportā.
Bērni, kuri nodarbojas ar sportu, atšķiras no tiem, kuri aiziet no sporta vai vispār tajā nepiedalās. Viņi ir pārliecinātāki par savām spējām, labprāt iesaistās jaunās aktivitātēs, uzdrošinās apzināti riskēt un ir atvērtāki ikdienā. Savukārt bērni ar zemu pašapziņu uzskata, ka nevarēs apgūt sporta iemaņas un izvairās no sporta. Viens no galvenajiem speciālistu uzdevumiem, kuri strādā bērnu sportā, ir atrast veidus, kā paaugstināt bērna pašapziņu un veicināt pārliecību par savām spējām. Ļoti svarīgi ir iemācīt bērnam novērtēt savus sasniegumus un izvirzīt jaunus mērķus, balstoties uz saviem personīgajiem rādītājiem, iemācīt izvērtēt savus sasniegumus nevis caur zaudējuma vai uzvaras kontekstu, bet gan caur savu mērķu realizāciju.
Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba.
Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē, bet noteikti vismaz tuvu tam.
/Margareta Tečere/
Jānis RIMBENIEKS

INFORMĀCIJAS AVOTI
1. http://biggsuccess.com/bigg-articles/wooden-success-pyramid/
2. http://www.coachwooden.com/
3. Mandigo Ogs. Panākumu universitāte. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008, 376 lpp.
4. Джон Вуден. Современный баскетбол. Москва, ФиС, 1987, 255 с.