Tūnings nākotnei

Pēc Riodežaneiro
ievēlēšanas par 2016. gada olimpiskos spēļu mājvietu un pirms SOK prezidenta
pārvēlēšanām trīs dienas Kopenhāgenā risinājās SOK kongress, kas pēdējā laikā
notiek reizi piecpadsmit gados un kura delegātu vidū bija arī LOK prezidents
Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis.

Šī SOK 121. sesija
un XIII kongress varēja notikt arī Rīgā. Turīnas ziemas olimpisko spēļu laikā
mūsu galvaspilsētu SOK sesijā prezentēja Aldons Vrubļevskis. Konkursā
tomēr uzvarēja Kopenhāgena. "Mēs sarīkotu ne sliktāk," sarunu ar Sportu
sāk LOK prezidents.

–
Savā vairāk nekā simt gadu ilgajā vēsturē Starptautiskā Olimpiskā komiteja
jau sarīkojusi 121. sesiju, bet tikai trīspadsmit kongresus. Kāds īsti ir to
cikliskums?

– Iepriekšējais
notika mūsdienu olimpiskās kustības simtgadē – 1994. gadā. Šī kongresa
noslēgumā SOK prezidents Žaks Roge jaunākajiem delegātiem novēlēja sekmīgu
nākamo kongresu pēc piecpadsmit gadiem. Hartā gan nekāds cikls nav noteikts.
Tikai norādīts, ka svarīgākajos jautājumos SOK var sasaukt olimpisko kongresu.

– Kas bija šie
svarīgie iemesli šoreiz?

– XXI gadsimts ar
savu straujo attīstību un tehnoloģiju ietekmi liek mainīt pieeju dažu jautājumu
risināšanā. Piemēram, agrāk nekad šādā līmenī netika runāts par cīņu pret
aptaukošanos. Tagad veselīgs dzīvesveids ir viena no aktualitātēm sadaļā
olimpiskā kustība un jaunatne.

– Viena no
kongresa tēmām bija digitālā revolūcija. Kā tā iespaido SOK?

– Jebkurš ar mobilo
telefonu tagad var sēdēt olimpisko spēļu stadionā un veikt tiešraidi uz otru
pasaules malu. Tas saistīts ar autortiesībām, pasākumu reputāciju, reklāmdevēju
interesēm un galu galā ar rīkošanas iespējām. Ja kāds amatieris var rādīt to,
kas notiek arēnā, kāpēc televīzijai jātērē miljoni par tiesībām to darīt?

– Tas nozīmē, ka
spēles kļūs vēl noslēgtākas, lai saglabātu savu ekskluzivitāti?

– Grūti pateikt.
Pagaidām tikai pieci seši procenti auditorijas tiek piesaistīti ar šādu
sadzīves digitālo kanālu palīdzību. Bet šis process attīstās.

– SOK arvien
vairāk pievēršas jaunatnei. Pēc gada jau būs aizvadītas pirmās jaunatnes
olimpiskās spēles Singapūrā…

– Viena no piecām
kongresa tēmām bija olimpisms un jaunatne. Tiek aktualizēta nepieciešamība
jauniešus sportam piesaistīt ar interesantiem, atraktīviem pasākumiem, kas
viņus spētu atraut no bezkustīgas slīgšanas mūsdienu tehnoloģiju iespējās.

– Tātad
jaunatnes spēles vairāk būs šovs?

– Nē, drīzāk
burziņš. Singapūrā jaunie sportisti nevarēs ierasties tikai uz dažām dienām,
lai nostartētu savā disciplīnā un brauktu mājās. Visiem olimpiskajā ciematā būs
jādzīvo no spēļu sākuma līdz beigām, lai no sacensībām brīvajā laikā varētu
piedalīties dažādās kultūras un izglītības programmās. Tas nebūs tikai sporta
pasākums. Vairāk festivāls ar olimpisko spēļu piegaršu.

Var diskutēt, vai
šo pasākumu vajadzēja saukt par olimpiskajām spēlēm, jo tajās sacenšas labākie
atlēti. Singapūrā netiks fiksēti rekordi, labākos nepasludinās par
olimpiskajiem čempioniem, bet gan par uzvarētājiem. Būs iespējas komandas
veidot dažādu valstu pārstāvjiem, izmantos netradicionālas vērtēšanas sistēmas.
Piemēram, riteņbraukšanā notiks komandu cīņa, kurā vienai meitenei un trim
puišiem būs jāsacenšas gan MTB, gan šosejā, gan BMX. Grūti iedomāties daudzas
meitenes, kuras spētu stratēt trijās tik atšķirīgās disciplīnās. Savukārt
basketbolā spēlēs trīs pret trīs, tenisā notiks tikai jauktās dubultspēles,
modernajā pieccīņā – tikai stafete. Singapūras programmā ir tie paši sporta
veidi, kas olimpiskajās spēlēs, tikai disciplīnas un vērtējums būs atšķirīgs.

– Un kas
mainīsies īstajās olimpiskajās spēlēs?

– Droši vien tiks
spēlēts golfs un regbijs. (Intervija notika pirms ceturtdienas SOK balsojuma).
Iespējams, tiks atvieglota olimpisko spēļu programmā iekļauto sporta veidu un
disciplīnu pārskatīšana. Skaidrs tikai, ka dalībnieku skaits, kurš vasaras
spēlēs sasniedzis 10 500, gan netiks palielināts. Citādi arvien mazāk pilsētu
riskēs pretendēt uz tik grandiozu pasākumu sarīkošanu. Amerikāņi Čikāgas kā
2016. gada spēļu mājvietas prezentācijām iztērēja 100 miljonus dolāru un
zaudēja pirmajā kārtā, iegūstot tikai 18 balsis no 115 iespējamām.

Kongresā
demonstrēja oficiālo filmu par Pekinas spēlēm. Secinājums: šajā globalizācijas
laikmetā olimpisko spēļu ietekme pieaug. Tā jāizmanto, lai aizvien vairāk
cilvēku piesaistītu sportam. Tāpēcir svarīgi, lai uzvara tiktu gūta godīgā
sacensībā. Arvien vairāk pastiprināsies cīņa pret dopingu. Ne velti Pasaules
Antidopinga aģentūru (WADA) SOK dibināja kopā ar valstu valdībām.

– Kongresa darba
kārtībā bija diskusija par olimpisko struktūru. Kas ar to domāts?

– Bija nopietna
saruna par olimpiskās kustības dalībnieku autonomiju lēmumu pieņemšanā un
rīcībā savas komptences ietvaros. Tika minēti ļoti daudzi negatīvi piemēri, kā
valstis iejaucas nacionālo olimpisko komiteju (NOK) darbībā, vadības veidošanā
un ietekmēšanā. Piemēram, Kuveitā pieņemts likums, kas nosaka, ko drīkst un ko
nedrīkst ievēlēt par NOK prezidentu. Tā ir vistīrākā valsts iejaukšanās un
autonomijas atņemšana. Olimpisko sporta veidu federācijām jābūt neatkarīgām un
pašām tiesīgām ieteikt kandidātus ievēlēšanai NOK. Negatīvu piemēru
jaunattīstības valstīs un zemēs, kur demokratija vēl tikai dzimst, ir diezgan
daudz.

– Vai SOK var
palīdzēt NOK šo neatkarību, autonomiju nosargāt?

– Jā, jo SOK ir
ietekmīga un respektēta organizācija arī pasaules politiķu aprindās. Par to
liecina kaut vai tas, ka kongresa atklāšanā runu teica arī ANO ģenerālsekretārs
Ban Ki Mūns. Ir arī pieņemta īpaša ANO rezolūcija par sadarbību ar SOK, kura
iesaistās arī miera misijās un sociāli nozīmīgos projektos visā pasaulē. SOK
viedoklī ieklausās. Piemēram, pateicoties SOK un Eiropas Olimpisko komiteju
asociācijas aktivitātēm, Lisabonas līgumā beidzot ir ierakstīts, ka Eiropas
Savienība respektē sporta autonomiju un specifiku. Tas nozīmē, ka ES nejaucas
sporta lietās. Tas būtu smieklīgi, ja futbola spēles noteikumus vajadzētu
apstiprināt Eiropas komisijai.

Protams, nav runa
par autonomiju no attiecīgās valsts likumu izpildes. Autonomijai jābūt tās
kompetences ietvaros, kas atbilst mērķim, kura dēļ organizācija radīta.

– Olimpisko
spēļu centrā ir olimpietis…

– Tā arī bija
kongresa galvenā un pirmā tēma – atlēts. Viņa loma, tiesības un pienākumi.
Nepieciešamība kļūt sabiedrībā par paraugu, atdarināšanas cienīgu modeli. Tas
attiecas ne tikai uz rezultātiem.

Tika uzsvērta
izglītības nozīme, nepieciešamība atlētam pēc aktīva sporta gaitām palīdzēt
iegūt profesiju un darbu. Respektīvi sociālo jautājumu risināšana.

– LOK ar Uļas
fonda palīdzību šīs problēmas risina jau labu laiku!

– Tieši tā,
kongresā saņēmām apstiprinājumu, ka rīkojamies pareizi. Gan atbalstot sporta
veterānus, gan Olimpiskajā akadēmijā rīkojot olimpiešu sesijas. Arī iesaistoties
sporta objektu būvniecībā.

Kongresa noslēguma
dokumentā rakstīts – visiem olimpiskās kustības dalībniekiem jāaicina savas
valdības attīstīt, atjaunot un pilnveidot sporta būves, palielināt sporta
stundu skaitu skolās un jāuzņemas iniciatīva komunicēt ar valdībām par šiem
jautājumiem.

Tagad esmu uztūnēts, lai piecpadsmit gadus līdz
nākamajam SOK kongresam turpinātu kalpot olimpiskajai kustībai.

Dainis CAUNE