Spēlē ikvienam – disku golfs
Latvijā pēdējo gadu laikā cilvēku interesi piesaistījis kāds sporta veids, kas idejiski līdzinās golfam, bet krietni vien atšķiras no tā un ir vieglāk pieejams. Tas ir disku golfs, kuru ar neviltotu azartu iepazina jaunieši Latvijas skolu Ziemas olimpiskajā festivālā, sporta veidam izpelnoties sporta skolotāju atzinību.
“Disku golfs ir demokrātisks sporta veids — to var spēlēt gan vasarā un ziemā, gan lieli un mazi, gan dienā un tumsā, gan arī dažādos laika apstākļos,” sarunu iesāk Latvijas Disku golfa federācijas prezidents Arnis Makārovs.
Disku golfs kļūst aizvien populārāks, un šogad sporta veids pirmo reizi tika iekļauts Latvijas skolu Ziemas olimpiskā festivāla programmā, saņemot pozitīvas sporta skolotāju atsauksmes. “Ziemas festivālā vislielākais prieks bija tieši par disku golfu. Mūsu komandā bija bērni, kuriem sports tik labi nepadodas, bet Ērgļos viņi atplauka disku golfā. Par katru trāpījumu skolēniem bija tāds prieks! Un, ja izdevās līdz grozam iziet ar trim metieniem, — gandarījums skolēniem neaprakstāms! Disku golfā pieredzētais bija vērtīgāks par slidošanas stafetē izcīnīto zeltu,” sacīja Grundzāles pamatskolas sporta skolotājs Māris Stabiņš. Pēc Stabiņa teiktā var secināt — disku golfs ir noderīgs instruments sporta pedagogiem.
Zīmīgi, ka šo sporta veidu teju pirms gadsimta aizsāka kāds sporta skolotājs.
MAZĀ CIEMATIŅA SPĒLE
Vēstures annāles liecina, ka disku golfa pirmsākumi meklējumi 20. gs. sākumā. Pirmās zināmās sacensības notikušas 1926. gadā Kanādā, kad Bladvortas pamatskolas sporta skolotājs kopā ar saviem audzēkņiem spēlējis spēli, cenšoties ielidināt lidojošos šķīvīšus četras pēdas lielos smiltīs iezīmētos apļos. Skolēniem izaugot un izklīstot pa pasauli, par Tin Lid Golf dēvētā spēle, kas aptuveni 100 iedzīvotāju lielajā ciematiņā regulāri tika spēlēta, neiemantoja plašāku popularitāti un izzuda.
“Disku golfs mūsdienu izpratnē radās ap 1970. gadu Ziemeļamerikā,” stāsta Makārovs. Kopš 1982. gada Profesionālā disku golfa asociācija (PDGA) rīko pasaules čempionātus.
Latvijā disku golfs ienācis tikai pirms dažiem gadiem no Austrijas un Zviedrijas, kur latvieši to ieraudzījuši un pārveduši uz dzimteni. Pirmais mēģinājums iedibināt disku golfu noticis Mežaparkā, reāli Latvijā sporta veids iedzīvojies līdz ar laukuma izveidi Laumu dabas parkā Talsu pusē ap 2012. gadu.
KĀ SPĒLĒT?
Lai spēlētu disku golfu, spēlētājam nepieciešams vismaz viens lidojošais disks un grozs. Var uzspēlēt viens pats, bet interesantāk būs, ja laukumā dosieties kopā ar vienu līdz četriem konkurentiem.
Spēles mērķis ir sasniegt ķēžu grozu, kurā ir jāiemet disks ar pēc iespējas mazāk metieniem. Spēles noteikumi paredz, ka disku drīkst raidīt uz priekšu jebkādā veidā — kaut vai pa zemi ripinot, taču klasiski tas tiek lidināts pa gaisu. Spēlētāji izmanto vairākas metiena tehnikas, visbiežāk disku met kā lidojošo šķīvīti jeb kā frisbijā, raidot disku ar labo roku taisnā līnijā no kreisā sāna uz priekšu, veicot plašu vēzienu. Pēc šāda — pareizi izpildīta — raidījuma disks lidos taisni un kritīs pa kreisi. Otra biežāk lietotā metiena tehnika ir metiens no priekšas — labā roka ir priekšā un metiens seko no labā sāna uz priekšu, tālab disks griežas pretējā virzienā un krīt pa labi. “Pavisam ir seši vai septiņi veidi, kā met disku,” skaidro Makārovs. Tostarp arī tā sauktais granātas metiens, kad tiek mests otrādi apgriezts disks, lai šķērsotu šķēršļus.
Spēlētājs ar mazāko kopējo metienu skaitu uzvar. Katra groza izspēle sākas no izmetiena zonas. “Parasti tas ir 2×3 m liels taisnstūra laukums, no kura spēlētājs var izdarīt pirmo metienu. Spēlētājam ir groza kartīte, kurā parādīts, kāda ir nepieciešamā diska lidojuma trajektorija un kur atrodas grozs.”
Turpmākie metieni tiek veikti no vietas, kur disks piezemējies. Spēlētājs, kurš ir tālāk no groza, met pirmais. “Tas ir svarīgi arī no drošības viedokļa. Pārējie spēlētāji seko līdzi, vai spēlētājs visu izdara korekti, tādēļ spēles laukumā tiesnesis nav nepieciešams. Nopietnāku pretenziju gadījumā spēlētāji var vērsties pie turnīra direktora.”
Grozs ir pabeigts, kad disks atrodas grozā vai tā ķēdēs. Pēc groza pabeigšanas rezultātu pieraksta spēles kartītē. Tad var doties uz nākamo grozu.
Jāņem vērā, ka mača laikā disks nedrīkst atstāt spēles laukumu, kas parasti ir atzīmēts kartē un nosprausts dabā ar mietiņiem. Ja disks izlido autā, pieskaita soda metienu un nākamais metiens jāizdara no vietas, kur disks šķērsojis laukuma robežas līniju.
Tāpat laukumā ir obligāti šķēršļi. Ja disks neizlido noteiktajam šķērslim cauri, tad, pieskaitot vienu soda metienu, nākamais metiens jāizdara no soda zonas jeb speciāli atzīmētas vietas.
Metiens ar ieskrējienu ir atļauts, ja disks neatrodas tuvāk par 10 metriem no groza. Metieni, kas ir tuvāki, tiek dēvēti par tuvajiem metieniem un nosaka, ka spēlētājs nedrīkst izkustēties pēc metiena, kamēr disks nav apstājies.
INVENTĀRS — PROFESIONĀLIM 20 DISKI
Dodoties uz kādu no Latvijas disku golfa laukumiem, uz vietas par simbolisku maksu būs iespējams inventāru iznomāt. “Disku golfā pamatā ir trīs veidu lidojošie diski — tuviem, vidējas distances un tāliem metieniem. Diski, kas paredzēti tuviem metieniem, labi ķer ķēdes — tādēļ tos izmanto, lai pabeigtu metienu sēriju, raidot disku ķēžu grozā. Vidējas distances metienu diski lido precīzāk, bet tālo metienu disku izmanto, lai pēc iespējas tālāk laukumā virzītos uz priekšu, taču nobeigumā tas viegli izlidos cauri ķēžu grozam, nesasniedzis mērķi. Iesācēju komplekts ietver trīs dažādus diskus un maksā aptuveni 30 eiro. Taču sākumā spēlēšanai pilnīgi pietiek ar vienu disku!” iesaka Makārovs.
“Kopumā disku veidu ir ļoti daudz, jo atšķiras to lidojuma trajektorijas un vēlamais rotācijas virziens. Manā somā šobrīd ir 20 diski, kuri katrs veic savu uzdevumu,” atklāj Makarovs. Gadās, ka disks, ja ir cietis smagākus triecienus, lido pilnīgi pretēji gaidītajam virzienam, taču pieredzējuši spēlētāji šo defektu spēj pārvērst par efektu.
Disku golfa federācijas noteikumi paredz, ka diskiem ir jāiekļaujas noteiktos parametros — pēc formas, izmēra un svara, kas nedrīkst pārsniegt 175 gramus. “Ir bērniem un sievietēm piemēroti diski ar atvieglinātu svaru,” norāda Makārovs.
AIZVIEN VAIRĀK LAUKUMU
Disku golfa nozīmīgākās sacensības notiek laukumā, kurā ir vismaz 18 grozi. Šāds laukums sasniedz aptuveni 2 km garumu.
Latvijā ir oficiāli zināmi 19 disku golfa laukumi. Makarovs norāda, ka par disku golfa centriem Latvijā uzskatāmas trīs pilsētas, kas var lepoties ar 18 grozu laukumiem un aktīvi rīko sacensības — Talsi un Ērgļi, kur ir pa diviem šādiem laukumiem, un Rīga. Arī Gulbenē ir lielais laukums, tāpat disku golfs pieejams Madonas pusē. “Tiek ierīkots aizvien vairāk un vairāk laukumu. Jelgavas novada Vilcē ir relatīvi neliels sešu grozu laukums, taču tur katru nedēļu notiek sacensības, aktīvi piedaloties vietējiem iedzīvotājiem.” Kopumā Latvijā aktīvi darbojas seši disku golfa klubi.
Latvijas Disku golfa savienībā reģistrēti 160 spēlētāji, bet mājaslapas discgolfmetrix.com, kurā veido spēlētāju reitingu, dati liecina, ka Latvijā regulāri disku golfu spēlē aptuveni 300 spēlētāju,” stāsta Makārovs.
MAČI VISĀM GAUMĒM
Lielākās pašmāju disku golfa sacensības ir Latvijas kausa izcīņa un Latvijas čempionāts, kas pulcē aptuveni 60 dalībnieku katrā posmā. “Jāsaprot, ka uz katru grozu var spēlēt līdz pieciem spēlētājiem — laukumā vienlaikus var būt — maksimums — līdz 90 spēlētājiem, lai spēle varētu veiksmīgi noritēt. Latvijā spēlē — maksimums — četri spēlētāji uz vienu grozu,” paskaidro Makārovs. Tāpat notiek arī pāru un komandu čempionāti un amatieru līgas sacensības. Visas no minētajām sacensībām rīko disku golfa federācija, taču federācijas biedri rīko savas mazākas sacensības, piemēram, iknedēļas mačus un citus turnīrus Ufogolf laukumā Mežaparkā. Jāpiebilst, ka ufogolfs ir vēl viens apzīmējums, kā dēvē disku golfu. Kā zināms, angliski UFO nozīmē nezināms lidojošs objekts.
Sacensībās dalībniekus sadala grupās pēc meistarības līmeņa, vecuma un dzimuma. “Latvijā pāru čempionātā spēlējam kopā divi vīrieši vai veidojam jauktos pārus. Pirmajā aplī dalībnieki spēlē uz labāko metienu — abi pāra dalībnieki izpilda metienu, bet drīkst izvēlēties tikai vienu no metieniem, no kura turpināt distanci. Savukārt otrajā aplī spēlētāji metienus izdara pamīšus (alternate shot), turpinot distanci viens pēc otra metiena.”
Esot neuzmanīgiem, arī disku golfā kā jau sportā var iedzīvoties traumās, visbiežāk spēlējot mežā. “Spēlētāji parasti novērtē situāciju apkārt, bet gadās, ka pēc metiena roka ar inerci trāpa kokā otrā pusē.”
Makārovs norāda, ka disku golfs ir populāra korporatīvo pasākumu izklaide. “Esmu spēlējis disku golfu kopā ar 80 gadus vecu vīru, un jautrība sita augstu vilni, jo šis sporta veids ir piemērots ikvienam,” teic Makārovs. Pamēģiniet!
DISKU GOLFS
1. Cēsu 2. pamatskola
2. Ērgļu vidusskola
3. Lubānas vidusskola
