Basketbolisti uz Tokiju: caur parādes vai sētas durvīm
5000 karstasinīgu Melnkalnes basketbola izlases fanu un 200 enerģisku latviešu emocionāli uzkarsētā un kuluāros kūpinātu cigarešu piedūmotā Podgoricas halle uzsprāga brīdī, kad Daira Bertāna mestā bumba, atsitusies pret vairogu, atlēca laukumā. Latvijas valstsvienība bija uzvarējusi (80:74), tomēr pietrūka 3 punktu, un gavilēja pretinieki — viņiem pavērās gluds ceļš uz Pasaules kausa izcīņu Ķīnā, no kuras savukārt jau varēja saskatīt olimpiskās Tokijas 2020 aprises. Latviešu basketbolistu olimpiskais sapnis izsapņots? Ne gluži!
3X3 BASKETBOLS: GĀZI GRĪDĀ!
2016. gada vasaras sākumā Latvija turēja īkšķus par vīriešu basketbola valstsvienību, lai kvalificētos Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, un klusā ziņa, ka mūsu komanda kārtējo reizi nav pārvarējusi Eiropas čempionāta kvalifikācijas barjeru 3×3 basketbolā, sasniedza tikai ielu basketbolam uzticīgāko bruņinieku ausis. Tagad — nepilnus trīs gadus vēlāk — Latvijas 3×3 basketbola līderi lepojas ar Eiropas čempionātos izcīnītajām zelta un sudraba medaļām, otro vietu Pasaules tūres finālposmā un trešo pozīciju sezonas kopvērtējumā, kā arī reālām izredzēm startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs, kur 3×3 basketbols piedzīvos debiju uz pasaulē lielākās sporta skatuves.
3×3 basketbola spožāko zvaigžņu panākumi sakņojas gan Latvijas basketbola tradīcijās un gadiem attīstītajā organizatoriskajā infrastruktūrā (Agnis Čavars kopš mazotnes trenējies basketbola skolā Rīga, Edgars Krūmiņš — Jelgavā, Nauris Miezis — Alfrēda Kraukļa VEF basketbola skolā, Kārlis Lasmanis — Ventspils Sparā), gan ielu kultūras vidē Ghetto Basket. Pirms nedaudz vairāk nekā 10 gadiem Raimonds Elbakjans enerģiski pārņēma savulaik Adidas Streetball un Bruģu bumbas turnīros aizsākto tradīciju attīstību, piešķiļot iespaidīgu jaudu basketbolam zem klajas debess. Un veiksmīgi sagadījās tā, ka ap to pašu laiku ielu basketbola potenciālu saskatīja arī Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) vadītāji.
Pirmajā brīdī runas par 3×3 basketbola olimpiskajām perspektīvām gan izklausījās pēc lēta PR gājiena, taču izrādījās, ka FIBA bija uztrāpījusi uz aktuālākajām modes tendencēm. Proti, domājot par olimpisko spēļu programmas mūsdieniskošanu un tuvināšanu jaunatnes interesēm, starptautiskās sporta dzīves vadītāji lūkojas pēc jaunām idejām un rutīnas neskartiem sporta veidiem, kas turklāt būtu gana demokrātiski un lēti. Basketbolistu piedāvājums nāca īstajā brīdī, un 2010. gadā Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā notika pirmais oficiālais starptautiskais turnīrs FIBA 3×3 basketbolā.
Turpmākajos gados tika pacietīgi izveidota sacensību piramīda pieaugušajiem un jauniešiem, kā arī izstrādāta visus pasaules spēlētgribētājus aptveroša dalībnieku reģistrācijas un reitinga punktu uzskaites sistēma. Labi pastrādāja arī augstākie funkcionāri, un 2017. gada jūnijā tika sagaidīta prieka vēsts — 3×3 basketbols iekļauts jau Tokijas olimpisko spēļu programmā! Pēc nepilna mēneša Latvijas izlase uzvarēja Eiropas čempionātā, un šim panākumam jau bija olimpiska piegarša.
2018. gadā tas pats kvartets — Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš — visā sezonas garumā apliecināja piederību pasaules elitei. 5. vieta Pasaules kausa izcīņā, 2. vieta Eiropas čempionātā un Pasaules tūres finālposmā… Tiesa, viss padarītais negarantē, ka latvieši noteikti būs starp tām 8 komandām, kas 2020. gada vasarā Tokijā dalīs olimpiskās medaļas. Tomēr mūsējie noteikti ir starp reālajiem pretendentiem gan uz kvalifikācijas barjeras pārvarēšanu, gan augstām vietām olimpiskajā turnīrā.
Kas tad jāpaveic, lai spēlētu Tokijā 2020?
FIBA saziņā ar Starptautisko Olimpisko komiteju vienu vietu olimpiskajā turnīrā atvēlējusi rīkotājvalsts Japānas komandai, kā arī atvērusi trīs durvis uz olimpisko ciematu, pa kurām kopā iekļūs septiņas izlases.
Pirmās durvis — trīs ceļazīmes 2019. gada 1. novembrī iegūs pasaules rangu tabulas līdervalstis, taču šajā trio var būt ne vairāk kā divas vienas FIBA zonas (lasi — Eiropas) pārstāves. Minēto rangu veido katras valsts 100 labāko basketbolistu sakrātie reitinga punkti. Patlaban esam 4. vietā, pavisam maz atpaliekot no Slovēnijas, vairāk — no Krievijas un ļoti daudz — no līderes Serbijas, ko noķert nav reāli. Aktīvi spēlējot ne tikai labākajiem, bet gan visiem, kas pretendē uz vietu pirmajā simtniekā, teorētiski latviešiem ir iespēja līdz 1. novembrim apsteigt slovēņus un krievus. Praktiski, ņemot vērā krievu pārsvaru resursos (cilvēku, finanšu, administratīvos), šī konkurence gan mazliet izskatās pēc boksa spalvas svara pārstāvja centieniem sacensties ar smagsvaru.
Toties pa tvērienam ir otrās durvis — olimpiskais kvalifikācijas turnīrs 2020. gada maijā, kurā piedalīsies 20 valstu izlases saskaņā ar FIBA rangu tabulu (izņemot tās četras, kurām jau būs nodrošināta vieta Tokijā). Trīs labākās komandas varēs doties uz spēlēm. Latvijas vīri šajās sacensībās varētu būt vieni no galvenajiem favorītiem. Bet sportiskā cīņa būs nežēlīga, jo, tuvojoties Tokijai, konkurence saasināsies.
Trešās durvis — otrais olimpiskais kvalifikācijas turnīrs 2020. gada jūnijā, kurā piedalīsies sešas kvalifikācijas barjeru vēl nepārvarējušo valstu izlases saskaņā ar FIBA rangu tabulu, bet netiks pielaistas komandas no valstīm, kuras 2012. vai 2016. gadā piedalījušās olimpiskajā turnīrā klasiskajā basketbolā (uz Latviju šis ierobežojums neattiecas). Uz Tokiju dosies tikai turnīra uzvarētāji.
Būtu šādi turnīri risinājušies pērn, latvieši, visticamāk, pārvarētu barjeru. Kādi būs spēku samēri pēc 15 mēnešiem, kas zina… Arī mūsu komandas līderus laiku pa laikam piemeklējuši savainojumi, tāpēc labi, ka Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā iekļuvis arī otrais sastāvs, palielinot iespējas krāt starptautisko turnīru pieredzi un reitinga punktus. Ceļš līdz Tokijai vēl ir tāls un līkumots — var noderēt arī papildspēki.
Starp citu, tieši tāpat atlases sistēma darbosies arī sieviešu konkurencē, kur Latvijai līdz šim lielu panākumu nav bijis, taču nav arī tā, ka nebūtu perspektīvu un iespēju. 2019. gada jūnijā mūsu dāmas startēs Pasaules kausa izcīņā — varbūt tur tiks gūts impulss straujam progresam?
SIEVIETES: VĒLREIZ JĀTRĀPA SEŠNIEKĀ
Atjaunotās neatkarības laikos sieviešu valstsvienība pagaidām vienīgā pārstāvējusi Latvijas basketbola saimi olimpiskajās spēlēs. Ceļu uz Pekinu pavēra 2007. gada Eiropas čempionātā izcīnītā 4. vieta, tai sekoja trīs uzvaras olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, bet Ķīnas galvaspilsētā 2008. gada augustā latvietes piecās spēlēs izcīnīja vienu uzvaru un finišēja 9. vietā. Četrus gadus vēlāk ceļš uz Londonu aprāvās Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā. Pirms Rio 2016 neizdevās tikt pat tik tālu — 2015. gada Eiropas čempionāta grupā latvietes uzvarēja divās spēlēs no četrām, netiekot otrajā posmā.
Tomēr tieši 2015. gada rudenī sākās ceļš uz Tokiju 2020. Izvērtējot spēlētāju resursus un ņemot vērā Eiropas jaunatnes čempionātos sasniegtos rezultātus, Basketbola savienība iedarbināja īpašu sieviešu valstsvienības attīstības programmu, iezīmējot vairākus ceļa stabus. Jau pirmajā starpfinišā grafiks tika apsteigts ar uzviju — sieviešu valstsvienība EuroBasket 2017 turnīrā Prāgā izcīnīja augsto 6. vietu, iegūstot tiesības pirmo reizi spēlēt Pasaules kausa izcīņā! Labi organizēta komandas spēle, uz kuras fona iemirdzas līderu — spēka uzbrucējas Anetes Šteinbergas, saspēles vadītājas Elīnas Dikaioulaku, snaiperes Kitijas Laksas, centra spēlētājas Kristīnes Vītolas — talants. Šie latviešu trumpji pārspēja gan iepriekšējā čempionāta uzvarētāju Serbijas basketbolistu individuālo meistarību, gan Itālijas komandas fizisko jaudu. Turklāt Latvija ieguva tiesības rīkot daļu svarīgā pirmsolimpiskā Eiropas čempionāta 2019. gadā, nodrošinoties ar līdzjutēju atbalstu vismaz pirmajās četrās spēlēs.
Ar lielām cerībām gaidītā debija Pasaules kausā gan atnesa vilšanos. Divi minimāli zaudējumi Ķīnas (61:64) un Senegālas (69:70) komandām, kā arī neveiksme cīņā ar nākamajām čempionēm ASV basketbolistēm (76:102) lika atgriezties mājās jau pēc grupu turnīra. Taču sagatavošanās posmā paveiktais rezultējās dažas nedēļas vēlāk, kad septiņas valstsvienības basketbolistes tā paša galvenā trenera Mārtiņa Zībarta vadībā palīdzēja TTT Rīgas komandai pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezties Eirolīgā. Turklāt visā sezonas garumā rīdzinieces sasniedza pārliecinoši labāko rezultātu starptautiskajos turnīros kopš neatkarības atjaunošanas, uzvarot astoņās spēlēs no 14 un iekļūstot ceturtdaļfinālā.
TTT Rīgas veiksmes stāsts, kurā lielu ieguldījumu devušas latviešu basketbolistes, rosina piesardzīgu optimismu, raugoties arī uz Eiropas čempionātu jūnija beigās Rīgā, kam būs milzīga nozīme cīņā par olimpiskajām ceļazīmēm.
Latvijas komandas pretinieces grupu turnīra spēlēs būs Lielbritānijas (27. jūnijā), Ukrainas (28. jūnijā) un Spānijas (30. jūnijā) izlases. 1. vietas ieguvējas nodrošinās tiesības spēlēt ceturtdaļfinālā, pastarītēm turnīrs būs beidzies, bet 2. un 3. vietas īpašnieces 1. jūlijā aizvadīs kvalifikācijas spēles attiecīgi ar 3. un 2. vietas ieguvējām kaimiņu grupā (Francija, Čehija, Melnkalne un Zviedrija), un šo spēļu uzvarētājas pievienosies ceturtdaļfinālistēm, kuras 2. jūlijā ar līgumreisu dosies uz Eiropas čempionāta fināldaļu.
Izšķirošie notikumi risināsies no 3. līdz 7. jūlijam Belgradā, kur notiks izslēgšanas turnīrs. Uz spēles būs viens čempioņu tituls, trīs medaļu komplekti un sešas vietas olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Proti, ja Latvijas komandai izdosies vismaz atkārtot 2017. gada turnīra panākumu, būs iegūtas tiesības 2020. gada februārī 14 komandu konkurencē cīnīties par 10 vietām uz Tokijas olimpiskās skatuves.
Šoreiz FIBA likusi priekšā īpatnēju atlases sistēmu, jo kvalifikācijas turnīrā būs jāpiedalās arī tām divām komandām, kurām jau ir drošas ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm — ASV (Pasaules kausa ieguvējas) un Japānas (rīkotājas) izlasēm. 16 komandas (sešas no Eiropas, pa četrām no Amerikas un Āzijas/Okeānijas, divas no Āfrikas) tiks sadalītas četrās grupās. Tajās, kurās spēlēs ASV vai Japāna, olimpiskās ceļazīmes iegūs divas, pārējās divās — trīs labākās izlases. Loģiku nemeklēsim, bet noteikumi visām vienādi…
Protams, pēc Latvijas valstsvienības nepatīkamajiem piedzīvojumiem ar Āfrikas un Āzijas komandām 2018. gada Pasaules kausa izcīņā būtu grēks raudzīties no augšas uz konkurentēm no citām FIBA zonām. Tomēr nepamet sajūta, ka grūtākais solis ceļā uz Tokiju būs tieši vasarā, cīnoties par vietu Eiropas sešniekā. Un te nu latvietēm noderēs sestā spēlētāja atbalsts — ar tādu var kalnus gāzt.
VĪRIEŠI: SĒTAS DURVIS VĒL VAĻĀ
Latvijas vīriešu basketbola olimpiskajā vēsturē līdz šim dominējuši pelēcīgie toņi. Jau sākot ar 1936. gadu, kad basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita klātbūtnē Berlīnē atklātajos laukumos tika izspēlēts pirmais pasaules mēroga starptautiskais turnīrs. Tikai gadu iepriekš latvieši bija triumfējuši pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Ženēvā, tāpēc mūsu olimpiskās delegācijas taupīgajiem veidotājiem i prātā neienāca ekonomēt uz groza bumbas meistariem, protams, jābrauc! Olimpiskajā turnīrā piedalījās 21 komanda, pirms tā sākuma latvieši aizvadīja vairākas neoficiālas pārbaudes spēles, un zaudējumi Meksikas izlasei (28:38 un 18:19) lika kritiski novērtēt Eiropas čempiona titula svaru. Oficiālās cīņas gan izdevās sākt ar uzvaru pār Urugvajas izlasi (20:17), bet sekoja neveiksme pret nākamajiem vicečempioniem kanādiešiem (23:34) un klupiens pret Poliju (23:28) — turnīrs bija beidzies dalītā 15. vietā…
Otrā olimpiskā iespēja tika sagaidīta pēc 56 gadiem — 1992. gadā tikko neatkarību atguvušās Latvijas komanda līdz ar 25 citu valstu vienībām tika uzaicināta uz kvalifikācijas turnīru Granadā. Trim uzvarām grupas turnīra startā (pār Poliju, Albāniju un Šveici) sekoja trīs zaudējumi (pret Izraēlu, Franciju un Itāliju), netiekot līdz izšķirošajām cīņām.
Pēc tam vairākus olimpiskos ciklus ceļazīmes tika dalītas Eiropas čempionātos, kur latvieši palika patālu no favorītiem. Tikai 2015. gadā Eiropas čempionātā Latvijas komanda izcīnīja 8. vietu, nopelnot iespēju 2016. gada vasarā piedalīties kvalifikācijas turnīrā. Uz Belgradu tika braukts ar sapni finālā pacīnīties ar pasaules vicečempioni Serbijas izlasi, taču pēc uzvarām pār Japānu un Čehiju pusfinālā latviešus nobremzēja Puertoriko izlase, kuras sastāvā bija trīs vīri ar NBA pieredzi (70:77).
Tokijas 2020 virzienā cerīgi skati tika mesti uzreiz pēc Rio 2016 misijas neizdošanās. Kristapa Porziņģa zvaigznes iemirdzēšanās pie NBA debesjuma, Dāvja Bertāna nostiprināšanās Sanantonio Spurs sastāvā, latviešu skaita pieaugums Eirolīgā — ar tādiem vīriem varēja domāt ne tikai par kvalificēšanos, bet arī nopietnu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu! Ar skubu izpētot jauno kvalifikācijas sistēmu, kļuva skaidrs, ka platākais ceļš uz Tokiju ved caur 2019. gada Pasaules kausa izcīņu, un tas spriedzi kvalifikācijas cīņās palielināja līdz baltkvēlei. Taču nesakārtotā starptautiskā basketbola saimniecība — lielu daļu Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra spēļu komandas bija spiestas aizvadīt bez NBA un Eirolīgā spēlējošajiem basketbolistiem — vissāpīgāk sita pa komandām ar objektīvi ierobežotiem resursiem un trāpīja arī Latvijas valstsvienībai, kas septembrī Ķīnas laukumos notikušās cīņas vēros televizoros. Taču ne vienaldzīgu vērotāju statusā — turot īkšķus par eiropiešiem, kuru veiksmīgs starts var pavērt durvis uz olimpisko turnīru arī mums.
Vīriešu basketbolā olimpiskās atlases sistēma prasa iedziļināšanos, taču tajā ir loģika.
Pirmkārt, starp 12 olimpiskā turnīra dalībniecēm vieta, protams, garantēta rīkotājvalsts Japānas izlasei.
Otrkārt, septiņas komandas biļetes uz Tokiju varēs pasūtīt jau tūlīt pēc Pasaules kausa izcīņas beigām, bet, iespējams, starp tām nebūs trešās vietas ieguvēji, toties būs komanda, kas finišēs 21. vietā. Kāpēc? Jo minētās septiņas kvotas ir sadalītas starp FIBA zonām — ceļazīme tiks divām labākajām Amerikas un Eiropas komandām, kā arī labākajām Āfrikas, Āzijas un Okeānijas komandām.
Reāls piemērs — ja šāda sistēma būtu darbojusies 2014. gada Pasaules kausa izcīņā, par olimpiskajām ceļazīmēm priecātos ASV (1. vieta), Serbijas (2.), Francijas (3.), Brazīlijas (6.), Austrālijas (12.), Senegālas (16.) un Irānas (20.) izlases. Toties gribot paliktu Lietuva (4.), Spānija (5.), Slovēnija (7.)…
Kaislībām ap septiņnieku latvieši varēs sekot līdzi bez īpašām emocijām, toties mūsu izredzes reāli ietekmēs nākamais nolikuma punkts: Pasaules kausa izcīņas 16 labākās komandas (izņemot minēto septiņnieku un Japānu) neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas iegūs tiesības 2020. gada jūnijā piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Un tagad pats svarīgākais – pa divām papildu vietām kvalifikācijā tiks piešķirtas četru FIBA zonu pārstāvjiem, tai skaitā Eiropai!
Nosaukumam wild card starptautiskajā basketbola sabiedrībā ir dolāru (vai Šveices franku) čaukstoņas pieskaņa, jo iepriekš FIBA dažas vietas lielajos turnīros mēdza iztirgot par ļoti lielu naudu. Taču ne šoreiz — FIBA Europe izpilddirektors Kamils Novaks sarunā ar LBS ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu apliecināja, ka spēkā būs sportiskais princips. Proti, ja visas 12 vai vismaz 11 Eiropas komandas Pasaules kausa izcīņā nopelnīs ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm (2) un olimpisko kvalifikāciju (10 vai 9), Eiropai paredzētās papildu vietas tiks piešķirtas saskaņā ar Pasaules kausa kvalifikācijas rezultātiem. Bet šajā turnīrā rangu tabulā tūlīt aiz laimīgā divpadsmitnieka seko Latvija — ar 13. vietu, kas var kļūt veiksmīga.
Īsumā — latviešiem jāvēl veiksme visām Eiropas komandām, un, ņemot vērā reālos spēku samērus pasaules basketbolā, optimistiskajam scenārijam ir lielākas izredzes piepildīties nekā nepiepildīties. Ja tā notiks, 2020. gadā tūlīt pēc Jāņiem Latvijas komanda varēs posties uz vienu no četriem kvalifikācijas turnīriem, pretendējot uz uzvarētājiem paredzēto ceļazīmi. Vieglas dzīves tur, protams, nebūs, bet komanda ar Kristapu Porziņģi un Jāni Strēlnieku, brāļiem Bertāniem un Jāni Timmu, kā arī Rodionu Kurucu un, iespējams, Artūru Žagaru sastāvā noteikti nebūs peramie puikas. Pasapņosim?
BASKETBOLS UN TOKIJA 2020
Svarīgi datumi
2019. gadā
27. jūnijs—7. jūlijs EČ sievietēm Rīgā un Belgradā
31. augusts—15. septembris: PK vīriešiem Ķīnā
1. novembris: fiksēts 3×3 reitings
2020. gadā
2.—10. februāris: Olimpiskā kvalifikācija, sievietes
Maijs: Olimpiskā kvalifikācija, 3×3
Jūnijs: Olimpiskā kvalifikācija, 3×3
23.—26. jūnijs: Olimpiskā kvalifikācija, vīrieši
26. jūlijs—9. augusts: Olimpiskie turnīri
