Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ar domām Vistlerā

Kaut arī rocība
mazāka, kamaniņu braucēji turpina gatavoties olimpiskajām spēlēm Vankūverā. Aizvadītas
vasaras treniņnometnes Kocēnos un Murjāņos, braukts ar skrituļkamanām. Tagad iemēģināta
un atzinīgi novērtēta arī jaunā starta estakāde Siguldā. Oktobra sākumā
sportisti devušies uz Norvēģijas olimpisko pilsētu Lillehammeri, kur notiks
pirmā ledus, jauno un uzlaboto kamanu prove. No kamaniņu braucējiem gaidām
daudz, jo visam savu zīmogu uzliek Mārtiņa Rubeņa bronza Turīnā, kas joprojām
ir vienīgā atjaunotās Latvijas olimpiskā medaļa ziemas sporta veidos.

 

Siguldas estakādē
vispirms starta ātrumu slīpē juniori, bet uz iesildīšanās celiņa redzams mūsu
izlases pamatkodols. Izlases galvenais treneris Pēteris Cīmanis saka, ka
komandas galvenie spēki ir tie paši, kas iepriekšējā olimpiskajā ciklā –
Mārtiņš Rubenis un Maija Tīruma vieniniekos, brāļi Juris un Andris Šici
divniekā. Klāt nācis juniors Inārs Kivlenieks. Arī olimpiskie veterāni Anna
Orlova un Guntis Rēķis, kuri sezonai gatavojās patstāvīgi, tagad pievienojušies
izlasei. Abi ir apņēmības pilni sekmīgi startēt savās sestajās un ceturtajās
olimpiskajās spēlēs.

Kaut strikta uzdevuma
nav, treneris lēš, ka labas iespējas izpildīt kvalifikācijas normas ir arī
jaunajai Agnesei Koklačai, divnieku braucējiem Pēterim Kalniņam un Oskaram
Gudrimovičam, kā arī Andrejam Bērzem un Uldim Loginam. Cerams, ka kamaniņu
braucēji izpildīs maksimumu – uz olimpiskajām spēlēm aizvedīs trīs vieniniekus
sieviešu un vīriešu konkurencē un divus divniekus.

Obligāts
priekšnoteikums dalībai olimpiskajās spēlēs ir kaut reizi izbraukt Vistleras
trasi. Jau pērn mūsējie ar dažādiem rezultātiem iemēģināja olimpisko trasi. Šogad
novembra sākumā olimpiskajā nedēļā labākajiem tāda iespēja tiks dota vēlreiz.
Tad arī pamazām tiks noskaidroti tie sportisti, kas pasaules kausu izcīņas
posmos, kuri sāksies 17. novembrī Kalgari (Kanāda), bet beigsies 31. janvārī
Čezānā (Itālija), centīsies iekļūt to labāko skaitā, kuri 12. februārī cīnīsies
par medaļām olimpiskajā Vankūverā, Vistleras trasē. Īsi pirms olimpiskajām
spēlēm kamaniņu braucēji pulcēsies Eiropas čempionātā, kas no 19. līdz 24.
janvārim risināsies Siguldā.

Starplaikos starp
starta braucieniem izlases līderis Mārtiņš Rubenis pastāstīja:

– Pagājušā sezona man
iznāca īsa – guvu traumu, bet atlikušajos braucienos daudz eksperimentēju.
Domāju, ka vasaras fiziskie treniņi tika aizvadīti maksimāli labi, un darbs pie
inventāra uzlabošanas ir nebeidzams. Vistleras trase kopumā man patika – tā
prasa ļoti lielu uzmanību un koncentrēšanos. Tur sīkumu nav, viss ir skaidrs
tikai finišā. Neko solīt negribu, taču gatavojos cīņai. Domāju, ka ieguldījumu
dos arī starta slīpējumi Siguldas estakādē, kas kopumā ir ļoti laba. Protams,
žēl, ka to uzbūvēja tikai šogad.

Smaidīgi ir brāļi
Šici. Atceramies, ka viņu olimpiskā debija Turīnā izvērtās par septīto vietu.
Abiem ļoti patīk eksperimentēt, varbūt tieši šī nemitīgā kamanu uzlabošana
vairs tik augstus, stabilus rezultātus pēcolimpiskajās sezonās neļāva sasniegt.

Šobrīd brāļi cer, ka
meklējumi drīz beigsies, jo ar beļģu rasētāju un mūsu pašu meistaru rokām
tapušas jaunas kamanas, kuras sola optimālu ātrumu. Brāļi atzīst, ka pietiek
lēkāt no kamanām kamanās. Par startiem Siguldā abi ir sajūsmā, jo te ir
iespējams veikt daudz vairāk braucienu nekā treniņnometnēs ārzemēs. Brauciens
seko braucieniem, un var atrast tādas nianses, kuras agrāk prasīja vai visu
sezonu. Brāļi ir gatavi savas olimpiskās pozīcijas uzlabot.

Kā vienmēr
optimistiska ir Maija Tīruma:

– Tagad man ir viens
mērķis – olimpiāde. Par turpmāko pašlaik cenšos nedomāt. Visu ieplānoto esmu
izpildījusi. Esmu pielikusi spēka ziņā un jūtos stabilāka. Tiesa, treniņi šogad
bija nedaudz citādāki, jo daudz domāju par pleca traumu, kas man aizkavēja
pagājušā gada sezonas sākumu. Kaut arī viss liekas labi, brīžiem plecs tomēr
iesmeldzas, un tas traucē psiholoģiski. Olimpiādē ceru pacīnīties par sešnieku,
bet spēki ir tik līdzīgi, ka turpat arī būs medaļnieces. Tātad viss iespējams.

Treneris Pēteris
Cīmanis ir vērīgs, bet runās atturīgs:

– Visu noteiks
sezonas sākums. Ja tas noritēs sekmīgi, tad brauksim ar pilnu sastāvu. Protams,
žēl, ka uz olimpisko nedēļu līdzekļu trūkuma dēļ nebrauks visi juniori, bet
labākie Vistleras trasē ir bijuši, līdz ar to atliek tikai kvalificēties
pasaules kausa izcīņas posmos.

Laiks nav viegls, bet
olimpiskās spēles mums ir svēta lieta, tāpēc fiziskos treniņus sākām jau tad,
kad vēl nebija skaidrības par sezonas budžetu. Taupījām, kur varējām
(izvēlējāmies lētākas sporta bāzes), bet kopumā pastrādājām labi. Par to, kas
būs pēc spēlēm, cenšos nedomāt. Ja tā apgriešana turpināsies, var pienākt
laiks, ka kamaniņu sportā trenēsies amatieru līmenī un pirms čempionātiem
federācija varēs tikai painteresēties, vai kāds negrib aizbraukt. Benzīnu
ieliesim. Būtu skumji, ja izjauktu sistēmu, jo otrreiz visu iesākt būs daudz
grūtāk. Kā noturēt trenerus – arī tas ir jautājums, par ko jādomā valstiski, ja
mums, protams, ziemas sporta veidi ir vajadzīgi.

Kaut reizēm minorīgā
toņkārtā, tomēr kamaniņu braucēji gatavojas olimpiskajai sezonai. Kad trasē
pavīdēs Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas, tad turēsim īkšķus par mūsējiem.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS